Raksta Gunta, Latvijas Universitātes Muzeja krājuma glabātāja palīgs

Zvaigžņu globusa vēsture

Astronomiskās observatorijas darbinieks Jēkabs Videnieks pie globusa 20. gs. 30. gados, attēls no LU Muzeja krājuma

Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas īpašumā atrodas zvaigžņu globuss – tā diametrs ir 80 cm, ievietots masīvā metāla ietverē uz metāla trijkāja. Uz tā attēlotas spožākās zvaigznes, kas savienotas ar līnijām, mitoloģiskās zvaigznāju figūras, Piena Ceļš, koordinātu tīkls un svarīgākās debess sfēras līnijas. Sākotnēji tas glabājās Astronomiskajā observatorijā. Par globusu observatorijas 20. gs. 30. gadu inventāra žurnālā atrodamas šādas ziņas: “Tas iegādāts 1935. gadā Izglītības ministrijas Mācību līdzekļu nodaļā. 1937. gadā E. Rutkis no Rīgas uz globusa uzzīmēja zvaigznāju vēsturiskās figūras un Piena Ceļu. Tajā pašā gadā E. Neigebauera darbnīcā Rīgā globusam izgatavota grozāma misiņa vertikāle ar iedaļām.” 20. gadsimta 30. gados zvaigžņu globusu aktīvi izmantoja astronomijas studentu apmācībai.

Zvaigžņu globusa vēsture - turpinājums

Astronomiskās observatorijas darbinieks Matīss Dīriķis pie globusa 20. gs. 80. gados, attēls no LU Muzeja krājuma

Pēc otrā pasaules kara globusu mācību vajadzībām reizēm lietoja Astronomiskās observatorijas vadītājs, profesors Kārlis Šteins. 20. gadsimta beigās, attīstoties elektroniskiem uzskates līdzekļiem, globuss kļuva par vēsturisku priekšmetu, kas kopā ar vecajiem pulksteņiem atradās Astronomiskās observatorijas telpās. 21. gadsimta sākumā globusu pārcēla uz Astronomisko bibliotēku – plašāku telpu, kur notika dažādi pasākumi un globuss tur atradās kā tīri dekoratīvs elements. Kopš 2005. gada šajā telpā sāka vadīt ekskursijas Frīdriha Candera – kosmosa izpētes muzejs un globuss kļuva par vienu no interesantākajiem apmeklētāju apskates objektiem.

2019. gads

Zvaigžņu globuss pēc Astronomijas institūta pārcelšanās, Guntas Vilkas foto

2019. gadā Latvijas Universitātes Astronomijas institūts pārcēlās uz jaunajām darba telpām Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā un atstāja visus vēsturiskos instrumentus Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijai, tajā skaitā arī zvaigžņu globusu. Ilgstošās lietošanas gaitā no tā dažviet bija nolupis krāsojums ar zvaigžņu figūru elementiem. Astronomu telpu atbrīvošanas procesā globuss cieta vēl vairāk, un neatliekot to bija nepieciešams restaurēt. Cik zināms, citos Latvijas muzejos tik liela izmēra zvaigžņu globusu nav, tāpēc šis eksemplārs uzskatāms par īpaši vērtīgu muzejisko priekšmetu. Tika pieaicināta polihromākoka restauratore Sarmīte Balode, kas novērtēja bojājumus un pētīja paša globusa uzbūvi.

2020. gads

Bojājumi uz globusa, Guntas Vilkas foto

Pēc restauratores Sarmītes Balodes vērtējuma viss darba process ir sekojošs – globusa  konservācija pirms transportēšanas, transportēšanas iekārtas izveide, transportēšana uz restaurācijas vietu, globusa izpēte pirms restaurācijas, un visbeidzot pats restaurācijas darbs. Tas viss izmaksās vairākus tūkstošus eiro. Latvijas Universitātes fonds izsludināja ziedojumu vākšanu globusa restaurācijai un pateicoties atsaucīgiem cilvēkiem tika savākta krietna summa! Palīdzi arī tu ar savu devumu šim labajam darbam! Ziedot šeit.

2021. gads

Globusa konservācija pirms transportēšanas, Sarmītes Balodes foto

Globusa atjaunošanai tiek meklēti papildus finansējuma avoti. Pirmsrestaurācijas izpētei tika iesniegts projekts Valsts kultūrkapitāla fondam, kas, diemžēl, lielo pieteikumu skaita dēļ tas netika atbalstīts. Pieteikums projekta realizācijai par jau saziedotajiem līdzekļiem tika iesniegts Latvijas Universitātes fondā, un ir uzsākts darbs. Marta sākumā restauratore Sarmīte Balode veica zvaigžņu globusa konservāciju pirms tā transportēšanas. Astronomu atstātajās telpās gaiss ir kļuvis īpaši sauss, kas vēl vairāk kaltē jau tā traumēto krāsu uz globusa. Drūpošās vietas tika aplīmētas ar lipīgu lentu – pat ja vēl kas atlobīsies, tas nenokritīs un nepazudīs. Uzsākta transportēšanas iekārtas būve – speciāla polsterēta kaste, kurā globuss dosies uz restaurācijas vietu.

2021. gads, marts

Kaste globusa transportēšanai, Guntas Vilkas foto

Izmantojot Latvijas Universitātes fonda atbalstu restaurātore Sarmīte Balode uzsāka zvaigžņu globusa transportēšanas plānošanu. Tika izgatavota speciāla metru augsta un metru plata finiera kaste, iekšā tai ar porolonu pārklāti atbalsti, kur globusu ievietot. Kastē bija jātstāj arī telpa globusa grozāmajai asij. Šādā nodrošinātā iepakojumā to nebaidoties varēs vest garo ceļu līdz restaurātoru darbnīcai.

2021. gads, aprīlis

Globusa iecelšana kastē, Guntas Vilkas foto

8. aprīļa rītā restauratore Sarmīte Balode un viņas komanda – kokamatnieks un kokgriezējs Jānis Balodis ar palīgu no Rīgas, mēbeļu restauratoru Kārli Rubeni - ieradās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, kur bijušajās Astronomijas institūta telpās glabājās bojātais zvaigžņu globuss. Vispirms tas tika pārbaudīts, vai nav parādījušies vēl kādi bojāti apgabali ar atlobījušos krāsu. Tika savākti visi zināmie nokritušie krāsas gabaliņi – sīkākie noderēs krāsas ķīmiskajai analīzei globusa izpētei, lielākie tiks stiprināti atpakaļ, ja izdosies atrast pareizo atlobīšanās vietu. Tika pētīta globusa stiprinājumu konstrukcija un tas tika atvienots no ietvara. Izcelt smago bumbu nebija viegli – ņemot vērā tās bojāto stāvokli, bija jārīkojas ļoti uzmanīgi.

2021. gads, aprīlis

Pārbaude un nostiprināšana, Guntas Vilkas foto

Kad pats globuss tika veiksmīgi iecelts kastē, Sarmīte Balode pārbaudīja, vai celšanas brīdī krāsa kādā vietā tomēr nav noberzta. Globuss tika nostiprināts, kaste aizvērta un aizskrūvēta.

2021. gads, aprīlis

Globusa ietvars, Guntas Vilkas foto

Globusa ietvars, kas sastāv no metāla kājas un koka rāmja, arī tika iepakots transportēšanai. Šīs globusa detaļas nebija bojātas, tikai dzelzs daļas gadu gaitā nomelnējušas, bet koka – saskrāpētas. To iepakošanai izmantoja parasto burbuļplēvi. Visa transportoperācija neaizņēma vairāk par stundu. Tagad gaidīsim nākošās ziņas jau no Sarmītes Balodes rastaurācijas darbnīcas.

2021. gada 15. aprīlis

Globuss restauratores Sarmītes Balodes darbnīcā, TV3 foto

Latvijas TV3 raidījuma “900 sekundes” reportieris Kārlis Kristapsons 14. aprīlī uzņēma sižetu par LU zvaigžņu globusu, kas šobrīd jau atrodas restauratores Sarmītes Balodes darbnīcā, kā arī intervēja muzeja ekspertu, astronomu Ilgoni Vilku par globusa vēsturi. Sižetu visi interesenti var noskatīties šeit.

Sarmīte Balode raidījumā stāsta par to, kā radušies bojājumi – globuss ir liela koka lode, kas pārklāta ar biezu krāsas kārtu, koks žūst un raujas un vecā krāsa plaisā un drūp nost. Viņa cer restaurācijas procesā maksimāli saglabāt oriģinālo materiālu. Tāpat restauratore Balode atzīstas, ka ar šādu eksponātu strādās pirmo reizi un tas viņai ir liels izaicinājums. Cik ilgu laiku aizņems globusa restaurācija pagaidām grūti spriest, pēc Sarmītes Balodes vārdiem – vispirms jānoskaidro, no kādiem materiāliem globuss veidots, ar kādu krāsu tas pārklāts un tad jādomā kā to atjaunot. Visbeidzot būs sadarbība ar astronomu Ilgoni Vilku – uz globusa būs jāatjauno zvaigžņu zīmējumi.

2021. gada maijs

Pirmsrestaurācijas izpēte līmēšana, Sarmītes Balodes foto

Zvaigžņu globusa pirmsrestaurācijas izpētes process ir sācies! Pirmais solis – pielīmēt atpakaļ nokritušos krāsas gabaliņus, kuriem ir zināma oriģinālā atrašanās vieta. Bet galvenais restaurātora darbs tagad būs sīki izpētīt pašu globusu - no kādiem materiāliem tas veidots, ko no tiem var atjaunot, ko nāksies mainīt. Atrast piemērotākos līdzekļus globusa notīrīšanai un restaurācijai un tā pasargāšanai nākotnē.

2021. gada 10. maijs

LU Muzeja eksperts, astronoms Ilgonis Vilks sniedz interviju par zvaigžņu globusa izcelšanos un restaurāciju, Sarmītes Livdānes foto

Latvijas Radio 1 raidījuma “Zināmais Nezināmajā” žurnāliste Mariona Baltkalne intervēja LU Muzeja ekspertu, astronomu Ilgoni Vilku par zvaigžņu globusa izcelsmi, tā bagāto darba mūžu studentu apmācībā un uzsākto restaurācijas procesu. Tā kā par globusa pirmsākumiem un restaurācijas procesu dienasgrāmatā jau stāstīts, intervijā man interesantākais šķita astronoma skatu punkts, uz globusu lūkojoties. Kad mēs aplūkojam Zemes globusu, uz tā viss ir, kā mēs redzam no lidmašīnas vai no kosmiskās stacijas. Lūkojoties uz zvaigžņu globusu, mēs redzam zvaigznes attēlotas spoguļattēlā. Lai viss būtu pareizi, mums jāiztēlojas sevi globusa centrā, iekšā. un tad visa zvaigžņotās debess sfēra būs mums apkārt. Reāli naktī mēs redzam tikai pusi šīs sfēras, jo Zeme aizsedz otru pusi.

Intervijā tika pieminēts fakts, ka students Ilgonis Vilks 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā lekcijā vēroja, kā profesors Kārlis Šteins skaidro astronomijas jēdzienus ar šī paša globusa palīdzību.

Žurnāliste Baltkalne interesējās arī par to, cik unikāls ir šāds globuss. Pēc Ilgoņa Vilka teiktā – šodienas datorlaikmetā tādi globusi vairs nav īsti vajadzīgi, gan mācību procesam, gan pašizziņai pietiek ar datorprogrammām, kas nodemonstrēs visu nepieciešamo. Bet ja tomēr gribas tādu mājās, tad var iegādāties nelielu zvaigžņu globusu, gan parastu, gan ar lampiņu iekšā, gan ar luminiscējošām zvaigznītēm – dienā no gaismas uzlādēsies, naktī spīdēs... Liela izmēra zvaigžņu globusi saglabājušies tikai muzejos, universitātēs, privātkolekcijās.

Noslēgumā žurnāliste Baltkalne informēja klausītājus par iespēju atbalstīt globusa restaurāciju, veicot ziedojumu Latvijas Universitātes Fondam.

Visu 10. maija raidījumu “Zināmais Nezināmajā” var noklausīties šeit.

2021. gada maija beigas - kas atklājās veicot zvaigžņu globusa izpēti

Zvaigžņu globuss astronomiskās observatorijas telpās 20. gs. 30. gados, attēls no LU Muzeja krājuma

Veicot pirmsrestaurācijas globusa izpēti restaurātore Sarmīte Balode konstatēja, ka globusa lode visticamāk gatavota no bērza “gredzeniem”, kas salīmēti un pēc tam novirpoti lodes formā. Pēc tam lodes virsma gruntēta un biezā kārtā nokrāsota ar baltu krāsu. Visbeidzot ar melnu un sarkanu tinti zīmētas zvaigžņu formas un virsma lakota. Restaurātore konstatēja, ka bērza pamats ir labi saglabājies, cietis galvenokārt ir biezais grunts un krāsas slānis, kas ar laiku kļuvis trausls. Tāpat remonts būs nepieciešams dzelzs gultņu konstrukcijai, kas nepieciešama globusa rotācijai. Pēc izpētes sekos pats restaurācijas process, kas notiks divos etapos – vispirms jāsaved kārtībā apdares slānis, tad - zvaigžņu kartes un zīmējumu atjaunošana.

Virsmas tīrīšana, Sarmītes Balodes foto

Visa globusa virsma gadu gaitā ir noputējusi, palikusi pelēka, putekļi ieēdušies lakas kārtā un šos netīrumus ar putekļu slotiņu nevarēs vis dabūt nost. Virsma tiek tīrīta ar 96% etilspirtu, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, izvērtējot šķīdinātāja ietekmi uz globusa zvaigžņu kartes zīmējumiem.

Apdares slāņa nostiprināšana, Sarmītes Balodes foto

Restaurātori kopumā vienmēr cenšas saglabāt maksimāli daudz no oriģinālā materiāla un jaunu veidot tikai tad, ja nekas no vecā nav saglabājies. Tā arī šajā gadījumā lielākais darbs būs saglābāt esošo un saglābt bojāto globusa apdares slāni. Krāsas slānis tiek nostiprināts ar 5% trušādas līmi, kurai pievienots nipagīns. Salīmēto vietu pārklāj ar papīru un piegludina ar mazu, siltu “gludeklīša” pēdiņu, tad fiksē uz 12 stundām ar siltiem smilšu maisiņiem. Vietās, kur krāsas slānis pacēlies, bet vēl nav saplīsis, tiks veikti iegriezumi apdares slānī, lai aiz tā varētu iepilināt līmes šķīdumu, pēc tam atkal piespiežot to vietā.

Grunts slāņa ieklāšana, Sarmītes Balodes foto

Vietās, kur krāsas pārklājums zudis pilnībā, jāatkārto oriģinālais globusa veidošanas process – vispirms jāieklāj tukšajās vietās jauna grunts. Tiek izmantota krīta-akrila grunts un process tiek atkārtots 4 līdz 5 reizes, katru kārtu jāžāvē 2 līdz 3 stundas.

Grunts slāņa slīpēšana, Sarmītes Balodes foto

Lai arī grunts tiek ieklāta ar smalku otiņu, vienmēr paliek negludumi - tāpēc pēc katras kārtas nožūšanas ir jāveic starpslīpēšana. To veic ar smalku slīppapīru.

Krāsošana, Sarmītes Balodes foto

Pēc grunts uzklāšanas seko krāsošana. Tā kā šoreiz netiek krāsots viss globuss vienlaicīgi, bet tikai mazi atsevišķi gabaliņi, svarīgākais šajā procesā ir tonēšana. Jāatrod tieši tāds krāsas tonis, kā uz pārējā globusa, lai beigās šie atjaunotie gabaliņi neatšķirtos no oriģinālās krāsas.

2021. gada jūnijs

Valsts Kultūrkapitāla fonda logo

2021. gada maijā Valsts Kultūrkapitāla fondā norita kārtējais konkurss par finansējuma piešķiršanu dažādiem projektiem. LU Muzejs pieteica zvaigžņu globusa restaurācijas projektu sadaļā Kultūras mantojums un nupat saņēma priecīgo ziņu, ka finasējums patiesi ir piešķirts!

2021. gada novembris

Studentes darbā pie zvaigžņu globusa restaurācijas

Pagājis labs laiks kopš pēdējā ieraksta šajā dienasgrāmatā, bet nu atkal parādījušies kādi jaunumi ar ko dalīties! Globuss vēl aizvien atrodas restauratores Sarmītes Balodes darbnīcā, darbi pamazām virzās uz priekšu un rudenī šeit tika gaidīti studenti no Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļas uz mācību nodarbībām. Diemžēl oktobrī, kā bija ieplānots, šīs nodarbības nevarēja notikt ārkārtas stāvokļa dēļ. Tomēr nu atkal dzīve atgriežas normālākās sliedēs un no 22. novembra līdz 26. novembrim divas 2. kursa studentes ieradās praksē Mālpilī. Abas studentes apsekoja globusu, restaurātore Sarmīte Balode viņām rādīja, kā nostiprināt drūpošo apdares slāni un meitenēm bija iespēja pašām papraktizēties. Ērtākam darbam tika izgatavota speciāla platforma uz riteņiem, kur globusu iestiprināt, lai lieku reizi nevajadzētu aiztikt drūpošo virsmu, gadījumos, kad globusu nepieciešams pagriezt vai pārvietot. Prakses laikā tika atklāts vēl viens iepriekš neapzināts krāsojuma slānis, tika paņemti paraugi nosūtīšanai laboratorijai ķīmiskajai analīzei. Būs interesanti uzzināt, kādas vēl vēstures liecības uz šī globusa slēpjas.

Darba process

Pēc katras apstrādes – līmēšanas uz globusa virsmas tiek uzlikti slogi smilšu maisiņu veidā, kas piespiež un ļauj labi salipt un nostiprināties visam, kas darba procesā tika salabots.

Viss restaurācijas process var notikt pateicoties Latvijas Universitātes un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

2022. gada februāris

Restauratoru un NKMP darbinieku tikšanās Mālpilī

Februāra sākumā grupa restauratoru (Anna Kozorovicka, Aigars Pilenieks, Ināra Heinrihsone) un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbinieki (Inara Bula, Ieva Jekševica, Raivis Austriņš) devas darba un interešu apmaiņas braucienā uz Mālpili. Galvenais viņu mērķis bija Mālpils baznīca, kas šobrīd tiek restaurēta, bet pirms tam visa grupa tikās restauratoru Baložu mājās. Un, protams, viņi ielūkojās arī saimieku darbnīcā, kur stāv Latvijas Universitātes zvaigžņu globuss. Tāds objekts izraisīja visas grupas profesionālo interesi un tika pētīts un spriests un runāts. Kā uztaisīts globuss? Un vai tam cauri iet metāla stienis, ap kuru globuss griežas, vai tur ir skrūvju mehānisms katrā pusē, kas ļauj debesu sfērai griezties? Un kā vispār izskatās globuss no iekšpuses? Vajag uztaisīt globusam rentgenu! Tika runāts arī par to, cik daudz nianšu var sevī slēpt vienkāršie formulējumi “virsmas tīrīšana” vai “apdares slāņa nostiprināšana”. Tika apspriestas darba problēmas - slēgtie pacēlumi, kas ir problemātiski noguldināšanai - vai durt cauri biezajam, bet ļoti trauslajam apdares slānim, lai ievadītu līmes šķīdumu? Bet to noguldinot uzreiz jūt, ka pamatne ir sarāvusies – iztaisnotās malas veido pārlaidumus. Un kā risināt šo problēmu? Kolēģi dalījās savā darba pieredzē, kaut ko ieteica un ierosināja.

Mēs – Latvijas Universitātes Muzejs – ceram, ka šī vizīte deva globusa restauratorei Sarmītei Balodei kādas jaunas idejas un ierosmes, kā labāk tikt gala ar visām augstāk minētajām problēmām un darbs pie globusa restaurācijas veiksmīgi turpināsies!

Sīkāk ar šo vizīti varat iepazīties šeit.

2022. gada maijs

Restauratore Sarmīte Balode par projekta gaitu LU Muzeja direktorei Ivetai Gudakovskai

9. maijā LU Muzeja direktore Iveta Gudakovska viesojās restauratores Sarmītes Balodes darbīcā Mālpils "Rubeņos", kur iepazinās ar restaurācijas darbu gaitu.

Sarmītes stāstītais:

"Kad sāku darbu pie Zvaigžņu globusa restaurācijas, nelielā laukumā izmēģināju materiālus un metodi. Konkrētajā vietā viss izdevās lieliski. Tas deva pārliecību, ka izvēlētā metode un materiāls ir atbilstīgs.

Turpinot strādāt, sapratu, ka mana izvēlētā metode citās vietās nestrādā tikpat labi. Tas lika pārvēŗtēt iepriekš izvēlēto metodi un materiālus. Aicināju uz sarunu Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras pasniedzējus: stājglezniecības restauratori Daci Pāžu, ikonu restauratoru Dmitriju Laščetko, restauratori Zani Kēleri un polihromā koka restauratori Annu Kozorovicku. Ar Mākslas akadēmijas pasniedzēju - restauratoru Jakovu Kļosovu tikāmies arī klatienē - manā darbnīcā.

Saku sirsnīgu paldies saviem kolēģiem par šīm tik vērtīgajām sarunām.

Tad sāku izmēģināt jauno pieeju globusa apdares slāņa nostiprināšanai.

Šobrīd esmu izmēģinājusi, kā labāk plastificēt biezo apdares slāni, kā mēģināt mazināt apdares slāņa "pārkares" - respektīvi, globusa koka lode koksnes rukuma procesā ir nedaudz samazinājusi savu izmēru, bet apdares slānis - saglabājis esošo. Tādēļ atdalījušies apdares slāņa gabali pēc izmēra vairs neatbilst tiem paredzētajiem laukumiem uz koka lodes virsmas. Šī ir būtiska problēma.

Esmu ieplānojusi klātienes tikšanos ar restauratoriem, lai izstāstītu par saviem secinājumiem un apspriestu labākos risinājuma variantus."

Zvaigžņu globusa apdares slānis redzams šķērsgriezumā. Mikroskopa fotoattēlos redzams, ka grunts slānis klāts vairākās kārtās - 2-3 kārtas. Redzams, ka grunts slāņa kārtas savstarpēji atslāņojušās, kā arī atslāņojies krāsas slānis no grunts slāņa, veidojot gaisa "kabatas".