Projekta nosaukums latviski: Pārejas metālu dihalkogenīdi ar 2D topoloģisko izolatoru īpašībām

Projekta nosaukums angliski: 2D Topological Insulator states in transitional metal dichalcogenides

Projekta numurs: lzp-2024/1-0231

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta sadarbības partneri: LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI)

Projekta vadītājs: Gunta Kunakova

Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU ir Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 240 000 EUR

Plānotie projekta rezultāti:

  • zinātniskās publikācijas Q1/Q2 žurnālos (6);
  • Zinātnisko rezultātu popularizēšana konferencēs (vismaz 6);
  • Līdzdalība zinātni popularizējošos pasākumos (vismaz 3), kā arī vismaz 3 publikācijas/relīzes soc. tīklos.

Zinātniskā grupa:

  • vadošais pētnieks/ zinātniskais vadītājs – Gunta Kunakova (LU);
  • izpildītājs (studējošais) – Jeļena Sušinska (Doktorantūras studiju programma “”Ķīmija”) (LU);
  • izpildītājs (studējošais) – Andrejs Terehovs (Maģistra studiju programma “Ķīmija”) (LU);
  • izpildītājs (studējošais) – Darja Dolbe (Bakalaura studiju programma “Ķīmija”) (LU);
  • vadošais pētnieks/ izpildītājs – Anatolijs Šarakovskis (LU CFI).

Informācija par projektu

2D topoloģiskā izolatora (2D-TI) jeb kvantu spin-holla izolatora īpašības nesen demonstrētas visplašāk pētītajos 2D materiālos - pārejas metālu dikalkogenīdos (PMD). 2D topoloģiskā izolatora īpašības iezīmē eksotisku, spin-polarizētu “malu kanālu” veidošanos materiāla malās, neizmantojot magnētisko lauku. Šo īpatnējo lādiņnesēju transporta īpašību izmantošana nākotnē ļautu izgatavot dažādas elektroniskās ierīces, kas būtu efektīvākas un ātrdarbīgākas, salīdzinot ar esošajām. Lai pilnvērtīgi varētu izmantot jaunās īpašības, ir jāuzlabo 2D-TI materiālu kvalitāte, piem., palielinot ierosinātās zonas platumu, un novēršot papildu lādiņnesēju veidošanos.

Šī projekta mērķis ir izstrādāt optimālus 2D topoloģiskos izolatoru materiālus – kristāliskas viena vai dažu slāņu WTe2/MoTe2 struktūras, kurā varēs iegūt kvantu spin holla izolatora efektu fundamentāliem nākotnes elektronikas materiālu pētījumiem.

01.01.2025. – 31.03.2025

Pārskata periodā uzsākts darbs pie 2D topoloģisko izolatoru materiālu iegūšanas. Izmantojot ķīmisko tvaika nogulsnēšanu (CVD), uz atslāņota h-BN (heksagonāls bora nitrīds) sintezētas atomāri plānas 2D WTe2 struktūras. Iegūtās WTe2/h-BN heterostruktūras raksturotas ar mikroskopijas un spektroskopijas metodēm – Raman un XPS (LU-CFI). Apkopojot šos datus, analizētas struktūru īpašības, kopumā apliecinot to augsto kvalitāti. Iegūtās WTe2/h-BN struktūras turpmāk plānots pētīt sīkāk, nosakot to interfeisa īpašībās, kā arī, vai iegūtā sistēma ir Van-der Vālsa heterostruktūra, kas būtu īpaši piemērota 2D topoloģiskā izolatora īpašību demonstrēšanai. 

Sagatavots un publicēts datu pārvaldības plāns: https://zenodo.org/records/15102382.

Šajā ceturksnī projektā nodarbinātie studējošie D.Dolbe un A.Terehovs uzsākuši bakalaura un maģistra kursa darbu izstrādi, attiecīgi. Papildus WTe2 heterostruktūru sintēzei, doktorante J.Sušinska uzsākusi WTe2 nanolenšu iegūšanu no WO3 kārtiņām; paredzams ka šīs struktūras būs ērti integrējamas ierīces TI īpašību pētījumiem, jo nanolentēm ir piemērota ģeometriskā forma.

Iegūtie WTe2/h-BN paraugi sagatavoti atomāras izšķirtspējas attēlu uzņemšanai izmantojot transmisijas elektronu mikroskopiju (sadarbībā ar LU-CFI).

WTe2/h-BN struktūras optiskā mikroskopa attēls

01.04.2025. – 30.06.2025.

Šajā ceturksnī sadarbībā ar LU-CFI uzņemti WTe2/h-BN struktūru šķērsgriezuma augstas izšķirtspējas TEM attēli. Noteikts, ka WTe2 monoslānis uz h-BN ir deformēts, salīdzinot ar biezam materiālam piemītošo struktūru, kā sākotnēji paredzēts. Veicot eksperimentus, skaidri iezīmējās WTe2 oksidēšanās problēma, un nepasargātu mono- vai dažu slāņu WTe2 materiālu ierīcēs integrēt nav iespējams; tas dažu minūšu laikā pilnībā oksidējas. Šī iemesla dēļ uzsākta metodikas pilnveidošana līdz 10 nanometrus bieza aizsargpārklājuma iegūšanai. Minētajam pārklājumam izmantots neorganiskais polisilazāns, un sadarbībā ar LU-CFI, pētīta tā stehiometrija un žūšanas kinētika.

Šajā periodā sagatavotas individuālu WTe2 nanolenšu ierīces planāra Holla efekta mērījumiem. Kā arī, sintezētas WTe2/h-BN heterostruktūras, kas pārklātas ar aizsargslāni un sekojoši integrētas ierīcēs lādiņnesēju transporta pētījumiem.

Ceturkšņa noslēgumā, studenti aizstāvējuši noslēguma darbus projekta tematikā - 

Maģistra studiju programmas “Ķīmija” kursa darbs “Lādiņnesēju transporta pētījumi ar ķīmisko tvaika nogulsnēšanas (CVD) metodi iegūtām WTe2/h-BN heterostruktūrām”, autors - A.Terehovs, un bakalaura studiju programmas “Ķīmija” bakalaura darbs “Volframa ditelurīda nanostruktūru masīvu iegūšana ar CVD metodi un individuālu struktūru raksturošana”, autore – D.Dolbe. Abi darbi saņēmuši maksimālo vērtējumu.

01.07.2025. – 30.09.2025.

WTe2 piemīt anizotropiskas elektroniskās īpašības. Tā kā 1D topoloģiskie malu stāvokļi novērojami tikai noteiktā kristalogrāfiskā virzienā, WTe2 nanolenšu magnetotransports mērīts pie dažādiem magnētiskā lauka vērsuma un parauga plaknes leņķiem (leņķisks magnetotransports). Iegūtie dati norāda netriviālu planārā Holla efekta atkarību no temperatūras, kas tiks skaidrota veicot atkārtotus mērījumus dažādas ģeometrijas nanolentēm. Šie rezultāti ir nozīmīgi 1D malu stāvokļa lādiņnesēju transporta īstenošanā. Augusta beigās dati prezentēti uzstājoties ar stenda referātu - J. Sušinska, N. Amirulloieva, G. Kunakova. Anisotropic Magnetotransport of CVD-grown WTe2 Nanoribbons. Advanced Materials and Technologies 2025, 27th International Conference – School, Palanga, Lithuania, 25 – 29 August, 2025.

Pārskata periodā līdz ar noslēguma darbu aizstāvēšanu, darbu projektā noslēguši studenti D.Dolbe un A.Terehovs. Pieņemta jauna darbiniece, ķīmijas bakalaura studiju programmas studente L.Voskoboiņikova, kura kopā ar A.Terehovu apguvusi 2D WTe2 sintēzes metodikas. Turpināts darbs pie WTe2/h-BN heterostruktūru pētījumiem, tās integrējot ierīces un veicot lādiņnesēju transporta mērījumus. 

 

SEM attēls WTe2/h-BN ierīcei lādiņnesēju transporta pētījumiem. Pa labi – optiskā mikroskopa attēls heterostruktūrai pirms integrēšanas ierīcē.

Ar projektā pētāmajiem 2D materiāliem un attīstīto metodiku, kā izgatavot nanoierīces, 26.09. LU Zinātnieku naktī iepazīstināta plašāka auditorija.

01.10.2025. – 31.12.2025.

Šajā ceturksnī turpināts darbs pie WTe2/h-BN un WTe2 nanolenšu lādiņnesēju transporta mērījumiem zemās temperatūrās. Veikta mērīto paraugu raksturošana ar mikroskopijas metodēm un apkopoti iegūtie dati. Līdz šim, nomērītās WTe2 struktūras sasniedz ~10 nm biezumu, bet plānākām nav iegūti reprezentatīvi un atkārtojami dati, kas skaidrojams ar to oksidēšanos gaisā un augstu pretestību elektrodu kontaktvietās. Šie aspekti tiks risināti pilnveidojot kontaktu kodināšanas un aizsargslāņa uznešanas metodikas. Turpināts arī darbs pie WTe2/h-BN heterostruktūru sintēzes metodikas attīstīšanas, ar mērķi iegūt plānākas un garākas struktūras, kas būs optimālākas integrēšanai spin-holla efekta īstenošanai. Veikta iegūto materiālu raksturošana ar spektroskopijas metodēm.

Šajā ceturksnī apkopoti oksidēšanās aizsargpārklājuma iegūšanai uzņemtie dati, tostarp, izmantojot FTIR, Raman un XPS metodes. Noteikts, ka izmantojot atšķaidītu neorganisko polimēru, un to pēc pārklāšanas nožāvējot UV starojumā, iegūst ultra-plānu, stehiometrisku SiO2 pārklājumu, kas kalpo kā efektīvs aizsargslānis. Iegūtie dati apkopoti raksta melnrakstā.

01.01.2026.– 31.03.2026.

Novērotās netriviālās planārā Holla efekta amplitūdas temperatūras atkarības individuālām WTe2 nanolentēm skaidrošanai nepieciešami papildus mērījumi, lai uzņemtu minētās atkarības dažādu formu nanolentēm (malu ieguldījuma kopējā lādiņnesēju transportā novērtēšanai). Veiktas sintēzes svaigu nanolenšu iegūšanai, izgatavotas ierīces un uzņemti nepieciešamie mērījumi. Daļa no iegūtajiem datiem apkopota raksta melnraksta sagatavošanai.

Turpināts darbs pie publikācijas melnraksta par oksidēšanās aizsargslāņa metodiku, papildinot to ar datiem, kas apliecina, ka izmantojot attīstīto pieeju WTe2 pārklāšanai, tas kļūst stabils gaisā, un materiāla fizikālie raksturlielumi nav pasliktinājusies, salīdzinot ar literatūras datiem iekapsulētiem paraugiem. Kopumā šajā periodā arī turpināti WTe2/h-BN heterostruktūru ierīču pētījumi zemās temperatūras, ar mērķi iegūt raksturlielumus atomāri un dažus slāņus biezām struktūrām, kas nepieciešamas spin-holla efekta īstenošanai. Iegūtie dati norāda, ka izmantojot SiO2 aizsargslāni, struktūras ir pietiekoši stabilas gaisā un kontaktu īpašības uzlabojas. Tomēr iegūto materiālu izmēri nepārsniedz dažus mikrometrus, apgrūtinot sarežģītāku ģeometriju ierīču izgatavošanu, līdz ar to, plānots turpināt pilnveidot heterostruktūru sintēzes metodiku. 

01.04.2026. – 30.06.2026.

Šajā ceturksnī aktīvi strādāts pie divu publikāciju raksta melnrakstu papildināšanas un labojumiem. Papildus WTe2 heterostruktūru sintēzes metodiku pilnveidošanai, uzsākta MoTe2 CVD iegūšana. Šis materiāls ir ar līdzīgām īpašībām kā WTe2, bet to var iegūt zemākās temperatūrās, kā arī, topoloģiski netriviālā T’ fāze ir supravadoša pie augstākām temperatūrām.

Projektā darbību uzsākusi Asoc. prof. N.Amirulloieva, nodrošinot uzsākto darbu nepārtrauktību G.Kunakovas prombūtnes laikā. Papildus heterostruktūru pētījumiem, veiktas WTe2 kristālu sintēzes, tostarp ar Ni leģētu, iegūstot materiālus referencei. 

Iegūtie rezultāti prezentēti LU konferencē -

L. Voskoboiņikova; G. Kunakova. Optimisation of CVD Synthesis for Fabrication of Tungsten Ditelluride

Heterostructures. Sustainable Chemistry and Materials for Environmentally Friendly Technologies. 84th International Scientific Conference of the University of Latvia. Riga, Latvia, 16. 04. 2026. – Best poster award.

N. Amirulloieva, A. Semjonova, A. Sarakovskis, G. Kunakova. Impact of Nickel Doping on the Electronic

Properties of the WTe2 single crystals. Sustainable Chemistry and Materials for Environmentally Friendly Technologies. 84th International Scientific Conference of the University of Latvia. Riga, Latvia, 16. 04. 2026.

01.07.2026. – 30.09.2026.

Pārskata periodā iesniegti vairāki raksti:

J. Sušinska, N. Amirulloieva, M. Zubkins, G. Kunakova. Angle-dependent Magnetoresistance of CVD-grown Td-WTe2 Nanoribbons. ACS Applied Electronic Materials. Submitted.

Jansons, G. Chikvaidze, J. Gabrusenoks, A. Sarakovskis, G. Kunakova. Fast and Scalable SiO2 Thin Films via

PHPS for WTe2 Coating Applications. Surface & Coatings Technology. Submitted.

Raksta tapšanā izmantotie dati deponēti:

https://dv.dataverse.lv/dataset.xhtml?persistentId=doi:10.71782/DATA/BDHRLE 

N. Amirulloieva, G. Kunakova. Electrochemical Synthesis of Nanostructured Chalcogenide Materials for

Energy-Conversion and Spintronic Applications. Materials Advances. Submitted (papildus rezultāts).

Turpināts attīstīt WTe2 un MoTe2 CVD sintēzes metodikas. Attiecībā uz MoTe2 – iegūtas atomāri plānas, bet polikristāliskas 2D struktūras, un kristāli; šiem paraugiem uzņemti Raman spektri. Turpināti WTe2 nanolenšu lādiņnesēju transporta mērījumi zemās temperatūrās, atkarībā no magnētiskā lauka vērsuma un parauga plaknes leņķa.

Perioda noslēgumā sagatavoti stenda referāti LU Zinātnieku nakts pasākumam, kas plānots 25.09. Divās informatīvajās stacijās tiks iepazīstināts ar topoloģiskajiem nanomateriāliem un nano-ierīču izgatavošanas pieejām.