© Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

2023. gads Latvijas debesīs būs salīdzinoši pieticīgs. Novērotājus gan priecēs Saules sistēmas planētas, kā arī tradicionālās meteoru plūsmas. Īpaši labvēlīgs nākamais gads būs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem, kas gada pirmajā pusē būs redzama vakaros, bet no rudens - rītos. 28. oktobra vakarā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kas gan būs diezgan simbolisks, jo aptumsuma maksimumā Zemes ēnā nonāks tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa no Mēness diska. Tā kā nākamajā gadā turpinās palielināties Saules aktivitāte, pastāv augsta iespējamība Latvijā novērot ziemeļblāzmas.  

2023. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 20. aprīlī būs novērojams hibrīds Saules aptumsums, kura laikā vietām būs novērojams pilns Saules aptumsums, bet vietām – gredzenveida Saules aptumsums. Šo aptumsumu varēs novērot Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā, Filipīnās, Indonēzijā, Jaunzēlandē un Papua-Jaungvinejā. 5. maijā Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. 14. oktobrī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams gredzenveida Saules aptumsums. 28. oktobra daļējais Mēness aptumsums būs redzams Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumos, Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Latvijā tas sāksies plkst. 22.35, aptumsuma maksimums būs plkst. 23.14, bet daļējais aptumsums beigsies plkst. 23.54.

2023. gadā Latvijā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 12. aprīli, bet labākā rīta redzamība būs ap 22. septembri. Venera būs novērojama vakaros no februāra līdz jūnija beigām, bet rītos – no septembra līdz decembrim. Marss būs redzams vakaros un nakts pirmajā pusē no janvāra līdz maijam. Jupiters būs redzams no janvāra līdz marta sākumam vakaros, no jūlija līdz septembrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz gada beigām – visu nakti. Ievērības vērta planētu konfigurācija būs novērojama 1. un 2. martā, kad debesīs Jupiteram blakus atradīsies Venera. Saturns būs novērojams no jūlija nakts otrajā pusē, augustā un septembrī tas būs redzams visu nakti, bet no oktobra līdz gada beigām – vakaros.

Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas krītošās zvaigznes.

Pēdējos gados strauji palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ aizvien biežāk naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie bojā debess pirmatnību un arī traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.

Latvijas Astronomijas biedrība Jums novēl laimīgu un astronomiskajiem novērojumiem labvēlīgu 2023. gadu!

Share

Related Content

LU Astronomijas institūtā atklāj asteroīdu “Marisabele”
06.12.2022

LU Astronomijas institūtā atklāj asteroīdu “Marisabele”

Kosmiskie atkritumi. Radio NABA saruna ar LU Astronomijas institūta direktoru Kalvi Salmiņu
24.10.2022

Kosmiskie atkritumi. Radio NABA saruna ar LU Astronomijas institūta direktoru Kalvi Salmiņu

Tiks atklāta jauna astronomijas ekspozīcija vēsturiskajās telpās
12.10.2022

Tiks atklāta jauna astronomijas ekspozīcija vēsturiskajās telpās

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Frīdriha Candera kosmosa kuģa-aeroplāna modelis
02.08.2021

MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Frīdriha Candera kosmosa kuģa-aeroplāna modelis