Daugavpils Universitāte. Publicitātes foto.

Skolotāju izglītības projekts “Mācītspēks” februārī un martā ir paviesojies vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Daugavpilī, lai uzzinātu, ar kādām emocijām iedzīvotāji atceras savus pirmos skolotājus, kādus izaicinājumus saskata pedagoga darbā un kādus skolotājus viņi vēlētos redzēt skolās mūsdienās. Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju.

Edgars un Svetlana no Daugavpils ir saistīti ar izglītības jomu savā pilsētā. “Skolotājam ir jābūt striktam, ar savu nostāju un pašpārliecinātam. Arī vispusīgam, jārod kopīga valoda ar bērniem, lai skolotāja pasniegtais priekšmets tiktu uztverts ar interesi un prieku,” tā viņi raksturo izcila skolotāja īpašības. Svetlana stāsta arī par iemesliem, kādēļ ir izvēlējusies pedagoģiju: “Skolotāja darbs ir pieprasīts jebkurā pilsētā, jebkurā vietā. Profesija ir interesanta un radoša. Es mācu klavierspēli, un tai ir ļoti nepieciešama radoša pieeja. Katru dienu, pat katru stundu ir nepieciešams izdomāt kaut ko jaunu un aizraujošu, tāpēc man tas tiešām patīk!” 

Edgars šajā nozarē saskata arī vairākus izaicinājumus. “Dažkārt gadās tādas situācijas, kad bērnam nav taisnība, bet viņu aizstāv vecāki, kas 100% pārliecināti, ka jebkurā gadījumā bērns nav vainīgs, neskatoties uz to, ka viņu atvase dažkārt neapmeklē un/vai kavē skolu un neuzvedas atbilstoši pieņemtajām pieklājības normām,” viņš stāsta par skolotāja profesijas neredzamajām pusēm. 

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studente Anna Luīze Ruskule uzskata, ka lielākais skolotāju izaicinājums ir pielāgošanās dažādiem apstākļiem. “Straujo tehnoloģiju attīstību un skolu reformu ietekmē ir jāpielāgojas citādiem apstākļiem un jaunai mācību sistēmai. Katram skolēnam ir nepieciešama atsevišķa pieeja. Piemēram, ja skolotājs māca gan astoto, gan divpadsmito klasi, ir jāsaprot šīs atšķirības skolēnu uzvedībā. Nemitīga pielāgošanās dažādām situācijām ir neatņemama skolotāju ikdienas sastāvdaļa.” Lai gan skolotājas profesija nav viņas pirmā karjeras izvēle, viņa nenoliedz, ka ir domājusi arī strādāšanu pedagoga amatā. “Varētu teikt, ka žurnālista darbs un skolotājas darbs ir savstarpēji līdzīgi. Es tomēr gan nevēlētos uzņemties atbildību par skolēnu nākotni. Tieši skolotāja ieguldījums savos skolēnos nosaka viņu turpmākās gaitas dzīvē,” norāda studente. 

“Mans mīļākais skolotājs ir mana trenere, turpat, kur pašlaik strādāju. Viņa vienmēr mani ir iedrošinājusi kļūt par sportisti, lai gan es pie viņas ierados bez jebkādām priekšzināšanām. Jau vairākus gadus no viņas saņemu atbalstu un ticību saviem spēkiem – tāpēc arī pati kļuvu par skolotāju. Trenere arī man ir bijis kā spilgts piemērs dažādās dzīves jomās. Vienmēr vēlējos viņai līdzināties,” tā par savas profesijas izvēli stāsta Anastasija Smoļakova, kura pašlaik ir orientēšanās sporta un kartogrāfu pulciņa pasniedzēja bērnu un jauniešu centrā “Jaunība”. Viņa uzskata, ka mūsdienās ir ļoti daudz izaicinājumu skolotāja darbā – lielākais no tiem ir atalgojums, kas nav atbilstošs ieguldītajam darbam. 

Jaunajiem skolotājiem, kas nesen uzsākuši darbu skolā, Anastasija velta spēcinošus vārdus: “Novēlu iedvesmu un vēlmi sadarboties savā starpā. Manuprāt, tieši sadarbība ir tas, kas mums palīdzēs tikt galā ar izaicinājumiem, ar kuriem skolotāji nepārtraukti saskaras. Mums jābūt arī atbalstošiem gan savā starpā, gan atbalstīt bērnus, viņu vecākus un būt par lielisku piemēru apkārtējiem. Tikai tad mums viss izdosies!” 

DAUGAVPILS VIDEOSTĀSTS

Līdz šī gada 2. aprīlim dažādu jomu profesionāļus ar jau iegūtu augstāko izglītību aicina pieteikties dalībai skolotāju izglītības projektā “Mācītspēks”, lai darba vidē balstītās studijās Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Liepājas Universitātē iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Šogad īpaši pieteikties aicināti profesionāļi, kuri vēlas kļūt par latviešu vai otrās svešvalodas (vācu, franču u.c. valodu), kā arī STEM mācību priekšmetu pedagogiem. Pēc veiksmīgi izturētas atlases katram no 100 topošajiem skolotājiem tiks piedāvāts pedagoga darbs kādā no Latvijas skolām. Pieteikuma anketa un plašāka informācija par skolotāju izglītības projektu “Mācītspēks” pieejama mājaslapā macitspeks.lv, savukārt informācija par veidiem, kā kļūt par pedagogu vai profesionāli augt pedagoģijas jomā pieejama esiskolotajs.lv

Par projektu “Mācītspēks” 
Projektu “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts “Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros.

Share

Related Content

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Valmierā?
16.03.2023

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Valmierā?

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Liepājā?
07.03.2023

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Liepājā?

 “Mācītspēks” skolotāja: pedagogam jābūt draudzīgam un apveltītam ar kritisko domāšanu
23.02.2023

“Mācītspēks” skolotāja: pedagogam jābūt draudzīgam un apveltītam ar kritisko domāšanu

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Talsos?
21.02.2023

“Mācītspēks” reģionos. Ko par skolotāja profesiju domā Talsos?

“Mācītspēks” reģionos: ko par skolotāja profesiju domā Madonā?
14.02.2023

“Mācītspēks” reģionos: ko par skolotāja profesiju domā Madonā?

Asoc. prof. I. Margeviča-Grinberga: Viena gada laikā par 100 motivētiem skolotājiem vairāk?
13.12.2019

Asoc. prof. I. Margeviča-Grinberga: Viena gada laikā par 100 motivētiem skolotājiem vairāk?