“Nākotnes enerģētikas un klimata izaicinājumi prasa pāreju no atsevišķu projektu pieejas uz koordinētu un stratēģisku sadarbību, kas aptver pētniecību, inovācijas, izglītību un cilvēkkapitāla attīstību. Mēs piedāvājam izstrādāt vienošanos, kas kalpotu par pamatu ilgtermiņa partnerībai vairākās prioritārās jomās – enerģētikas inovācijas, datos balstīti risinājumi, produktivitātes un efektivitātes rīku izstrāde, kā arī valsts pētījumu programmu virzienu attīstība enerģētikā,” 21. maijā KEM ministra Kaspara Meļņa vizītes laikā LU sacīja LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
LU attīsta starpdisciplināras pētniecības kompetences klimata, enerģētikas un ilgtspējas jomās, fokusējoties uz risinājumiem, kas ir būtiski Latvijas energodrošībai, tehnoloģiskajai attīstībai un zaļās transformācijas mērķu sasniegšanai.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta kodolenerģētikas kompetenču attīstībai. LU pētnieki attīsta pētniecību mazo modulāro kodolreaktoru tehnoloģijās, radiācijas drošībā, kodolmērījumos un šķidro metālu tehnoloģijās, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem un pētniecības tīkliem, tostarp ITER, Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (European Organization for Nuclear Research, CERN) un EUROfusion tīkliem.
Vienlaikus LU stiprina zināšanas klimata un enerģētikas jomās, attīstot risinājumus klimata risku modelēšanā, CO₂ monitoringa un ESG datu infrastruktūras izveidē, energosistēmu modelēšanā, atkrastes vēja ekosistēmu izpētē Baltijas reģionā un ūdeņraža tehnoloģijās.
Būtiska uzmanība tiek pievērsta arī enerģētikas sistēmu modernizācijai un noturībai. Universitāte darbojas elektroenerģijas tīklu fleksibilitātes risinājumos, enerģijas uzkrāšanas un bateriju tehnoloģijās, mākslīgā intelekta pielietojumos enerģētikā un energoefektivitātes digitalizācijā, stiprinot zinātnes un industrijas sadarbību inovāciju ieviešanā.
LU jau īsteno vairākas iniciatīvas enerģētikas nozares attīstībai un inovācijau ekosistēmas stiprināšanai, tostarp organizē Ūdeņraža forumu, piedalās Pasaules Enerģijas kongresa (World Energy Congress) aktivitātēs, īsteno Enerģētikas industriju dienu sadarbībā ar AS “Latvenergo” un “Elektrum”, kā arī tematisko pirmsinkubācijas programmu “Enerģētikas lādiņš”, kas tiek īstenota sadarbībā ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls”.
Vienlaikus LU akcentē nepieciešamību aktīvāk iesaistīt studentus un jaunos uzņēmējus enerģētikas nozares attīstībā. Būtiska loma šajā procesā paredzēt LU Inovāciju un akselerācijas centram, kas palīdz attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus un jaunuzņēmumus. LU plāno attīstīt arī jaunu studiju virzienu – maģistra studiju programmas moduli “Lietišķā kodolfizika un kodolķīmija”, kura mērķis ir sagatavot jomas speciālistus valsts pārvaldei, industrijai un pētniecībai.
LU ministru iepazīstināja ne vien esošajiem projektiem un sadarbības plāniem, bet arī vairākās laboratorijās demonstrēja pētījumu praktisku norisi. LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas nodaļas zinātnieki iepazīstināja ar projektu “Bladelife” – inovāciju projekts ir vērsts uz jaunu funkcionālu luminiscences pārklājumu izstrādi vēja lāpstiņu bojājumu agrīnai noteikšanai – un pētījumiem amonjaka uzglabāšanai un noplūdes noteikšanai, savukārt Ķīmiskās fizikas institūtā tika prezentēti pētījumi kodolenerģētikas jomā.
 rosina veidot ilgtermiņa sadarbības modeli starp valsti, zinātni un industriju, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju klimata, enerģētikas un tehnoloģiju attīstības jomās. Universitātes redzējumā nepieciešama ciešāka sadarbība ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM), balstoties kopīgi definētos mērķos, zinātnē balstītu lēmumu pieņemšanā un praktiski ieviešamos risinājumos. ){kind=link}