Kolekciju veido divas daļas - Latvijas astronomijas vēstures krājums un Frīdriha Candera un kosmosa izpētei veltītā krājuma daļa ar kopējo priekšmetu skaitu apmēram 5000 vienības.
F. Canderam veltīto ekspozīciju Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (toreiz Latvijas PSR Vēstures muzejs) sāka veidot pirms 1987. gada. Trīs gadus pēc Frīdriha Candera memoriālā muzeja atklāšanas to gatavojās slēgt kā nerentablu kultūras iestādi un to nopirka Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskā observatorija. Līdz 2005. gadam muzejs turpināja darboties Candera ielā 1, Rīgā, bet 2005. gadā pārcēlās uz Raiņa bulvāri 19, Rīgā ar jaunu nosaukumu - Frīdriha Candera kosmosa izpētes muzejs, bet kopš 2017. gada - LU Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcija. Pēc pārcelšanās uz Raiņa bulvāri F. Candera kolekcijai tika pievienota Latvijas Astronomijas vēsturei veltīta kolekcija un muzejā nonāca vēsturiskie Latvijas Universitātes Laika dienesta instrumenti, observatorijas dokumenti, novērojumu pieraksti, kā arī atsevišķu astronomu arhīvi, kā profesora Friča Blumbaha, profesora Kārļa Šteina, Latvijas Astronomijas biedrības un tās vadītāja Matīsa Dīriķa, astronoma Leonīda Rozes, astronoma Andreja Alkšņa un Irēnas Pundures dokumenti un fotoattēli. 2019. gadā, LU Astronomijas institūtam pārceļoties uz Zinātņu māju Jelgavas ielā, LU Muzeja rīcībā nonāca arī observatorijas telpas, kurās atradās oriģinālie Laika dienesta pulksteņi. Pēc telpu remonta, mēbeļu un eksponātu restaurācijas 2022. gada 19. oktobrī, tieši 100 gadus pēc LU Astronomiskās observatorijas dibināšanas, šīs telpas atkal ver durvis apmeklētājiem, tikai nu jau kā Latvijas Universitātes Muzeja ekspozīcija.
Latvijas astronomijas vēstures ekspozīcijas atklāšana (fotostāsts)
Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijai ir divas atsevišķas ekspozīcijas. Lielākā veltīta Latvijas astronomijas vēsturei. Šajā ekspozīcijas daļā pats ievērojamākais objekts ir oriģinālā Laika dienesta telpa ar visu iekārtojumu – pulksteņiem, hronometriem un hronogrāfiem, slēgtāfelēm, komutatoriem un mērinstrumentiem, kā arī citu tehniku, kas palīdzēja šeit glabāt precīzo laiku daudzu gadu garumā. Bez Laika dienesta telpas ir lielā ekspozīciju zāle ar senākiem un modernākiem astronomiskiem instrumentiem, grāmatām, zvaigžņu kartēm, meteorītu kolekciju, kurā ir pat Mēness meteorīta paraugs. Šeit iespējams noskatīties nelielus video sižetus par Laika dienesta darbību.
Kolekcijas īpašumā atrodas 1935.gadā iegādāts zvaigžņu globuss 80 cm diametrā, ievietots masīvā metāla ietverē uz metāla trijkāja. Uz tā attēlotas spožākās zvaigznes, kas savienotas ar līnijām, mitoloģiskās zvaigznāju figūras, Piena Ceļš, koordinātu tīkls un svarīgākās debess sfēras līnijas. Pēc restaurācijas zvaigžņu globuss apskatāms Latvijas astronomijas vēstures ekspozīcijā.
Zvaigžņu globusa restaurācijas dienasgrāmata
Mākslas valodā ir veidota 2023. gadā atklātā ekspozīcija "Frīdrihs Canders Rīgā". Ekspozīcijas dizaina un sienas murāla autore ir Ukrainas māksliniece Marija Zeņkova.
Uz priekšu, uz Marsu! – tāds bija rīdzinieka Frīdriha Candera dzīves moto. Ekspozīcija stāsta par Frīdriha bērnību Canderu ģimenes mājā Rīgā, Zasulaukā; par viņa studiju gadiem Rīgas Politehniskajā institūtā, kas atradās tagadējā Latvijas Universitātes galvenajā ēkā, par viņa studentu gadu projektiem – pirmajiem nopietnajiem sapņiem par lidojumu kosmosā. Ekspozīcija iepazīstina ar zinātnieka sasniegumi kosmonautikas jomā – raķete GIRD X, reaktīvais dzinējs OR-1, starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķini, viņa starpplanētu raķetes-aeroplāna projekts un citi. F. Canders kā viens no pirmajiem izvirzīja kosmonautikā svarīgas idejas: lidmašīnas apvienošanu ar raķeti, Saules buru, gravitācijas manevru un planējošo nolaišanos.
F. Candera fenomena izzināšanai palīdz uz displeja izvietotā informācija, t.sk. diplomdarbs, zinātnieka uzņemtie fotoattēli; publikācijas par Frīdrihu Canderu un viņa ģimeni, dažādas foto galerijas. Ekspozīcija piedāvā pašķirstīt F. Candera sarakstītās grāmatas eksemplāru un dažas no vēlāk izdotajām F. Canderam veltītajām grāmatām, veidot pašbildes kosmonauta skafandra ietvarā pie ekspozīcijas spoguļa, kā arī jaunākajiem apmeklētājiem ir iespēja iejusties zinātnieka lomā un salikt lidmašīnas modeli.
"Frīdrihs Canders Rīgā" ekspozīcijas atklāšana (fotostāsts)
Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcija atrodas LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā, 4. stāvā 401. un 402. telpā, gaitenī un 412. telpā. Ieejot LU galvenajā ēkā (no Raiņa bulvāra puses) jākāpj pa galvenajām kāpnēm uz 4. stāvu, kur jānogriežas pa kreisi. Tālruņa numurs: 67034033. E-pasts: gunta.vilka@lu.lv. Apmeklējumam iepriekš jāpiesakās.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Frīdriha Candera un kosmosa izpētes muzeja tūre 2017 (LV)
Frīdriha Candera un kosmosa izpētes muzeja tūre 2017 (ENG)
Virtuālās izstādes
Virtuālā izstāde "Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas 100 gadi 100 fotogrāfijās"
Virtuālā izstāde "Frīdriha Candera memoriālā muzeja viesu grāmata"
Zemes mīti debesīs. Zvaigžņu atlantu virtuālā izstāde
Zvaigžņu globusa restaurācijas dienasgrāmata
Virtuālā izstāde "Astronoma Alfrēda Žaggera publikācijas"
Virtuālā izstāde “Astronomiskajam tornim - 150”
Pirmie pavadoņu novērojumi Latvijas Universitātē pirms 60 gadiem
Sapnis par lidojumu. Fridriham Candera 130
Kārļa Šteina jubileju atceroties
Speciālistu konsultācijas
Frīdriha Candera dzīve un darbība
Krājuma glabātāja palīgs Gunta Vilka (gunta.vilka@lu.lv)
Saules sistēma
Zvaigznāji un ar tiem saistīta mitoloģija
Astronomijas vēsture
Eksoplanētas un to meklēšana
Vitālijs Kuzmovs (vitalykuzmov@gmail.com)