Attēlā, kurš iegūts ar Baldones Šmidta teleskopu, komētas atrašanās vieta atzīmēta ar bultiņu.

26. un 27. septembra naktīs Baldones Astrofizikas observatorijā astronoms Ilgmārs Eglītis veica unikālās komētas novērojumus, lai kopā ar citām pasaules observatorijām dotu skaidru atbildi vai tā ir vai, nav ciemiņš no tālā kosmosa.

Komēta pašlaik ir novērojama tikai ar teleskopu kā 18 zvaigžņlieluma objekts īsi pirms Saules lēkta, tuvu horizontam, Lauvas zvaigznājā. Attēlā, kurš iegūts ar Baldones Šmidta teleskopu, komētas atrašanās vieta atzīmēta  ar bultiņu.

Ukrainas astronoms Genadijs Borisiovs bija pirmais, kurš atklāja komētu C/2019 Q4 (Borisov) 30. augustā Krimas Astrofizikas observatorijā, kad tā bija 3 astronomiskās vienības (1AV≈149.6 milj k m≈8,3 gaismas minūtēm=ar Saules–Zemes vidējo attālumu). 2019. gada 10. decembrī komēta nonāks vistuvāk Saulei un arī Zemei.

Pašreizējie novērojumi nav pietiekami, lai precīzi aprēķinātu komētas orbītu. Pašlaik iegūtie dati liecina, ka orbītas ekscentricitāte ir lielāka par 1 (Saules sistēmas asteroīdiem un planētām orbītas ir eliptiskas ar ekscentricitāti mazāku par 1, vaļējām parabolveida orbītām tā ir vienāda ar 1 un tikai hiperboliskām lielāka par 1 skaidri norādot, ka šie objekti nāk no tālā kosmosa). Interese par šādiem objektiem ir ļoti liela gan tāpēc, ka šādas komētas reti apmeklē Saules sistēmu, gan tāpēc, ka tās nes unikālu informāciju par tālo kosmosu.

Share