Spīdošie materiāli

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieki pēc jaunas metodes izstrādājuši metāla pārklājumu ar pēcspīdēšanu (fosforiscenci) tumsā – šo atklājumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2018. gadā.

Fosforcentie stroncija alumināta materiāli, kas, uzņemot saules enerģiju un  tumsā to atdodot, spīd, zināmi jau kopš 90. gadu vidus, taču metode, ar kuru iegūti šie materiāli, nav dabai draudzīga. “Šos materiālus sintezē cietvielu reakcijās, augstās temperatūrās, krāsnīs un reducējošās atmosfērās, kas ir energo neefektīvi, jo vairākas stundas jākarsē līdz 1400 grādiem un jādzesē,” skaidro Optisko materiālu laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits. Cietvielu fizikas institūta pētnieki radījuši jaunu, daudz efektīvāku un dabai draudzīgu metodi ilgi spīdošu materiālu iegūšanai. Pasaulē šādu metodi līdz šim neviens nebija izmantojis. “Mēs šos pašus materiālus tieši uz metāla virsmas veidojam, oksidējot metālu plazmas elektroķimiskās oksidācijas procesā, kur elektrolītam ir speciāls sastāvs. Šādā veidā iegūstam ilgi spīdošos fosforiscentos pārklājumus. Tas notiek daudz īsākā laikā, nav vajadzīga ilgā karsēšana, bet reducējošā atmosfēra tiek nodrošināta ar elektrolīta sastāvu,” uzsver K. Šmits. LU pētnieku gadījumā materiāls veidojas elektrības izlādē caur pārklājumu, mazliet citos sintēzes principos, bet rezultāts ir līdzīgs. Šāds pārklājums var spīdēt no dažām līdz pat 24 stundām. Tādu pārklājumu varētu izmantot avārijas zīmēs, kas tumšos gaiteņos izgaismotu izejas zīmes, evakuācijas kāpnēs, kā arī ceļa zīmēs. LU CFI Optisko materiālu laboratorija šādu materiālu optisko pielietojumu jomā ir vadošā pasaulē un citas laboratorijas pasaulē jau ir ieinteresētas veidot sadarbību. Pētījums īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/182 "Fosforiscējoša pārklājuma iegūšana plazmas elektrolītiskajā oksidācijas procesā" ietvaros.

Share

Related Content

LU pētnieki sadarbībā ar “Tildi” izstrādā jaunu neironu mašīntulkošanas tehnoloģiju
09.02.2019

LU pētnieki sadarbībā ar “Tildi” izstrādā jaunu neironu mašīntulkošanas tehnoloģiju

Latvijas pētnieki atklāj neparastu DNS formu
22.01.2019

Latvijas pētnieki atklāj neparastu DNS formu

Spriedze starp garu un varu – pirmo reizi sniegts ieskats mūzikā pēckara staļinismā
17.01.2019

Spriedze starp garu un varu – pirmo reizi sniegts ieskats mūzikā pēckara staļinismā

LU zinātnieku pētījums par brūču dzīšanas procesu varētu kalpot jaunu medikamentu izstrādē
15.01.2019

LU zinātnieku pētījums par brūču dzīšanas procesu varētu kalpot jaunu medikamentu izstrādē

Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē
27.12.2018

Latvijas Zinātņu akadēmija nosauc gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē