Projekta nosaukums latviski: Noguruma kā daudzdimensionāla mainīgā lieluma ietekme uz biroja darbinieku veiktspēju saistībā ar psihoemocionāliem riskiem darbā
Projekta nosaukums angliski: Impact of fatigue as a multidimensional variable on the performance of office workers in relation with psycho-emotional risks at work
Projekta numurs: lzp-2024/1-0098
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)
Projekta sadarbības partneri: Nav
Projekta vadītājs: Henrijs Kaļķis
Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU ir Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 300 000 EUR
Plānotie projekta rezultāti:
- 1 oriģināls zinātniskais raksts, kas publicēts, iesniegts vai pieņemts publicēšanai Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos Q1 vai Q2 kvartiles izdevumos
- 3 oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti, iesniegti vai pieņemti publicēšanai citos Web of Science vai SCOPUS datubāzēs iekļautajos izdevumos
- 2 citi anonīmi recenzēti oriģināli zinātniskie raksti citos zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos ar starptautisku redakcijas kolēģiju
- 2 zinātniskās datu kopas, kas izstrādātas projekta ietvaros un sagatavotas atbilstoši FAIR principiem
- Jauna tehnoloģija – praktisks instruments (digitālo testu kopums, ko var izmantot biroja darbā, lai novērtētu fizisko, kognitīvo un emocionālo nogurumu)
- Iesniegts projekta pieteikums starptautiskā pētniecības un attīstības projektu konkursā
- Iesniegts projekta pieteikums Latvijas pētniecības un attīstības projektu konkursā
- Aizstāvēts promocijas darbs projekta tematikā
- 2 citi pētniecības specifikai atbilstoši sasniedzamie projekta rezultāti: zinātniski pamatoti un uz pierādījumiem balstīti ieteikumi, lai (1) mazinātu fiziskā un kognitīvā noguruma formas un (2) uzlabotu darba sniegumu.
Zinātniskā grupa: prof. Henrijs Kaļķis, prof. Jurģis Šķilters, asoc. prof. Ženija Roja, asoc.prof. Līga Zariņa, doc. Solvita Umbraško, prof. Biruta Sloka, prof. Jānis Priede, vad. pētniece Olga Sozinova, Dr. Marija Mihailova, doktoranti: Kristīne Kursīte Ģērmane, Agne Berga, Diāna Freiberga, Simona Balte.
Informācija par projektu:
Mūsdienu tehnoloģijas un sarežģīti darba uzdevumi prasa no darbiniekiem augstas koncentrēšanās spējas, kas rada kognitīvu, emocionālu un fizisku pārslodzi un izraisa daudzdimensionālu stāvokli - fizisku, garīgu, un emocionālu nogurumu. Garīgais nogurums mijiedarbojoties ar fizisko nogurumu, ierobežo darbinieku uzmanības un emocionālos procesus un pavājina vispārējo darba sniegumu. Dažādu noguruma veidu pamatā ir vairākas citas cēloņsakarības, t.sk. psihoemocionālo risku ietekme. Šī projekta mērķis ir izpētīt noguruma kā daudzdimensionāla mainīgā ietekmi uz biroja darbinieku veiktspēju saistībā ar psihoemocionāliem riskiem darbā. Pētījumā tiks novērtēts fiziskais, garīgais un emocionālais nogurums saistībā ar psihoemocionālo stresu darbā, izmantojot dažādus fizisko un kognitīvo funkciju mērījumus, kā arī pārbaudītas iespējamās intervences un ietekme uz veiktspēju. Rezultātā tiks izveidoti (1) uz pierādījumiem balstīti ieteikumi fizisko un kognitīvo noguruma formu mazināšanai un veiktspējas uzlabošanai (2) digitālu testu kopums, ko varēs izmantot biroja kontekstā, lai novērtētu fizisko, kognitīvo un emocionālo nogurumu.
Projektā līdz vidusposmam (30.06.2026) paveiktais:
- Izpildīti visi 1.darba pakas – ‘Sagatavošanās pasākumi’ uzdevumi (M1-M6):
- Izstrādāts pētījuma teorētiskais un metodoloģiskais ietvars, lai pētītu nogurumu kā daudzdimensionāla mainīgā lieluma ietekmi uz biroja darbinieku veiktspēju saistībā ar psihoemocionāliem riskiem darbā. Publicētas 2 projekta teorētiskajam ietvaram atbilstošas zinātniskās publikācijas (skatīt tabulu zemāk).
- Detalizēti izstrādāts empīriskā pētījuma dizains un procedūra, tiešsaistes aptaujas anketa, testu bloki fiziskiem un kognitīviem, uztveres un emociju mērījumiem birojā uz vietas.
- Anketas izstrādes process ietvēra mainīgo un to konstruktu saskaņošanu ar projekta uzdevumiem, validētu instrumentu un skalu pārskatīšanu, terminoloģijas un saprotamības novērtēšanu, atbilžu formātu saderības nodrošināšanu un digitālās aptaujas vides sagatavošanu. Anketa tika testēta, veicot izmēģinājuma (pilota) pētījumu (n=43).
- Kognitīvo testu veikšanai tika izstrādāta digitāla testu platforma, apkopojot validētus testus noteiktu kognitīvo mērījumu veikšanai. Atsevišķi tika izveidota digitāla testa vide viduslīmeņa redzes procesu mērījumiem ar acu kustību pierakstu.
- Izstrādāts pētījuma dalībnieku atlases un izlases veidošanas plāns, kura mērķis ir sasniegt biroja darbiniekus no dažādām ekonomikas nozarēm, organizācijas līmeņiem, vecuma grupām, dzimumiem un profesionālās pieredzes līmeņiem. Stratēģija paredz plašu tiešsaistes dalībnieku piesasiti, izmantojot sadarbības līgumus ar organizācijām, un sekojošu apakšizlašu atlasi neinvazīviem fiziskiem, kognitīviem, uztveres un emociju mērījumiem.
- Izstrādāts datu pārvaldības plāns (anonimizācija, piekļuve, u.c.) un nodrošināta infrastruktūra (datu uzglabašana, rezerves kopijas u.c.).
- Sagatavots pētījuma metodoloģijas un procedūras apraksts un dalībnieku informētās piekrišanas veidlapa, uz ko balstoties pētījuma veikšanai iegūta Latvijas Universitātes Dzīvības un medicīnas zinātņu pētniecības ētikas komitejas atļauja (Nr. 13-22/86.).
- Izstrādāti dalībnieku piesaites un komunikācijas materiāli (logo, informatīvas materiāls par pētījuma gaitu) un procedūra (komunikācijai ar organizācijām mērījumu veikšanai uz vietas birojā).
- Uzsākta 2.darba pakas – ‘Anketa un fiziskā slodze’ un 3.darba pakas – ‘Kognitīvie, uztveres un emocionālie procesi’ uzdevumu izpilde (M6-M26)
- Uzsākta plaša komunikācija organizāciju piesaistei dalībai pētījumā. Šobrīd pētījumā iesaistījušies uzņēmumi Sunstar Group, AS “Rīgas Siltums”, AS “Pasažieru vilciens” (VIVI), Bonava un AS “Latvenergo”.
- Uzsākta gan uz tiešsaistes anketām balstītu datu vākšana, gan fiziskā un kognitīvā noguruma mērījumu veikšana birojos uz vietas. Mērījumi birojā katram dalībniekam tiek veikti 3 dienas nedēļā, no rīta un vakarā, lai fiksētu izmaiņas vienas personas līmenī darba dienas laikā un vairāku dienu garumā. Savukārt organizācijas izlase nodrošina variāciju darba uzdevumos, laika spiedienam dažādās amatu pozīcijās, pārtraukumu biežumam un psihosociālajiem darba apstākļiem.
- Izstrādāta informatīva atgriezeniskā saite kopsavilkuma veidā individuāli dalībniekam par veikto kognitīvo mērījumu rezultātiem. Uzsākts darbs pie atgriezeniskās saites kopsavilkuma izstrādes individuāli organizācijām.
- Aktīvs darbs 4.darba pakas – ‘Informācijas izplatīšana un politika’ ietvaros (M4-M36)
- Zinātniskās publikācijas.
| Nr. | Publikācija | Pieejams |
|---|---|---|
| 1 | Kalkis, H., Roja, Z., Roganovs, A., Razuks, R., & Kaufmane, N. (2026). Psychosocial Workload and Multidimensional Fatigue in Computer-Intensive Office Work: An Integrative Review of Scientific Literature. In H. Kalkis, Z. Roja, S. S. Aytaç, & J. A. Sheikh (Eds.), Social and Occupational Ergonomics. AHFE Open Access, Vol. 228. | https://doi.org/10.54941/ahfe1007937 |
| 2 | Germane, K. K., & Kalkis, H. (2026). Physio-Cognitive Fatigue Loop in Digital Office Work. In H. Kalkis, Z. Roja, S. S. Aytaç, & J. A. Sheikh (Eds.), Social and Occupational Ergonomics. AHFE Open Access, Vol. 228 | https://doi.org/10.54941/ahfe1007938 |
- Dalība zinātniskās konferencēs.
| Nr. | Pasākums Norises laiks | Rezultāts |
|---|---|---|
| 1 | International Seminar of Ergonomics, Poznań University of Technology, Poland 17-19.09.2025 | Prezentēts ar projektu saistītais teorētiskais ietvars (https://www.iset.poznan.pl/Book_of_Abstracts.pdf) |
| 2 | 84th International Scientific Conference, University of Latvia, Latvia 15.04.2026 un 16.04.2026 | Četras ar projektu saistītas prezentācijas par projekta teorētiskā ietvara izstrādi un ergonomisko, psihosociālo un veselības rādītāju integrāciju |
| 3 | International Conference on Applied Human Factors and Ergonomics (AHFE 2026), International and Fenerbahçe University, Türkiye 20-24.07.2026 | Publicēti un prezentēti divi raksti |
- Komunikācija plašākai sabiedrībai.
| Nr. | Komunikācijas kanāls Laiks | Aktivitāte | Piejams |
|---|---|---|---|
| 1 | Projekta informatīvais materiāls 2025-2026 | Vienas lappuses apjoma organizācijas piesaistes un dalībnieku informatīvais materiāls “Vai esi noguris?”, kas izplatīts sadarbības organizācijām. | Saite uz informatīvo materiālu |
| 2 | Latvijas Radio 1, “Zināmais nezināmajā” 10.02.2025 | Prof. Jurģis Šķilters stāsta, kā dzīve virtuālajā vidē ir mainījusi laika uztveri un ietekmējusi domāšanu un lēmumu pieņemšanu. | https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/dzive-virtualaja-vide-ir-mainijusi-cilveka-laika-izjutu.a202726/ |
| 3 | Latvijas Radio 1, “Zināmais nezināmajā” 29.10.2025 | Prof. Jurģis Šķilters stāsta par ožas ietekmi uz kognitīvajām funkcijām un emocionālo apstrādi. | https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/petnieks-ozai-ir-iedarbiba-gan-uz-kognitivam-funkcijam-gan-ari-u.a213433/ |
| 4 | Plaša mēroga starptautiska digitālā platforma: www.printpower.eu 30.01.2026 | Prof. Jurģa Šķiltera prognozes par lasīšanas digitālā un analogā formāta attīstību 2025. gadā. | https://www.printpower.eu/insight/jurgis-skilters-predictions-2026/ |
| 5 | TV24 / XTV, “Preses klubs” 17.03.2026 | Prof. Henrijs Kaļķis diskutē par aktuāliem sociālekonomiskiem un ar darbu saistītiem jautājumiem, kas attiecas uz darba spējām un organizācijas sniegumu. | https://xtv.lv/rigatv24/video/9QpxzJAd7kY-17_03_2026_preses_klubs_1_dala |
| 6 | Latvijas Radio 1, “Zināmais nezināmajā” 15.04.2026 | Prof. Jurģis Šķilters stāsta par proprioceptīvajiem un telpiskajiem procesiem, kas ir ikdienas situāciju pamatā. | https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/kas-nelauj-mums-ieskriet-stenderes-jeb-sava-kermena-uztvere-telp.a219327/ |
| 7 | TV24 / XTV, “Preses klubs”, 2.daļa 10.06.2026 | Prof. Henrija Kaļķa publiska diskusija par organizācijas vadību, darbu un konkurētspēju. | https://xtv.lv/rigatv24/video/lmNmqMrlNOP-10_06_2026_preses_klubs_2_dala |
| 8 | Latvijas Radio 1, “Kā labāk dzīvot” 16.06.2026 | Prof. Henrija Kaļķa publiska diskusija “Darba vide kā konkurētspējas instruments. Kas slēpjas aiz šī teikuma?” | https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/darba-vide-ka-konkuretspejas-instruments.-kas-slepjas-aiz-si-tei.a221366/ |
| 9 | Latvijas Radio 1, “Zināmais nezināmajā”, Researchlatvia.gov.lv 3.07.2026 | Prof. Jurģa Šķiltera komentārs par uztveres, kognitīvo un neirālo mērījumu veidu un apjomu mūsdienu zinātnē. | https://www.researchlatvia.gov.lv/lv/izmerit-ko-cilveks-nespej-pateikt-jauna-rtu-laboratorija-peta-cilveka-uzvedibu-emocijas-un-izveles |
- Turpinās 5.darba pakas – ‘Projekta vadība’ uzdevumu veikšana (M1-M36)
- Veikta projekta sanāksmju/lēmumu protokolēšana
- Uzturēts projekta risku reģistrs
- Veikta projekta finanšu uzraudzība
- Projekta komandai papildus piesaistīta studente Marina Pavlova, doktorante Santa Bartušēvica un jaunie pētnieki Dr. Gatis Lāma un Dr. Agnese Lastovska, lai nodrošinātu kapacitāti datu vākšanai, analīzei un pārvaldībai