Vecāku atbalsts, uzsākot studijas

Studiju gaitu uzsākšana ir nozīmīgs pavērsiens ne tikai jaunā studenta, viņa vecāku vai aizbildņu dzīvēs, bet arī savstarpējās attiecībās. No šī brīža mainās jaunieša un vecāku lomas ģimenē, kā arī ģimenes locekļu savstarpējā mijiedarbība. Jaunietis virzās uz arvien lielāku patstāvību, nostiprina identitāti, cenšoties īstenot savus nākotnes mērķus. Stabilizējot savu personību, jaunietis iedrošinās pats vadīt savu dzīvi, tostarp - arī kļūdīties un uzkrāt pieredzi. Šajā posmā, kas veidojas kā pāreja uz pieaugušā cilvēka dzīvi, jaunietim joprojām ir svarīga sadarbība ar vecākiem. Nebūtu ieteicams pirmkursnieka studiju dzīvi atstāt tikai viņa paša ziņā. Reizēm vecāki pārsteidzīgi izlemj to, ka tagad dos jaunietim pilnīgu patstāvību. Tāda pieeja jauno studentu var krietni samulsināt, jo īpaši tagad, attālinoties no ģimenes, tās atbalsts viņam var izrādīties īpaši noderīgs. Jaunie apstākļi, akadēmiskās prasības, vēl neiepazītā vide un draugu trūkums rada diezgan lielu stresu. Pirmā kursa studentam ir būtiski saņemt sapratni, iedrošinājumu un ģimenes atbalsta izjūtu. Jaunietis pretendē uz lielāku neatkarību un patstāvību, taču atbalstošas ģimenes saites palīdz iejusties jaunajā vidē. Gan studentam, gan vecākiem ir svarīgi dalīties ar šī pārmaiņu laika izraisītām izjūtām un domām saistībā ar studiju uzsākšanu. Daži ieteikumi savstarpējās saziņas veidošanā un uzturēšanā.

• Vienoties par noteiktu, regulāru saziņas laiku, rēķinoties ar studenta ikdienu. Ieteicams izvairīties no pārāk biežiem zvaniem, kuri var kavēt jaunieša patstāvības izjūtas veidošanos.

• Izvairīties no tiešas padomu došanas. Noderīgāk apjautāties par to, kā jaunietis saredz situāciju, kā nodomājis rīkoties. Ja esat devis padomu, tad noderīgi ir pārliecināties, kā jaunietis šo ieteikumu sapratis. Jūsu pieredze ne vienmēr var atbilst šodienas situācijai.

• Izvairīšanās no iesaistīšanās studiju jautājumu risināšanā. Cenšoties kļūt arvien neatkarīgāks, jaunietis diezgan bieži  nestāsta vecākiem visu par studijām, un ne vienmēr tas nozīmē, ka jaunietim ir kas slēpjams, ka ir problēmas studijās. Respektējot jaunieša centienus, vecāki var izrādīt emocionālu atbalstu. Ja tomēr var novērot kādas pazīmes, kas liecina par grūtībām studijās, tad jaunieti vēlams rosināt vērsties pie studiju biedriem, mentora, konsultanta, kuratora, lektora, diplomdarba vadītāja u.tml., lai risinātu studiju jautājumus.

• Pievērsiet uzmanību tam, vai pirmkursnieks ir fiziski un emocionāli harmoniskā stāvoklī, t.i., vai nav stipri noraizējies, apjucis vai nomākts. Saspīlējumi mācību jautājumos, attiecībās parasti sakrājas pakāpeniski. Iespējams, ir vērts kādā brīdī  aprunāties arī par socializēšanos un studenta dzīves ritmu. Tas var palīdzēt gūt priekšstatu par to, vai brīvā laika aktivitātes pārlieku neietekmē mācīšanās procesu. Svarīgi ir atrast līdzsvaru starp intereses izrādīšanu par jaunieša dzīvi un pārmērīgu uzmanību, aprūpi.

• Rūpējieties par to, lai saglabātu abpusēji pozitīvu kontaktu ar savu bērnu, pat ja saziņā mēdz izveidoties pa kādam pārpratumam. Sarunā ar studentu ieteicams paust savu interesi par viņa emocionālo labklājību, izvairoties no ziņkārības vai kontroles efekta. Būtiski ir izprast, vai jaunietis regulāri paēd, izguļas, kā iejuties, piemēram, kopmītnē, u.tml. Laika gaitā varat apjautāties par studiju biedriem, programmas saturu, pasniedzējiem, augstskolas pasākumiem - šādi varēsiet noskaidrot to, kā students iejūtas jaunajā vidē. Tomēr nevajadzētu aizrauties ar pārlieku daudz jautājumu uzdošanu.  

• Regulāri uzrakstiet viņam, pat tad, ja nesaņemat atbildes uz savām vēstulēm. Pastāstiet par mājām, savu ikdienu. Jaunieši paši nereti atzīst, ka tukša e-pasta kaste nerada labas izjūtas.

• Ja sazinoties šķiet, ka jaunietim ir kādas raizes vai sarežģījumi, tad mēģiniet viņu satikt, apciemot. Tiekoties klātienē tiešā sarunā, būs lielāka iespēja noskaidrot un izprast situāciju, kā arī iespēja vairāk atbalstīt viņu, nekā tas iespējams ar telefona vai vēstuļu starpniecību. Pārāk bieži gan nevajadzētu ciemoties, jo tādējādi var sanākt pārlieku iejaukties viņa darīšanās, dienaskārtībā.

• Derētu izvairīties no izteikumiem par studiju dzīvi kā īpaši labu dzīves posmu. Šāds priekšstats var veidoties, atskatoties uz noteiktu savas dzīves periodu no zināmas laika distances. Daudzos ieguvumus no studiju laika mēs spējam novērtēt tikai pēc gadiem. Studiju sākuma posmā nākas sadzīvot ar dažādiem izaicinājumiem un lielu stresu. Apgalvojumi par „labāko dzīves posmu” var atsaukties uz jaunieša attieksmi pret notiekošo, likt pārvērtēt savas pūles iedzīvoties augstskolā. Vieglāk izdosies atbalstīt un iedrošināt jaunieti, ja paudīsiet izpratni par to, ka studiju uzsākšanas posmā nākas piedzīvot gan pacēlumus, gan kritumus.

• Vērts pašiem domāt par sevi un godīgi saredzēt savus saziņas motīvus ar studentu. Vai jums pašiem trūkst jaunieša klātbūtnes? Varbūt pietrūkst draudzīgās attiecības? Varbūt tagad esat diezgan vientuļi, gribas, lai bērns būtu mājās? Noderīgi atpazīt savus motīvus, izjūtas gan sava bērna, gan savas  emocionālās veselības labad. Tas palīdzētu labāk justies gan jums, gan jūsu pieaugušajam bērnam. Vērts apdomāt un ieviest jaunus veidus, kā saglabāt tuvību.

• Ja Jūsu bērns ir gandrīz pieaudzis, patstāvīgs cilvēks, kurš dažkārt tiecas pēc Jūsu gādības un atbalsta, varat būt gandarīti vecāki.

  Varam piedāvāt dažus vienkāršus, komunikāciju veicinošus, ieteikumus:

• Vairāk klausīties, mazāk runāt, sarunājoties pārtraukt tobrīd darāmo. Aktīva klausīšanās prasa nedalītu uzmanību un arī enerģiju. Ir vērts sarunai iedalīt laiku, lai uzklausītu un nesprauktos pa vidu, sarunu nepārtraukt. Kad jaunietis runā, ir vērts nedaudz nogaidīt un atturēties izteikt savu vērtējumu par dzirdēto.

• Reizēm vecākiem nav vienkārši iesaistīt jaunieti sarunā. Tādos gadījumos sarunas virzībai  varētu izmantot jautājumus par kuriem jaunietis runā labprāt, kas viņam šķiet interesanti. Ja sarunu tēmai galvenokārt izvēlas studiju jautājumus, jaunietis var justies pielīdzināts skolas bērnam, kuram jautā par skolu, kur viņš īsti neprot organizēt mācības. Šādu sarunu viņš var uztvert kā vecāku kontroli pār notikumiem. Lai atvieglotu saskarsmi varbūt ir kas neitrāls, par ko var pajokoties, kopīgi pasmieties.

• Nodoties sarunai ar neizkliedētu uzmanību. Pamanīt vai fonā nedarbojas radio, TV vai dators, u.tml. Nedomāt vienlaicīgi par savu darbu, rītdienas rūpēm, citām lietām. Ja prāts aizņemts ar ko citu, nav iespējams klausīties un labi sadzirdēt otra teikto.

• Nesteigties novērtēt dzirdēto. Brīdī, kad jaunietis stāsta par savu pieredzi vai atklāj savas domas, ir svarīgi klausīties un nedomāt par to, ko pats teiksi, kā arī piebremzēt ar sava viedokļa paušanu. Vingrinot prātu - sekojot līdzi teiktajam -varēsiet izvairīties no pārsteidzīgiem un kļūmīgiem vērtējumiem.

• Klausoties pamanīt pašam savas neverbālās izpausmes (ķermeņa valodu, sejas izteiksmi, intonāciju). Neverbālās izpausmes, kas palīdz izrādīt to, ka klausies: acu kontakta uzturēšana, pamāšana ar galvu, iedrošinot izteikties.

• Pārliecināties, vai esi labi sapratis jaunieša teikto. Lai precizētu dzirdēto, var uzdot atvērta tipa jautājumus, pajautāt papildus informāciju.

• Apstiprināt, darīt zināmu to, ko esi sadzirdējis, sapratis, lai izvairītos no pārpratumiem. Arī tad, ja nepiekrīti dzirdētajam, jārespektē jaunieša viedoklis un viņa izjūtas. Ieteicams izvairīties no jaunietim aktuālo domu un jūtu noliegšanas vai vienkāršošanas. Jāļauj viņam palikt pie savām domām un izjūtām, kuras izriet no viņa pašreizējās pieredzes un dzīves uztveres.

• Nogaidīt, pirms sniegt kādu atbildi. Ir iederīgi jaunietim pajautāt, vai viņš gaida kādu atbildi. Varbūt, ka viņam bija nepieciešams tikai izteikties, informēt jūs. Varat apjautāties, vai varētu kā palīdzēt? Varbūt viņš grib, lai jūs dzirdēto pārdomājat un atbildat vēlāk.

   Ja students sācis šaubīties, domā atteikties no studijām, būtu noderīgi:

• Piekrist tam, ka iestāšanās universitātē, jaunās situācijas izaicinājumi var radīt satraukumu un raisīt šaubas par izdarīto izvēli. Pat visai pašpaļāvīgi studenti ir izteikušies par to, ka viņiem bijis brīdis, kad tie apšaubījuši savu programmas izvēli.

• Iesakiet aprunāties ar konsultantiem. Universitātē var vērsties pie konsultantiem: Karjeras centrā, Studentu servisā. Rosiniet jauno studentu iepazīties un sadarboties ar savas studiju programmas mentoriem, kuri varētu atbildēt uz viņa neskaidrajiem jautājumiem.

• Nevajadzētu apstrīdēt jaunieša bailes. Mēs varam saprast to, ka nebūt nav vienkārši uzsākt ko jaunu, doties prom no mājām, no draugiem un ierastās vides.

• Noderīgi vairāk ieklausīties savā bērnā, nekā pašam daudz runāt. Sarežģītās situācijās studentam ir nepieciešams „uzklausītājs”.  jo izstāstot kādam par savām domām un izjūtām, viņš tādējādi sakārto domas un labāk tiek galā ar tām.

• Palīdziet jaunietim izprast un izteikt tos iemeslus, kuru dēļ viņš šaubās par studijām, vai negrib doties prom no mājām, vai arī grib atgriezties mājās. Būtu jāizprot, vai viņam ir kādi īpaši iemesli un - vai tas ir pārdomāts lēmums.

• Iesakiet savam pirmkursniekam aprunāties ar kādu pazīstamu studentu, padalīties ar domām un izjūtām. Tā var uzzināt to, ka arī citi šaubījušies, ka tiem bijušas dažādas saspringtas domas par savu izvēli, šaubas par sevi.

Saziņa ar studiju biedriem, ar vecākiem, ģimeni palīdz mazināt spriedzi, dalīties ar jauno pieredzi, izjūtām. Vecāku atbalsts, kāda noderīga dzīves atziņa no tuvinieku puses atvieglo jaunieša iekļaušanos augstskolas dzīvē. Ir secināts, ka tie studenti, kuri saņem atbalstu no vecākiem, pozitīvi novērtē savas attiecības ar vecākiem un studijas uzsāk un turpina sekmīgāk, nekā tie, kuri mazāk izmanto ģimenes atbalstu.