LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošais pētnieks doc. Manuels Fernandezs. © Foto: Sindija Grāvere, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

“Tikumiskā audzināšana sekmē morālo spēju attīstību, kas palīdz būt laimīgam,” atzīst Dr. Manuels Fernandezs, pētījuma “Skolēnu tikumiskā audzināšana Latvijas skolās” autors, uzsverot, ka tikumiskā audzināšana ir visaptveroša, kas neattiecas tikai uz kādu seksuālās uzvedības jomu, kā daži sabiedrībā to vēlas saprast. Pētnieks ir gandarīts, ka tikumiskā audzināšana Latvijā tiek uzskatīta par svarīgu un ir iekļauta Izglītības likumā, ar ko var lepoties arī starptautiskajā vidē.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētnieks Dr. M. Fernandezs sava pētījuma prezentācijā LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā” sniedz atbildi uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, pamatojot, kāpēc tikumiskā audzināšana ir nepieciešama, gan kas ir tās pamatā, kā arī to, ka pieejamie daudzpusīgie pētījuma rezultāti sniedz atbildi uz jautājumu, kā tikumisko audzināšanu īstenot izglītībā.

Pētījuma mērķu un tā rezultātu ieviešanas nozīmība guva apstiprinājumu arī klātesošo balsojumā, atbildot ar vienbalsīgu rokas pacelšanu uz M. Fernandeza it kā vienkāršo jautājumu: “Kurš grib būt laimīgs, ļoti laimīgs?”, uzsverot, ka jautājums nav “par kaut kādu papriecāšanos”, bet gan par vērtīgu dzīvi ilgtermiņā. Jā, to vēlamies visi, bet kā to sasniegt?

Atbilde – tikumam ir jākļūst par ieradumu. Autors sniedz izvērstu skaidrojumu, ko tas nozīmē un kāpēc tas ir tik svarīgi. Ilgtspējīga laime kā daudzfaktoru realitāte ietver materiālo un garīgo labklājību, veselību, sociālo statusu, savas misijas apzināšanu un īstenošanu – tam visam ir nozīme, bet noteicošais ir attiecību kvalitāte mūsu vidū, arī ar Dievu, ja ir ticība. Spēja veidot kvalitatīvas ilgtspējīgas, mīlestības un uzticības pilnas attiecības ar citiem cilvēkiem ir tas, kas padara cilvēku laimīgu. Kvalitatīvu attiecību pamatā ir tādas īpašības kā empātija, nesavtīgums, līdzjūtība, paškontrole, morālā drosme, godīgums, savukārt tādas rakstura iezīmes kā impulsivitāte, slinkums, biklums, paviršība var traucēt savstarpējās attiecībās. Tāpēc ir nepieciešams nostiprināt labās īpašības, veidojot tās par ieradumiem, un tie arī ir tikumi.

2019. gadā veiktajā pētījumā par skolēnu morālo ieradumu veidošanos Latvijas skolās piedalījās vairāk nekā 2250 respondentu (skolēni, skolotāji, vecāki, topošie skolotāji un skolu vadītāji) no visiem Latvijas reģioniem. Respondenti aizpildīja starptautiski validētu anketu, kā arī dalījās ar savu viedokli par pētījuma jautājumiem brīvā formā. Pētījums apliecina, ka lielākā daļa skolotāju, arī vecāku tikumisko audzināšanu uzskata par svarīgu, skolotāji vēlas to saglabāt un attīstīt, būt kompetentāki šajos jautājumos.

Neliela viena audzināšanas veida ilustrācija – video, kur mamma, lai panāktu, ka bērns ēd, viņa priekšā noper lācīti, jo tas neēd no karotes, – liek katram apzināties pētnieka teiktā nozīmību, ka audzināšanu nedrīkst balstīt uz bailēm, jo tā nav dresēšana, nākotnes vārdā audzināšanai jābalstās uz brīvību, atbildību, domāšanu un pozitīvām emocijām.

Pētījums ir rezultējies ar daudzpusīgiem ieguvumiem sabiedrībai gan Latvijā, gan arī starptautiskā mērogā. Pirmkārt, tā ir sava platforma –  www.arete.lu.lv, kur apkopoti pētījuma rezultāti un daudz nepieciešamo materiālu skolām, skolotājiem.

Otrkārt, tā ir sadarbībā ar Somijas un Spānijas kolēģiem veidota skolotāju tālākizglītības programma “Atbalsts skolotājiem personīgo kompetenču un rakstura audzināšanas veicināšanai skolās”, sniedzot atbalstu šajā darbā tieši skolotājiem un ģimenēm. Programmu piedāvā Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs (https://www.ppmf.lu.lv/par-mums/centri/pieauguso-pedagogiskas-izglitibas-centrs/).

Treškārt, sadarbībā ar Rīgas, Pierīgas un citu Latvijas reģionu Izglītības pārvaldēm tiek rīkoti semināri skolu vadītājiem un klašu audzinātājiem, kas sniedz ļoti bagātinošu pieredzi arī pašam pētniekam gan par reālo situāciju Latvijas skolās, gan par skolu vadītāju ieinteresētību morālo vērtību audzināšanā.

Ceturtkārt, tapusi ievērojama tikumiskās audzināšanas mācību programma latviešu valodā – no pirmskolas līdz 9. klasei, kas satur praktiskus atbalsta materiālus skolotājiem – stundu plānus, darba lapas, prezentācijas. Programmas pirmais uzmetums aprobācijai skolās bez maksas pieejams šajā saitē: https://www.arete.lu.lv/parnese-izglitiba/tikumiskas-audzinasanas-programma/

Bet par turpmāko optimistiski kā “Prāta vētras” dziesmā pētnieks Dr. Manuels Fernandezs saka: “Būs, būs!”, jo ir gandarījums gan par paveikto, gan nākotnes plāniem un iespējām, arī saistībā ar “Skola 2030” reformas projektu un konkrētu ieteikumu sniegšanu politikas veidotājiem.

Pētījums tapis ERAF finansēta pēcdoktorantūras projekta ietvaros (Projekta Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/071).


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, lingvistikas, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Share

Related Content

Ilze France: Prātnieku laboratorija – padziļināta, integrēta STEM programma sākumskolā
03.11.2020

Ilze France: Prātnieku laboratorija – padziļināta, integrēta STEM programma sākumskolā

LU pētnieki veic pētījumu par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmēm
30.10.2020

LU pētnieki veic pētījumu par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmēm

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas
29.10.2020

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri
28.10.2020

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?
23.10.2020

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?

Solvita Berra: Pilsētu teksti mums māca būt par labākiem cilvēkiem
21.10.2020

Solvita Berra: Pilsētu teksti mums māca būt par labākiem cilvēkiem