LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļasvadošā pētniece Gunta Kalvāne. © Foto: Gatis Orlickis, Baltic Pictures photo agency

Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošie pētnieki Gunta Kalvāne un Andis Kalvāns veic pētījumus par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmi uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā nozīmīgākajam sugām. Pētījuma ideju G. Kalvāne prezentēja 25. septembrī pasākumā “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”.

Pētījums “Klimatiskie ekstrēmi, to ietekmes” kopumā sevī ietver divus pēcdoktorantūras pētījumus:

  • Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā;
  • Klimata izmaiņu ietekme uz pazemes un augsnes ūdens režīmu.

Abu pēcdoktorantūras pētījumu projektu vienojošais elements ir klimata pārmaiņu ietekme un tās seku un risku identificēšana, analīze, modelēšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā svarīgākajām kultūraugu un koku sugām.

“Mūsu informatīvajā telpā ik pa laikam ienāk “siltākais septembris”, “2018.gads – sausākā vasara Eiropā”, “pārsniegta mēneša nokrišņu norma” u.c. Vairs nav aktuāls jautājums “vai klimata pārmaiņas?”, bet gan “kā klimata pārmaiņas ietekmē mūs, mūsu ekonomiku un ikdienu?”” stāsta pētniece G. Kalvāne

Šajos pētījumos tiek analizētas sezonālas (fenoloģiskās) norises dabā, piemēram, lapu plaukšana, ziedēšana, augļu nogatavošanās, kas ir klimatisko pārmaiņu bioindikatori, kā tie mainījušies  Latvijas teritorijā.

“Apkopojot datus vairāku gadu garumā, tie parāda, ka fenoloģiskais pavasaris (lapu plaukšana), iestājas agrāk, kas liecina, ka notiek izmaiņas apkārtējā vidē un par lapu dzeltēšanu mēs varam priecāties drusciņ vēlāk, kas atstāj ietekmi gan lokālajiem kā barības vielu aprite, gan globālajiem procesiem kā, piemēram, CO2 aprites cikls” skaidro G. Kalvāne.

Pētnieki ikdienā veic satelītattēlu apstrādi un analīzi. Tāpat viņi analizē arī digitālos attēlus no sociālajiem tīkliem un veic eksperimentus kopā ar studentiem.

“Latviešiem ļoti patīk dalīties – mana pirmā baravika, mana pirmā zemene –, arī šos datus mēs izmantojam savos pētījumos,” atklāj G. Kalvāne.

Izmantojot lauka darbu metodes, tiek pētīts, kā augsnes mitrums vai sausums ietekmē meža augšanas apstākļus.

Šis pētījums primāri ir aktuāls lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Zinot, ka augi reaģē uz stresa apstākļiem, ko izraisa klimata pārmaiņas, pēc šiem pētījumiem var izstrādāt adaptācijas mehānismus vai prognozes. Pētnieki plāno realizēt sadarbību ar apdrošinātājiem un jau vairākus gadus sadarbojas ar būvniekiem, sniedzot analīzi, kā klimata pārmaiņas ietekmē būvju konstrukcijas un kādi ir būtiskākie riski.

Pētnieki aicina ikvienu lejupielādēt lietotni “Dabas dati”, kurā iespējams pievienot fotogrāfijas par sezonālajām norisēm dabā, piemēram, lapu dzeltēšanu, pirmo sniegpulkstenīti utt., kas pētniekiem ļauj atbildēt uz jautājumu, kādas ir klimata pārmaiņu ietekmes Latvijas teritorijā.

Pētījumi tiek izstrādāti LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē ar  Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā (1.1.1.2/VIAA/2/18/265) un Klimata izmaiņu ietekme uz pazemes un augsnes ūdens režīmu (1.1.1.2/VIAA/3/19/524).


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās

Share

Related Content

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?
05.11.2020

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?

“Riga Literata” pētnieki rada Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi
04.11.2020

“Riga Literata” pētnieki rada Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi

Ilze France: Prātnieku laboratorija – padziļināta, integrēta STEM programma sākumskolā
03.11.2020

Ilze France: Prātnieku laboratorija – padziļināta, integrēta STEM programma sākumskolā

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas
29.10.2020

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri
28.10.2020

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri

Dr. Manuels Fernandezs: tikumiskā audzināšana, lai ilgtermiņā dzīvotu vērtīgu dzīvi
27.10.2020

Dr. Manuels Fernandezs: tikumiskā audzināšana, lai ilgtermiņā dzīvotu vērtīgu dzīvi

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?
23.10.2020

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?

Solvita Berra: Pilsētu teksti mums māca būt par labākiem cilvēkiem
21.10.2020

Solvita Berra: Pilsētu teksti mums māca būt par labākiem cilvēkiem