Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Jaunizveidotais resurss var noderēt ne tikai valodniekiem – tas palīdz analizēt valodas attīstību, veidot korpusus un vārdnīcas, uzlabot mašīntulkošanu un attīstīt latviešu valodai pielāgotus mākslīgā intelekta rīkus. Tas ļauj pētīt, kā veidojas latviešu valodas vārdi, kā tie savstarpēji saistīti un kā laika gaitā valoda mainās.

Kas ir morfēmas?

Katrs latviešu valodas vārds, ko ikdienā lietojam, sastāv no sīkākām vienībām jeb morfēmām – saknes, priedēkļa, piedēkļa un galotnes – kam katrai piemīt sava nozīme. Pārnestā nozīmē var teikt, ka tām ir līdzība ar skeletu un kauliem dzīvu būtņu anatomijā. Vissvarīgākā morfēma ir sakne, jo tā ietver vārda nozīmi. 

Blakus saknei dažādās kombinācijās var pievienoties arī citas morfēmas, turklāt vārdiem var būt arī vairākas saknes. Piemēram, vārdā "saule" ir divas morfēmas – sakne saul- un galotne -e, savukārt vārdā "saulīte" blakus saknei pievienojies arī piedēklis -īt-, attiecīgi vārdā ir trīs morfēmas saul-īt-e. 

Mācoties valodu un tās struktūru, esam apguvuši arī visas morfēmas, to kombinācijas un ietverto nozīmi. Bez šīs prasmes mēs nevarētu sazināties, jo tā ļauj mums katrā situācijā veidot vajadzīgos izteikumus – savienot morfēmas vārdos, sakārtot vārdus teikumos un veidot tekstus atbilstoši saziņas mērķim.

Izzinot morfēmas, var labāk saprast ne tikai pēc kādiem principiem veidojas vārdi, bet arī kā darbojas cilvēka domāšana un valoda kopumā, uz kādām asociācijām, metaforām un metonīmijām balstās mūsu valodiskā un ārpusvalodas uztvere. Piemēram, ne vienam vien latviešu valodas lietotājam pārsteigums var būt tas, ka daļa ogu un sēņu nosaukumu ar piedēkli -en- ir atvasināti no dzīvnieku un putnu nosaukumiem, piemēram, avene-avs, kazene-kaza, lācene-lācis, kā arī cūcene-cūka, gailene-gailis.

Visu rakstu lasiet LSM.lv.