“Eiropas Komisijas prezidente Uzrula Fon der Leiena savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropā teju kā uzsvēra, ka mākslīgais intelekts un digitālās tehnoloģijas ir Eiropas ekonomikas un drošības pamats, un apliecināja vēlmi tās maksimāli izmantot sabiedrības, dzīves kvalitātes un produktivitātes uzlabošanā. Uzsverot tehnoloģiju straujo attīstību, viņa vienlaikus arī norādīja uz riskiem, tās izmantojot nepareizi. Zinātnes universitātes ir soli priekšā – mums jau ir izstrādāts, ar industrijas vajadzībām salāgots un aprobēts studiju saturs augsta līmeņa digitālo prasmju ieguvei, lielo datu izmantošanai, un tas ir piemērots gan studentiem, gan jau pieredzējušiem profesionāļiem,” uzsver RTU rektors Tālis Juhna.
Eiropas Atveseļošanas fonda finansētajā projektā «Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā» RTU izstrādāja vai pilnveidoja astoņus studiju moduļus un tos veidojošos kursus, RSU un LU – katra divus moduļus. Tie nodrošina zināšanas ļoti plašā tematiskajā spektrā, piemēram, medicīnā augsta līmeņa digitālās prasmes ļauj izstrādāt pacientiem individuāli piemērotus implantu digitālos modeļus un sagatavot šos modeļus izgatavošanai, vides jomā – kritiski izvērtēt liela apjoma datus par notikušām vai paredzamām klimata pārmaiņām, analizēt dažādus klimata pārmaiņu ietekmes scenārijus, bet ekonomikā – izstrādāt datos balstītus ekonomiskā procesa prognozēšanas modeļus. Ļoti plašs lietojums ir arī inženierzinātnēs, piemēram, enerģētikā profesionāļi, kuri ieguvuši augsta līmeņa digitālās prasmes, spēj izstrādāt mākslīgo neironu tīkla arhitektūru termoelektrostaciju vadības uzdevumiem, bet transporta nozarē – veidot transporta sistēmu dinamisku tehnisko procesu modeļus.
«Esam pilnveidojuši medicīnas un veselības studiju saturu, tajā integrējot aktuālas digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas gan topošajiem veselības aprūpes un vadības speciālistiem, gan mūsu nozares partneriem, tostarp ģenētiķiem un radiologiem. Vienlaikus esam stiprinājuši akadēmiskā personāla kompetenci, lai jaunās digitālās prasmes mērķtiecīgi un kvalitatīvi iekļautu studiju saturā, tādējādi nodrošinot šo zināšanu pārnesi arī uz profesionālo vidi,» uzsver RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa, viena no vērienīgā projekta iniciatorēm.
Arī LU studiju prorektore Olga Bogdanova norāda: “Latvijas Universitātes mērķis ir sagatavot nākotnes ekspertus un līderus, kuri ar savām zināšanām, inovācijām un kompetenci veidos Latvijas nākotni, sekmējot mūsu valsts ilgtspējīgu attīstību un stiprinot tās konkurētspēju globālā mērogā. 21. gadsimtā digitālās prasmes ir neatņemama ikviena profesionāļa kompetences sastāvdaļa – datu apkopošana, analīze, prognozēšana, modelēšana un pētniecība šodien ir būtiski procesi ikvienā nozarē, un to īstenošanu arvien lielākā mērā nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Izglītībā aizvien nozīmīgāka kļūst starpdisciplināra pieeja, un digitālās prasmes ir viens no tās būtiskākajiem balstiem. Tās ļauj studentiem, ekspertiem un pētniekiem strādāt gudrāk, ātrāk un efektīvāk, kā arī rast jaunus risinājumus sarežģītiem nākotnes izaicinājumiem.” Viņa arī uzsver universitāšu un industrijas sadarbību studiju kursu izstrādē – tas ir nozīmīgs priekšnoteikums tam, lai augstākā izglītība spētu ne tikai reaģēt uz pārmaiņām, bet arī aktīvi veidot Latvijas nākotni.
RTU izstrādāja vai pilnveidoja studiju moduļus “Zinātniskā programmēšana un operētājsistēmas”, “Datorizētā projektēšana, 3D modelēšana un dizains”, “Datu analīze, mašīnmācīšanās, datu zinātne”, “Paralēlā programmēšana”, “Modelēšana un simulācija", “Progresīvas skaitļošanas sistēmas un metodes”,"Sarežģītu fizikālu sistēmu inženiermodelēšana un mehānisko, aerodinamisko, elektrodinamisko īpašību simulācija" un “Mākslīgais intelekts, tostarp attēlos balstīta diagnosticēšana medicīnā”. RSU izstrādāja un pilnveidoja moduļus “Digitālie veselības dati, datu bāzes un analītika” un “Mākslīgā intelekta, 3D tehnoloģiju, vizualizācijas un genomikas pielietojumi veselības aprūpē: jaunākie atklājumi un nākotnes izaicinājumi”, bet LU – “Datu apstrāde un vizualizācijas metodes” un “Vides procesu modelēšana un klimats”.
Aprobējot jauno studiju saturu, augsta līmeņa digitālās prasmes, tostarp superskaitļošanas un mākoņskaitļošanas resursu un infrastruktūras, kā arī citu digitālo rīku lietošanā, datu pārvaldībā, jau ir guvuši vairāk nekā 1800 studentu un ap 470 industrijas profesionāļu. Sasaistot jauniegūtās zināšanas ar reāliem industrijas izaicinājumiem, studenti arī sadarbojās ar uzņēmumiem, izstrādājot digitālo tehnoloģiju prototipus un risinājumu konceptus. Kopumā 26 dažādu Latvijas uzņēmumu definētiem izaicinājumiem studenti pretim lika 39 prototipus. Lai veidotu studiju saturu, digitālās kompetences, superskaitļošanas un citu aktuālu tehnoloģiju lietojumu, tāpat kā prasmes studiju kursu izstrādē un realizācijā, tostarp industrijā, būtiski papildināja vairāk nekā 30 mācībspēku. Pilnveidota arī infrastruktūra un studiju resursi.
Projekta «Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā» mērķis ir palielināt speciālistu skaitu Latvijā ar augsta līmeņa digitālām prasmēm (DigComp 7.–8. līmenis). Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija un valsts budžets. Tā kopējais budžets ir 6,2 milj. eiro, no kā 6 milj. eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija.
, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Universitāte (LU), izstrādājot modernu studiju saturu, sagatavojot mācībspēkus un pilnveidojot digitālo infrastruktūru, radījusi pamatu straujākai augsta līmeņa digitālo prasmju attīstībai nacionālā un reģionālā līmenī. ){kind=link}