Habla Kosmiskajam teleskopam - 25

No «ZvD» 227. numura  KOSMOSA PĒTNIECĪBA un APGŪŠANA Irena Pundure 1990. gada 24. aprīlī Space Shuttle kosmoplāns Discovery pacēlās no Zemes ar «lielo»¹ kosmisko observatoriju – Habla Kosmisko teleskopu (Hubble Space Telescope), kas aizņēma gandrīz vai visu kosmoplāna kravas telpu. Nākamajā dienā HKT (jeb Habls) tika palaists kosmosā, gatavs cieši lūkoties izplatījuma nepazīstamajā bezgalībā. Tā galvenais instruments – 2.4 m spoguļteleskops – spēj nodrošināt astronomiskos novērojumus ultravioletajos, redzamajos, arī infrasarkanajos staros. Observatorijā paredzēta vieta pieciem pēc izvēles darbināmiem teleskopa savāktās gaismas uztvērējiem, kas iebūvēti īpašos standartblokos un ir viegli nomaināmi turpat orbītā². Projektā paredzētais darbmūžs 15 gadu³. Habls sver ≈11 t – tik daudz kā divi pieauguši ziloņi, tas ir liela skolas autobusa garumā – 13.3 m. Habls ir atjaunojis un pārveidojis mūsu izpratni par kosmosu un atklājis Visumu, kur gandrīz viss šķiet iespējams fizikas likumu robežās. Habls ir atsedzis telpas⁴ un laika⁵ raksturīgās īpašības tādas, kas cilvēces vēsture vairumā bija pētītas tikai zinātnieku un filozofu iztēlē. Šodien Habls turpina nodrošināt nekad iepriekš neredzēto kosmisko brīnumu ainavas (sk. šī laidiena 12.-14. lpp.) un ir daudzu jaunu atklājumu priekšējā līnijā⁶. Drīz pēc tam, kad HKT tika izvietots orbītā, 1990. gadā orbitālās observatorijas galvenajā spogulī tika atrasts bojājums, kas ietekmēja teleskopa attēlu skaidrību. Astronauti salaboja⁷ Hablu 1993. gada decembrī. Ieskaitot šo lidojumu, ir bijušas piecas astronautu apkopes misijas uz Hablu: pirmā notika 2.-13.XII 1993., sekojošās apkopes misijas bija 11.-21.II 1997., 19.-27.XII 1999., 1.-12.III 2002. un 11.-24.V 2009. Neliels ieskats pārsteidzošās pasaulslavenās orbitālās observatorijas darbības statistikā. 25 gados⁸ Habla Kosmiskais teleskops:

• ieguvis zvaigžņu⁹, planētu¹⁰ un galaktiku¹¹ attēlus no savas orbītas ap Zemi, pārvietodamies ar ātrumu ≈7,8 km/s;
• veicis vairāk nekā 1 miljonu novērojumu¹² kopš savas misijas sākuma 1990.;
• novērojis vairāk nekā 38 000 debess objektu¹³;
• apriņķojis Zemi vairāk nekā 5 miljardus km pa lokveida orbītu ~563 km augstumā; 
• pašlaik saražo 844 gigabaitus datu mēnesī;
• ap 4000 astronomu no visas pasaules ir izmantojuši teleskopu, lai izdibinātu Visumu;
• izmantojot Habla datus, astronomi ir publicējuši vairāk nekā 11 000 zinātnisku rakstu, padarot to par vienu no pašiem ražīgākajiem zinātniskajiem instrumentiem, kāds jebkad uzbūvēts.  

Habla Kosmiskais teleskops ir starptautiskās sadarbības projekts starp NASA un Eiropas Kosmosa aģentūru (European Space Agency). NASA’s Godarda Kosmisko lidojumu centrs (GSFC) Grīnbeltā Merilendā pārzin teleskopu. Kosmiskā teleskopa zinātniskais institūts (STScI) Baltimorā vada Habla zinātniskās darbības. STScI pārvalda Universitāšu asociācija pētījumiem astronomijā Vašingtonā. Attēliem un vairāk ziņām par Hablu apmeklēt: http://www.nasa.gov/hubble. ---------- ¹ Jaunumi īsumā: «Lielā kosmiskā observatorija» HST... – ZvD, 1992/93, Ziema (138), 16. lpp. ² Mūkins E. Jaunākās orbitālās observatorijas. – ZvD, 1991/92, Ziema (134), 25.-37. lpp. ³ Fosberijs R. HST pirmais gads. – ZvD, 1992, Pavasaris (135), 17.-20. lpp. ⁴ Začs L. Logs uz bezgalību. – ZvD, 1997, Rudens (157), 13.-15. lpp. ⁵ Alksne Z. Astronomi tuvojas Visuma sākumlaikam. – ZvD, 1999, Vasara (164), 16.-17. lpp. ⁶ Balklavs A. HKT un tumšā matērija. – ZvD, 1996, Pavasaris (151), 10.-12. lpp. ⁷ Mūkins E. Kā remontēs HST. – ZvD, 1993, Rudens (141), 16.-17. lpp. ⁸ Alksne Z., Alksnis A. Habla kosmiskā teleskopa pirmā desmitgade. – ZvD, 2001, Pavasaris (171), 3.-12. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1436; P. I. Habls svin 21. gadadienu ar galaktisku “rozi”. – ZvD, 2011, Vasara (212), 24. lpp. ⁹ Alksnis A., Alksne Z. Vienradža zvaigznes neizprotamais uzliesmojums. – ZvD, 2004, Vasara (184), 14.-17. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1373; Alksnis A. Eruptīvās maiņzvaigznes V838 Mon jauni novērojumi. – ZvD, 2005, Vasara (188), 29. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1334 u.c. ¹⁰ P. I. Habla kosmiskais teleskops atradis ļoti karstu planētu ar komētas asti. – ZvD, 2010, Rudens (209), 7. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/2793 u.c.   ¹¹ Dzērvītis U. Ko ar Habla teleskopu var saskatīt Andromedas miglāja kodolā? – ZvD, 1994/95, Ziema (146), 16.-20. lpp. u.c. ¹² Balklavs A. Habla teleskops par Oriona miglāju. – ZvD, 1994, Rudens (145), 14.-16. lpp.; Alksnis A., Alksne Z. Dīvainais spīdeklis Ūdensvīra zvaigznājā. – ZvD, 1994/95, Ziema (146), 5.-12. lpp.; P. I. HKT “redz” magnētisku monstru eruptīvā galaktikā. – ZvD, 2008, Rudens (201), 42. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1287; P. I. HST ieskatās zvaigžņu mākonī (no Habla paslēptajiem dārgumiem). – ZvD, 2012, Vasara (216), 71. lpp. http://www.lu.lv/zvd/2012/vasara/hst/; Alksnis A. Gaismas atspulgi no supernovas 2014J galaktikā M82. – ZvD, 2014/15, Ziema (226), 11.-12. lpp. u.c. ¹³ Alksnis A. Ar Habla kosmisko teleskopu novērots Zelta Zivs 30 centrālais objekts R 136. – ZvD, 1992/93, Ziema (138), 18.-20. lpp.; Dzērvītis U. Habla kosmiskais teleskops paver jaunu iespēju zvaigžņu agregātu vecuma noteikšanai. Dzērvītis U. Habla konstantes precizēšana cefeīdu novērojumos ar kosmisko teleskopu. – ZvD, 1996, Pavasaris (151), 2.-6. lpp. un 7.-10. lpp.; Balklavs A. Jauni interesanti kosmisko objektu uzņēmumi – 1. – ZvD, 2004, Vasara (184), 10.-13. lpp. https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1373 u.c.