Melnie stārķi. Publicitātes attēls

Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētījumā par dzīvsudraba koncentrāciju melnajos stārķos atklāts, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs.

Zināms, ka dzīvsudrabs un tā savienojumi ir toksiski. Tie var radīt gan dažādas veselības problēmas cilvēkiem un dzīvniekiem, gan piesārņo apkārtējo vidi. Viens no kaitīgākajiem dzīvsudraba savienojumiem ir metildzīvsudrabs, kas veidojas metilācijas procesu laikā, kas galvenokārt notiek ūdens vidēs. Tam raksturīga uzkrāšanās barības ķēdē bioakumulācijas un biomagnifikācijas procesu rezultātā. Šī iemesla dēļ nepieciešams spēt noteikt nelielas dzīvsudraba koncentrācijas vidē, jo nelielas dzīvsudraba koncentrācijas minēto procesu rezultātā var uzkrāties līdz veselībai bīstamam līmenim.

Melnie stārķi Latvijā ir aizsargājami putni, jo dažādu apstākļu ietekmē (mežizstrāde, problēmas ar barības atrašanu, vides piesārņojums) samazinās Latvijā sekmīgi ligzdojošo putnu pāru skaits. Atšķirībā no baltajiem stārķiem, kas ir visēdāji, melnie stārķi ir zivjēdāji, kuru ēdienkarti galvenokārt sastāda nelielas saldūdeņu zivis. Šī iemesla dēļ viņi ir pakļauti lielākam dzīvsudraba uzņemšanas riskam.

Pētījumā tika mērīta dzīvsudraba koncentrācija melno stārķu olu čaumalās un fēcēs, izmantojot augstas jutības atomu absorbcijas spektrometru ar Zēmana fona korekciju. Paraugi ievākti vairāk nekā 150 ligzdvietās no visas Latvijas teritorijas vairāku gadu garumā. Kopumā iegūti vairāk nekā 1000 paraugi.

“Čaumalu un fēču izmantošana ir neinvazīva metode piesārņojuma noteikšanai – paraugu iegūšana minimāli traucē putniem. Papildus, olu gadījumā – pētot olu čaumalas (šķīlušos olu vai tādu, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav veiksmīgi izperētas), netiek ietekmēts dzīvotspējīgo jauno putnu skaits, kas ir īpaši svarīgi aizsargājamu sugu gadījumā,” skaidro pētījuma līdzautore, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta pētniece Anda Ābola.

Iegūtie rezultāti parāda, ka dzīvsudrabs atrodams gan olu čaumalās un membrānās, gan fēcēs. Zemākās koncentrācijas iegūtas olu čaumalās, kur tās bija vidēji 5–30 ng/g. No čaumalām atdalītajās membrānās koncentrācija bija vidēji 9–11 reizes augstāka, sasniedzot vairākus simtus nanogramu uz gramu. Fēcēs vidējā dzīvsudraba koncentrācija svārstījās ap 100 ng/g. Salīdzinājumam, tuvākā robežvērtība, kas dota LR MK noteikumos par pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju biotā, atbilst apmēram 100 ng/g.

“Līdzšinējā datu analīze parāda, ka novērojamas koncentrāciju atšķirības starp dažādām ligzdvietām un atkarībā no paraugu ievākšanas gada. Šobrīd turpinās padziļināta datu analīze, lai izvērtētu dzīvsudraba piesārņojuma izplatību Latvijas teritorijā, kā arī noteikto dzīvsudraba koncentrāciju iespējamo ietekmi uz melno stārķu veselību,” papildina pētniece.

Pētījums veikts LZP projekta Nr. lzp-2020/1-0005 “ Dzīvsudraba piesārņojums savvaļas putnos Latvijā: pašreizējais stāvoklis un līdzšinējo pārmaiņu rekonstrukcija” ietvaros. Paraugi tika iegūti sadarbībā ar ornitologu Dr. Biol. Māri Strazdu.

 

Pētījuma šī brīža rezultāti atspoguļoti publikācijās:

Share

Related Content

Uzsākts nozīmīgākais pētniecības projekts sporta nozarē pēdējo gadu laikā
12.03.2024

Uzsākts nozīmīgākais pētniecības projekts sporta nozarē pēdējo gadu laikā