Līdz šim akadēmiskā un pētniecības karjera tika regulēta atšķirīgi: amatu struktūra nebija vienota, bet nodarbinātības nosacījumi ierobežoja gan karjeras nepārtrauktību, gan personāla mobilitāti starp institūcijām. Jaunais ietvars to maina trīs galvenajos virzienos:
Skaidrs karjeras ceļš. Karjera veidosies četros secīgos posmos – augstskolās no jaunākā līdz vadošajam akadēmiskajam personālam, zinātniskajās institūcijās no zinātniskā asistenta līdz pētniecības profesoram. Tas nodrošina skaidru un paredzamu karjeras attīstības ceļu un atvieglo profesionālās izaugsmes plānošanu.
Stabilāka nodarbinātība. Institūcijas varēs veidot tenūru – prognozējamu virzību no zemāka amata uz augstāko – un slēgt līgumus uz nenoteiktu laiku, kas palīdz piesaistīt un noturēt spēcīgus zinātniekus un mācībspēkus un nodrošinātkvalitatīvu, uz izcilību balstītu akadēmiskās un pētniecības karjeras virzību. Vienlaikus tas stiprinās arī akadēmisko brīvību un uzlabos institūciju cilvēkresursu plānošanu.
Ciešāka saikne ar praksi. Jauni akadēmiskā personāla un zinātnes pētnieciskā personāla amati ļaus pētniecībā iesaistīt nozares profesionāļus ar praktisku darba pieredzi, stiprinot zināšanu pārnesi starp zinātni un tautsaimniecību.
Pāreja paredz arī darba snieguma novērtēšanu, kas notiks vismaz reizi sešos gados, izmantojot attiecīgajam karjeras posmam un akadēmiskā personāla amata vai akadēmiskā amata profilam atbilstošus kritērijus.
No izmaiņām būtiski ieguvēji būs arī studenti: stabilāka un pievilcīgāka akadēmiskā karjera palīdz noturēt un piesaistīt spēcīgus mācībspēkus un pētniekus, kas ir kvalitatīvas izglītības pamatā.
Lai mazinātu administratīvo slogu institūcijās, jauno akadēmiskās karjeras ietvaru ir paredzēts ieviest pakāpeniski. Institūcijas varēs sākt ieviest jauno sistēmu, tostarp tenūru, no 2026. gada 1. augustā. Būtiska daļa nodarbinātības regulējuma un jauno amatu sistēmas stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī. No 2029. gada 1. janvāra darbosies darba snieguma novērtēšanas sistēma, savukārt no 2031. gada 1. janvāra pētnieka amatam būs nepieciešams doktora grāds, bet zinātniskā asistenta amatam – maģistra grāds, dodot esošajiem darbiniekiem laiku iegūt nepieciešamo kvalifikāciju.
Informatīvais materiāls: Augstskolu likuma pārejas noteikumu sasaiste ar akadēmiskajiem amatiem (.pdf)
