Šogad Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi LU notika īpaši vērienīgi, vairākās adresēs Rīgā, kā arī Baldonē un Papē, piedāvājot vairāk nekā 100 iespēju pētīt, izmēģināt, sarunāties un atklāt ko jaunu. “Šī bija viena no iespaidīgākajām pieredzēm – bija jūtama zinātnes un mākslas mijiedarbība. Ļoti patika arī rokZVAIGŽŅU kampaņa, kas zinātniekus parādīja no cilvēciskās puses. Noteikti nākšu ar savējiem arī nākamajos gados,” aptaujā par vakara norisi norādīja kāds pasākuma apmeklētājs.
LU Eiropas Zinātnieku nakti kopā ar ģimeni LU Akadēmiskajā centrā apmeklēja arī desmitgadīgais Rihards un viņa septiņgadīgā māsa Rēzija. Viņai šī bija pirmā Zinātnieku nakts, un iespaidi bija spilgti: “Bija ļoti interesanti! Es nemaz nevarēju iedomāties, ka ir tāda Zinātnieku nakts.” Visvairāk viņai patika zinātnes stacijas, kurās varēja krāsot un radoši darboties, kā arī LU Rīgas Medicīnas koledžas piedāvātā masāža. Uz jautājumu, cik ļoti pasākums paticis, viņa atbildēja – pat vairāk nekā peldēšana. Un peldēt Rēzijai patīk ļoti, ļoti. Savukārt nosvērtais Rihards bija lakonisks un precīzs – LU Eiropas Zinātnieku nakts no viņa saņēma 9,8 balles no 10. Abi priecājās arī par fotostūrīti, kurā varēja iemūžināt savu Zinātnieku nakts piedzīvojumu.
Visvairāk apmeklētāju – vairāk nekā 5000 – pulcējās LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Zinātņu un Dabas mājas skatuvēs un ekspozīcijās pētniecība kļuva par skaņu, kustību, deju un praktisku pieredzi. Zinātnes mīļotāji varēja iepazīt mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijas, 3D drukāšanu, biofotoniku, kosmosa pētniecību, DNS, klimatu, mikroorganismus, dabīgos pigmentus, apputeksnētājus un citus tematus, kā arī iesaistīties virtuālās realitātes, robotikas un citās aktivitātēs.
Norises uz Lielās zinātnes skatuves pierādīja, ka pētniecības idejas var izskanēt improvizācijā, neirobioloģija var pārtapt elpā un dziedājumā, dabas likumsakarības var pārvērsties dejā, bet zinātnes un sabiedrības saruna – kopīgā mūzikas un līdzdalības pieredzē. Ikviens varēja iepazīt mūsdienu rokZVAIGZNES – spilgtākos un iedvesmojošākos LU pētniekus, kuri savu kā zinātnieku ikdienu atklāja asprātīgās skatuves etīdēs kopā ar improvizatoru apvienības “IB draugi” aktieriem. Viņu stāsti atklājās arī īpašā fotoizstādē. Tā vēl līdz 5. novembrim būs skatāma LU Zinātņu mājas ātrijā.
Savukārt uz Mazās zinātnes skatuves satikās jaunie pētnieki no visas Latvijas. Ar īsprezentācijām uzstājās septiņi skolēni, kuru zinātniski pētnieciskie darbi valsts mēroga skatēs saņēmuši augstāko novērtējumu. Jaunieši meklējuši atbildes uz ļoti dažādiem jautājumiem – kā purvu atjaunošana ietekmē ogļskābās gāzes daudzumu gaisā, vai gaisa kvalitāte ietekmē asins skābuma līmeni, vai viedierīce var palīdzēt sportistiem kontrolēt organisma atūdeņošanos, kā noteikt antibiotiku iedarbības efektivitāti pret dažādām baktērijām un vai no melnās tējas atliekām iespējams izgatavot papīru.
Vēl 16 skolēni savus pētījumus prezentēja stenda referātos, ar aizrautību iepazīstinot apmeklētājus gan ar pētījumu rezultātiem, gan pašu pētniecības procesu. LU pateicas Valsts izglītības attīstības aģentūrai par sadarbību, dodot jauniešiem iespēju spert nākamos soļus zinātnē!
Zinātnes un mākslas mijiedarbība turpinājās arī citviet Rīgā. LU Botāniskajā dārzā varēja dzirdēt kosmosa starojuma skaņas un izzināt purvus un parazītus, Humanitāro zinātņu fakultātes institūtos – valodu, vēsturi, kultūru un mākslu, bet Fridriha Candera bērnības mājā – datu vizualizācijas, digitālās darbnīcas un 3D avatāru veidošanu. LU Cietvielu fizikas institūtā apmeklētājus aizrāva gaismas eksperimenti, krāsainas liesmas, šķidrais slāpeklis un neona gaismas, savukārt nacionālā zinātnes platforma "FOTONIKA–LV" aizrāva fotonu mijiedarbība un elektromagnētiskā levitācija. Ārpus Rīgas LU Baldones observatorijā apmeklētāji devās ceļojumā pa Saules sistēmu un zvaigžņotajām debesīm, bet Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā iepazina putnu, sikspārņu un kukaiņu migrāciju.
LU Eiropas Zinātnieku nakts norises piecu stundu garumā varēja piedzīvot arī Radio NABA īpašajā tiešraidē. Studijā viesojās 17 LU Zinātnieku nakts dalībnieki – LU profesori un pētnieki, jaunie pētnieki no Latvijas skolām, kā arī Eiropas Pētniecības izpildaģentūras pārstāve. Sarunās zinātne savijās arī ar mūziku un mākslu, un tiešraide kopumā sasniedza ap 3000 klausītāju.
Apmeklētāju interesi un pasākuma daudzveidību apliecina arī aptaujas rezultāti. 94% no teju 400 aptaujas respondentiem LU Zinātnieku nakti novērtējuši ar 4 vai 5 ballēm no 5, savukārt 92% norādījuši, ka pasākuma laikā uzzinājuši ko jaunu. 89% atzina, ka Zinātnieku nakts rosinājusi interesi par zinātni un pētniecību. Visaugstāk apmeklētāji novērtēja praktiskās darbnīcas, eksperimentus un iespēju pašiem līdzdarboties. Vairāki aptaujas dalībnieki atzina, ka piecas stundas bijušas par īsu, lai pagūtu piedzīvot visu plašo un daudzveidīgo programmu.
Šogad LU Eiropas Zinātnieku nakts pirmo reizi norisinājās Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība” projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros. Balstoties Jaunā Eiropas Bauhaus pieejā, programma apvienoja Latvijas un ārvalstu pētniekus, jaunos zinātniekus un māksliniekus, tostarp Baltijas tiešraidē, kas atklāja zinātnes komunikāciju arī Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas Zinātnieku nakts LU bija iespēja gan skatīties uz zinātni no malas, gan kļūt par tās dalībnieku, uzdodot jautājumus, pārbaudot savas idejas, ļaujoties pārsteigumam un ieraugot, ka zinātne ir klātesoša gan tehnoloģijās un dabā, gan kultūrā, mākslā un cilvēku ikdienā.
LU saime pateicas ikvienam Eiropas Zinātnieku nakts apmeklētājam par iedvesmojošo tikšanos! Foto no pasākumu norises skatāmi LU fotoarhīvā.
Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”
Eiropas Zinātnieku nakts LU norisinās Latvijas Universitātes projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu.
Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju, veicināt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, interesi par pētniecību un iesaisti tajā, kā arī sekmēt zinātnes un mākslas mijiedarbību. Eiropas Zinātnieku nakts ir viena no centrālajām LU projekta aktivitātēm.
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.
LU Eiropas Zinātnieku nakts spilgtākajos notikumos pētniecība atklāsies mūzikā, dejā un skaņu mākslā
Spīdošie dzērieni, ūdeņraža burbuļi un uguns šovs: pavadi Eiropas Zinātnieku nakti 2026 LU CFI!
 Eiropas Zinātnieku naktī 2026 ikvienam bija iespēja piedzīvot zinātni citādi – gan kā faktus, formulas un laboratorijas eksperimentus, gan arī kā dzīvu stāstu, kas var izskanēt radioviļņos un mūzikā, virpuļot kustībā, pārtapt improvizācijā vai kļūt par kopīgu pieredzi. Pasākumi pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – ap 7300 interesentu klātienē –, bet vēl ap 3000 klausījās Radio NABA īpašo programmu tiešraidē.){kind=link}