Basketbola klubs "Latvijas Universitāte". Publicitātes foto.

Tieši jauniešu jeb junioru vecumā daudzi talantīgi sportisti pārtrauc sporta gaitas, jo jāizdara izvēle – sportot vai iegūt izglītību vai profesiju. Taču arvien plašāk tiek piedāvāts abas intereses apvienot. Veiksmīgai studiju un sporta apvienošanai nepietiek tikai ar jaunieša mērķtiecību vien, augstskolai ir jāspēj piedāvāt pienācīgi studiju un treniņu apstākļi, neaizmirstot arī par pārējiem studentiem un mācībspēkiem – arī viņi pelnījuši iespēju kvalitatīvi iesaistīties sporta un atpūtas aktivitātēs. Rezultātā ir ne tikai iegūta augstākā izglītība, bet arī var izdoties pārstāvēt valsti lielākajos sporta notikumos kā nupat notikušajās Pekinas olimpiskajās spēlēs.

Junioru vecumā visbiežāk pārtrauc sportista karjeru

Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu katru gadu 1/3 no visiem talantīgajiem un jaunajiem sportistiem vecumā no 15 līdz 17 gadiem pārtrauc sporta treniņus, jo viņiem parādās citas prioritātes. Citā pētījumā akcentēts, ka sportistiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem trūkst motivācijas turpināt nodarboties ar sportu. Tieši šis ir vecumposms, ar kuru saistās pakāpeniska pāreja no junioru un jauniešu sportu uz profesionālo sportu.

Lai sportisti nepazustu un turpinātu gan augsta līmeņa sportista karjeru, gan akadēmiskās izglītības iegūšanu, kā labs starpposms kalpo tā saucamā “duālā karjera”. Jēdzienu “duālā karjera” var skaidrot kā saskaņotu mācību procesu, kurā sportists attīsta savu sportisko un akadēmisko kompetenci, sekmējot psihosociālo un psiholoģisko attīstību. Duālās karjeras būtība ir radīt sportistam iespēju, paralēli nodarbojoties ar sportu, iegūt augstāko izglītību, kvalifikāciju, palīdzot sagatavoties darba tirgum pēc sportista karjeras beigām. Rezultātā sportisti iegūst ne tikai jaunas zināšanas, bet arī veicina savu personisko izaugsmi, ko var sekmīgi izmantot sportista karjeras laikā un pēc tās.

Jau kopš 2005. gada Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izveidojusi Augstas klases sportistu karjeras programmu, ar kuras palīdzību veicina sportistus pēc karjeras beigām sekmīgi iesaistīties darba tirgū. 2008. gadā programma tika papildināta ar vēl trim virzieniem – izglītību, dzīves iemaņām un nodarbinātību, tādējādi sekmējot gan formālās, gan neformālās izglītības iegūšanu sportistu vidū.

Attīstoties duālās karjeras sistēmai Eiropā, palielinās tādu augstas klases sportistu skaits, kuri studē augstskolas vai tās absolvējuši, tostarp olimpiešu vidū. Tā, piemēram, Vācijai, Lielbritānijai un Ungārijai ap 50% olimpiešu atsevišķās olimpiskajās spēlēs bijuši studenti vai ar sportisti augstāko izglītību. Arī Latvijas Olimpiskās komitejas sniegtajā informācijā noprotams, ka pēdējo olimpisko spēļu komandās bijuši studenti vai augstskolas absolventi, skaitlim sasniedzot vidēji ap 40–50 %.

Augsta līmeņa sportisti – LU studenti

Latvijas Universitāte (LU) ir viena no pirmajām augstskolām Baltijā, kura studentiem sāka piedāvāt duālās karjeras iespējas, respektīvi, aicinot jaunos sportistus apvienot studijas augstskolā ar augstākā līmeņa sportista karjeru. Studentiem, kuriem ir teicami rezultāti sportā, kā bonuss tiek piešķirtas sporta stipendijas, kuras ik gadu saņem ap 40 augsta līmeņa sportistiem. 2021./2022. mācību gadā LU lēma ar sporta stipendijām apbalvot 50 augsta līmeņa jaunos censoņus.

 Sporta stipendija, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, nodrošina studiju maksas segšanu, ja sportists uzrādījis augstus sasniegumus savā sporta veidā, kā arī bijis sekmīgs studijās. Lai arī LU piedāvā trīs sporta studiju programmas, stipendiju jaunais sportists var saņemt arī gadījumā, ja vēlas studēt kādā citā augstskolas studiju programmā. Ja izvēle bijusi par labu studijām sporta jomā, tad pieejamas ir tādas programmas kā “Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība” (bakalaurs), “Sporta treneris” (1.līmeņa augstākā izglītība koledžā) un “Sporta zinātne” (maģistrs).

“Nereti ir zināmas situācijas, kad sabiedrībā populāri sportisti pēc karjeras beigām ir apjukuši, jo nonāk pie vairākiem svarīgiem jautājumiem – ko darīt, kā darīt un kā turpināt dzīvot. Lai šādas situācijas sportistu vidū mazinātu, LU dod unikālu iespēju – apvienot vairākas lietas vienlaicīgi. Daudzi esošie duālās karjeras veidotāji atzinuši, ka šāda iespēja studēt un sportot vienlaicīgi ir viņiem bijis liels ieguvums,” sporta stipendiju programmu raksturo LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks.

Basketbola un biznesa vadības “komplekts”

Veiksmīgu piemēru duālās karjeras programmas absolventu vidū netrūkst Latvijā, īpaši LU. Viens no tiem ir 29 gadus vecais basketbolists Mārcis Vītols, kurš karjeras laikā spēlējis tādās komandās kā ”Valmiera”, “Ogre”, “Odessa”, “Ventspils”,  “VEF Rīga”, bet šobrīd meistarību slīpē Igaunijas spēcīgākajā komandā Tallinas “Kalev/Cramo”. LU komandu basketbolists pārstāvēja trīs sezonas (no 2011. līdz 2014. gadam), iesāktās studijas biznesa vadībā sākotnēji nepabeidzot. Tiesa, vēlāk M. Vītols atgriezās studentu rindās un ieguva bakalaura grādu 2020./2021. gada mācību gadā, kad paralēli pārstāvēja Latvijas spēcīgāko basketbola komandu “VEF Rīga”.

Vītols ir spilgts piemērs tam, ka ar mērķtiecību un gribasspēku, izvērtējot augstākās izglītības nepieciešamību karjeras gaitā, augstskolu iespējams absolvēt. “Karjera var beigties ļoti ātri, tāpēc ir jādomā par rezerves variantiem, ko darīšu pēc karjeras,” stāsta basketbolists. Atgriezties studēt viņu pamudinājis LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks un Vītols otrajā piegājienā mācībām piegājis ar lielāku azartu, bakalaura darbā saņemot gandrīz izcilu vērtējumu – devītnieku. “LU ir labākie apstākļi sporta un studiju savienošanā. Mēs trenējāmies agri no rīta un vēlu vakarā, treneri ar azartu strādāja un progress bija vērojams ar katru dienu. Savā gadījumā noteikti varu teikt, ka nekļūtu par profesionālu sportistu, ja nenonāktu LU,” augstskolas nozīmi savā profesionālajā attīstībā vērtē Vītols.

“Sporta māja”augstas klases sports, zinātne un veselība vienuviet

Ar Sporta mājas izveidi Latvijas Universitāte vēl vairāk veicinās sportistu motivāciju pievērsties studijām un ‘’duālajai karjerai’’, kas palīdzēs gan universitātes atpazīstamības celšanā konkrētajā nišā, gan jaunajiem sportistiem turpināt attīstīt savas karjeras, pie reizes iegūstot augstāko izglītību sev vēlamajā profesijā.

Ēka kalpos par sporta ekosistēmas centru Latvijā, nodrošinot plaša spektra pakalpojumus sportā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Sporta nodarbības, veselības pārbaudes bērniem un jauniešiem, duālās sporta karjeras attīstība sportistiem, sporta tehnoloģiju attīstība, fiziskās aktivitātes dažādās vecuma grupās būs tikai daļa no jaunā centra iespējām.

Latvijas Universitātes sporta pirmsākumi meklējami sākot ar 1929. gadu, un tās komandas laika gaitā izcīnījušas titulus Latvijas čempionātos gandrīz visos sporta veidos. Sporta māja ir nākamais solis LU sporta sasniegumu attīstībā, jo dos iespēju apvienot veselīgu dzīvesveidu, profesionālo sportu un zinātni.

Share

Related Content

Piesakies LU pludmales volejbola nakts turnīram
18.03.2022

Piesakies LU pludmales volejbola nakts turnīram

Ar Sporta māju LU turpina ceļu uz aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu
24.11.2021

Ar Sporta māju LU turpina ceļu uz aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu