K.Lapuska pie sava izstrādātā un Cavalry observatorijā Indijā uzstādītā lāzera tālmēra LD-1 (Intercosmos). Foto no Latvijas Universitātes Astronomijas institūta arhīva

Baldones observatorijā Zivs zvaigznājā Baldones Astrofizikas observatorijā atklātajam asteroīdam 2011 SR47=Nr 545619 tā atklājējs Ilgmārs Eglītis (LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks) pieteica IAU (Starptautiskās Astronomu Savienības) komisijai izskatīšanai dot vārdu "Lapuska". 2021.gada jūnijā asteroīda nosaukums ir apstiprināts. Spriežot pēc asteroīda absolūtā spožuma H=16.8 tā izmērs varētu būt 1.5 - 2 km.

Kazimirs Lapuška (1936.09.11 – 2013.05.26) dzimis Sēlijā Dvietes pagasta Ezemalēs. Karš aizkavēja viņa mācību sākumu Dvietes četrgadīgajā skolā, kuru apmeklēt viņš uzsāka tikai 9 gadu vecumā. 1955.gadā pabeidzis Ilūkstes vidusskolu  viņš uzsāk studijas Latvijas Valsts Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. 1957.gada 4.oktobris ir lūzuma posms Lapuškas interešu formēšanā. Interesi par cietvielu fiziku aizstāj aktuālie notikumi kosmosa iekarošanā. Viņš sāk aktīvi novērot Zemes mākslīgos pavadoņus.  Latvijas Universitāti Lapuška absolvē 1960.gadā.

Laika posmā no 1962 līdz 1980. gadam K. Lapuška kopā ar optikas speciālistu M. Ābeli ir konstruējis universālu multirežīmu satelītu fotokameru AFU-75, kura kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomiskās padomes koordinētās Satelītu novērošanas observatoriju sistēmas galveno instrumentu. Sērijveidā tika saražoti ap simtu šādu kameru, kuras tika uzstādītas vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Pie tam 20 valstīs (Japānā, Indijā, Ēģiptē, Somālijā, Bolīvijā, Francijas Gvajānā, Francijas Tālo Austrumu un Antarktikas teritorijās, Kergelenu un Jaunās Amsterdamas salās, u.c.) K. Lapuška personīgi veica darbu novērošanas punktu organizēšanā, personāla apmācīšanā un novērojumu izpildē. AFU-75 kameras izstrāde ir pamats doktora disertācijas aizstāvēšanai 1968.gadā M.Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Šternberga Astronomijas institūtā, Krievijā.

K.Lapuska pie sava izstrādātā un Cavalry observatorijā Indijā uzstādītā lāzera tālmēra LD-1 (Intercosmos). Foto no Latvijas Universitātes Astronomijas institūta arhīva

Sākot no 1980.gada K. Lapuška piedalījās  jaunu  lāzertālmēru LD-1 Interkosmos, LD-2 un lāzerteleskopa LS-100, u.c. izveidē, izpētīšanā, uzstādīšanā daudzās pasaules valstīs. Zemes mākslīgo pavadoņu fotokameras un lāzertālmēri tiek izmantoti precīzu Satelītu koordinātu un attālumu noteikšanai, kurus tālāk izmanto Zemes kinemātisko un dinamisko parametru, kontinentu dreifa, precīzā laika, Observatoriju ģeocentrisko koordinātu un globālo ģeocentrisko koordinātu sistēmu noteikšanai.

K.Lapuška ir saņēmis 1 Latvijas patentu, 3 citu valstu patentus un 3 PSRS autorapliecības. Viņš nekad neko nav izgudrojus vienkārši izgudrošanas dēļ. Vienmēr tas bija saistīts ar tekošo zinātnisko un inženier-tehnisko problēmu risinājumiem, lai panāktu galvenās problēmas pēc iespējas efektīvu un drošu atrisinājumu. Lapuška ir 60 zinātnisko un vairāk ka desmit populārzinātnisko rakstu autors.

Kazimirs Lapuška ir saņēmis desmit gan Latvijas, gan Eiropas kosmosa aģentūras, gan Francijas  Nacionālais kosmosa pētījumu centra, gan Vācijas, gan Bulgārijas, gan PSRS  dažāda līmeņa balvas.

Satelītu novērošanas  organizācijas jomā Latvijā K. Lapuška ir bijis Lāzerstacijas “Rīga” vadītājs kopš 1992.gada līdz pat sava mūža beigām.

Share

Related Content

LU Astronomijas institūtā atklāj asteroīdu “Marisabele”
06.12.2022

LU Astronomijas institūtā atklāj asteroīdu “Marisabele”

Asteroīdam sniegts Latvijas Universitātes nosaukums
22.04.2022

Asteroīdam sniegts Latvijas Universitātes nosaukums