Pavasara semestra sākumā durvis vēra Zinātņu māja – Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra ēka Torņkalnā. Apmeklētājam, sasniedzot ēkas otro stāvu, paveras plašums un gaišums – lielie logi, caur kuriem iespējams vērot mācību procesu auditorijās un platība, kuras saturs ir paši studenti un pētnieki. Gaiteņos jūtams patīkams saviļņojums par jaunajām iespējām, ko studentiem sniedz gan labiekārtotās laboratorijas, gan pati zinātnes atmosfēra.

Zinātņu mājā Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas darbinieki vieni no pirmajiem spēra soli jaunajās, vēl neapdzīvotās telpās, lai līdz ēkas atklāšanas dienai būtu spējuši iekārtot sev ērtu laboratoriju. Ar saviem pētniecības objektiem darbinieki jau rotājuši tukšās telpas, piepildot tās ar zinātni. “Mēs, fiziķi, pārvācāmies no vecajām telpām Zeļļu ielā, vēl iepriekš bijām arī skaistajā, tomēr pētniecības procesam neparedzētajā Raiņa bulvāra ēkā,” par jauno māju stāsta pētnieks Kristaps Bergfelds, 3. gada fizikas doktorants, “Tad nu beidzot ir sajūta, ka mēs, fiziķi, esam mājās, un tas ir forši!” Minimālisma stilu telpu dizainā K. Bergfelds komentē: “Mēs esam fiziķi, mums patīk baltā matemātiskā pasaule.”

Līdz ar pētnieku Kristapu Bergfeldu modelēšanas laboratorijā ikdienā darbojas arī Andrejs Sabanskis un Kirils Surovovs. Abi pētnieki uzsver, ka vizuāli skaistās telpas un pati ēka ir lieliski piemērota pētniecības un mācību procesam. “Īpaši man patīk tas, ka visi esam kopā, visas laboratorijas no vienas fakultātes ir vienā stāva līmenī, tas paātrina darba procesu un atvieglo ikdienas pienākumu veikšanu,” stāsta K. Surovovs.

Modelēšanas laboratorijā kopā ar fizikas pētniekiem kā laborants darbojas Maksims Surovovs, fizikas bakalaura 3. kursa students. M. Surovovs ikdienā apmeklē lekcijas, tāpēc, kā pats saka, var objektīvi spriest par auditoriju iekārtojumu. “Protams, redzamas objektīvas priekšrocības, tās, piemēram, ir ērtās mēbeles, kas palīdz studiju procesam, un jaunā tehnika, kas dod iespēju vairāk parādīt un uzzināt. Bet, komentējot savas pārdomas, M. Surovovs stāsta: “Studējot šajā ēkā, manī beidzot ir sajūta, ka studēju mūsdienīgā universitātē. Vide ir daudz labāka, un tas ir ļoti svarīgi gan iedvesmai, gan vēlmei mācīties. Te viss ir arī daudz labāk realizēts.”

Fiziķi ir pārliecināti, ka jaunā ēka rada arī virkni jaunu izaicinājumu, jo pielāgošanās prasa izmaiņas domāšanas veidā. Tagad viss ir vērsts uz savstarpēju sadarbību, bet, pateicoties tam, eksakto zinātņu pētnieki var tikai iegūt, ir tikai jāmācās. K. Bergfelds: “Sinerģija, kas var notikt starp cilvēkiem, institūtiem un iestādēm, pati par sevi ir liela vērtība, un vide to pilnībā atbalsta.”

Share

Related Content

Jaunais “Alma Mater” numurs jau pieejams lasītājiem
22.03.2019

Jaunais “Alma Mater” numurs jau pieejams lasītājiem