Diskusiju 11. jūlijā vadīja LU bibliotēkas direktors Uldis Zariņš. Tajā piedalījās LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Baiba Holma, Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītāja Santa Zirne, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente un pētniece Agnese Lastovska, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs un Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Oskars Teikmanis.
Sarunas sākumpunkts bija akadēmiskās vides realitāte, kur pētnieku darbs bieži tiek vērtēts pēc publikāciju skaita, citējamības un žurnālu ietekmes faktoriem. MI šo spriedzi padara vēl redzamāku: ja tekstus, recenzijas un literatūras pārskatus iespējams sagatavot arvien ātrāk, rodas risks, ka zinātniskā komunikācija pārvēršas apritē, kurā MI raksta tekstus, kurus pēc tam lasa un apkopo cits MI.
Vienlaikus diskusijas dalībnieki nebija viennozīmīgi pesimistiski. MI palīdz tulkot un uzlabot tekstus, apkopot avotus, strukturēt idejas un samazināt administratīvo slogu. Tomēr gala atbildība par pētījumu, recenziju vai projekta pieteikumu joprojām paliek cilvēka ziņā. Tāpēc būtiski ir skaidri norādīt, kā un kādā apmērā MI rīki tiek izmantoti pētniecībā.
Īpaši aktuāls ir jautājums par zinātnes kvalitāti. MI var pastiprināt jau esošo “publish or perish” problēmu – spiedienu publicēt vairāk un ātrāk. Šādā situācijā pētnieks var kļūt par sistēmas ķīlnieku, kur svarīgāks par pētījuma oriģinalitāti un nozīmīgumu kļūst publiskošanas ātrums un atbilstība formāliem kritērijiem.
Šāds risks ir īpaši nozīmīgs jaunajiem pētniekiem. MI var palīdzēt apgūt jaunas tēmas un orientēties literatūrā, taču pārāk agrīna pētniecības pamata darbu, tostarp lasīšanas, avotu salīdzināšanas un metodoloģijas izpratnes, deleģēšana rīkiem var vājināt spēju patstāvīgi domāt, vērtēt un veidot zinātnisko intuīciju.
Sarunā vairākkārt izskanēja doma, ka “MI pats par sevi nav nedz glābējs, nedz kapracis”. Tas ir rīks, kura vērtība atkarīga no tā lietošanas veida. Problēmas sākas brīdī, kad instruments aizvieto domāšanu. MI var palīdzēt apstrādāt informāciju, taču tas nevar pētnieka vietā uzņemties atbildību par secinājumiem, interpretāciju un zinātnisko godīgumu.
Eksperti īpašu uzmanību pievērsa MI kļūdām jeb halucinācijām. Ģeneratīvie rīki mēdz radīt šķietami ticamus, bet neeksistējošus avotus, neprecīzas atsauces un sagrozītus citātus. Akadēmiskajā vidē tas ir īpaši bīstami, jo atsauču precizitāte ir zinātniskās uzticamības pamats. Nekritiska MI piedāvāto avotu izmantošana var novest pie kļūdām publikācijās, studiju kursu aprakstos un studentu darbos.
Tomēr MI potenciāls zinātnē ir ļoti plašs. Diskusijā tika minēti piemēri no proteīnu struktūru prognozēšanas, medicīnas, satelītattēlu analīzes, robotikas, kultūras mantojuma saglabāšanas un datu apstrādes. Šajās jomās MI nav tikai teksta ģenerators, bet pētniecības metode, kas ļauj risināt uzdevumus daudz ātrāk vai nonākt pie tādiem rezultātiem, kurus cilvēks viens pats nespētu sasniegt.
Mainās arī bibliotēku loma. Tās vairs nav tikai informācijas krātuves, bet kļūst par zināšanu, datu un pētniecības procesu mediatoriem. Pieaugot informācijas apjomam un sarežģītībai, bibliotekārs kļūst par informācijas pratības speciālistu, kas palīdz atrast, izvērtēt, apstrādāt un izmantot informāciju, kā arī orientēties MI radītajos izaicinājumos. Diskusijas dalībnieki aicināja pētniekus aktīvāk sadarboties ar bibliotēkām un izmantot to resursus un kompetenci.
MI zinātnē nav vienkārši drauds vai glābiņš. Tas var paātrināt atklājumus, datu analīzi un piekļuvi zināšanām, bet var arī veicināt paviršību, kļūdu izplatību un zinātnes birokratizāciju. Tāpēc izšķirošais jautājums nav, vai MI lietot, bet gan – kā to lietot, kādas robežas noteikt un kā saglabāt cilvēka atbildību. Sarunas dalībnieki secināja, ka zinātnes nākotne, visticamāk, nebūs ne pilnībā cilvēka, ne mašīnas rokās. Tā būs sadarbība, kurai jābalstās kritiskā domāšanā, pētniecības ētikā, caurspīdīgumā un izpratnē, ka MI var palīdzēt kļūt efektīvākiem, bet pats par sevi nepadara mūs par labākiem zinātniekiem.
Diskusija īstenota LU projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” (Nr. 101305570) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Komisijas programma “MSCA and Citizens”.
 arvien būtiskāk ietekmē zinātnisko darbu, pētniecības procesu un zinātnes komunikāciju. Sarunu festivālā LAMPA 2026 Latvijas Universitātes (LU) “Aurora Nexus FM / Radio NABA studijā” notika diskusija par to, kā MI maina pētnieku darbu, domāšanas paradumus, izpratni par kvalitatīvu pētniecību un bibliotēku lomu zināšanu apritē.){kind=link}