CONFERENCE
Tā notiks piektdien, 6. martā, plkst. 13.00 klātienē LU Lielajā aulā (Rīgā, Raiņa bulvārī 19). Profesora vizītes Rīgā iniciatore ir Latvijas Banka un lekcija notiek sadarbībā ar LU, LU fondu un Rīgas Ekonomikas augstskolu (Stockholm School of Economics in Riga).
Lekcija norisināsies LU fonda rīkotā cikla “Akadēmiskie lasījumi” ietvaros. Lekcijas apmeklējums ir bez maksas, reģistrējoties LU fonda tīmekļvietnē.
Tims Džeksons ir viens no spilgtākajiem pēcizaugsmes (post-growth) ekonomiskās domas virziena pārstāvjiem un Ilgtspējīgas labklājības izpratnes centra (Centre for the Understanding of Sustainable Prosperity, CUSP) direktors. Viņa darbi starptautiski pazīstami ar starpdisciplināru, drosmīgu un nereti provokatīvu skatījumu uz tādiem šķietami pašsaprotamiem jēdzieniem kā labklājība, produktivitāte un ekonomiskā izaugsme.
Savās publikācijās un uzstāšanās reizēs profesors konsekventi atgriežas pie fundamentāla jautājuma: “Ko labklājība nozīmē uz planētas ar galīgiem resursiem?” Atšķirībā no tradicionālās pieejas, kas labklājību reducē uz bagātības uzkrāšanu, Džeksons to definē kā līdzsvaru starp nepietiekamību un pārmērību – kā rūpes par cilvēku vajadzībām, savstarpējām attiecībām un ekosistēmām, no kurām esam atkarīgi. Līdzīgi veselībai, labklājība ir stāvoklis, nevis uzkrājams resurss, un šis skatījums būtiski kontrastē ar dominējošo patēriņa un “vienmēr vairāk” loģiku.
Profesors piedāvā arī alternatīvu skatījumu uz produktivitāti, uzsverot darba apjoma pārdales un radošuma nozīmi. Viņš atgādina: “Darbs nav tikai iztikas avots, bet arī galvenais veids, kā piedalīties sabiedrības dzīvē”. Līdzīgi Džeksons kritiski vērtē investīciju spekulatīvo izpratni, uzsverot, ka “investīcijas ir instruments, ar kura palīdzību mēs veidojam, aizsargājam un uzturam aktīvus, no kuriem ir atkarīga rītdienas labklājība.”
Savā analīzē ekonomists aicina ne vien pārdomāt izmantotos politikas instrumentus, bet arī pārskatīt pašus tautsaimniecības mērķus. Viņš uzsver ekonomiskās izaugsmes kā pašmērķa augsto cenu – finanšu, sociālās un vides nestabilitātes riskus – un analizē arī atsevišķu nozaru, piemēram, modernās pārtikas industrijas, radītās slēptās izmaksas un sociālo slogu.
2009. gadā, globālās finanšu krīzes laikā, kad G20 valstu līderi samitā Londonā meklēja risinājumus ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, Džeksons – tobrīd Apvienotās Karalistes Ilgtspējīgas attīstības komisijas ekonomikas komisārs – bija sagatavojis ziņojumu par pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Lai gan valdība, iepazīstoties ar galvenajiem ziņojuma secinājumiem, lēma, ka tā publiskošanai nav piemērots brīdis, tā idejas guva plašu rezonansi un vēlāk pārtapa starptautiski atzītajā grāmatā “Labklājība bez izaugsmes” (Prosperity Without Growth, 2017).
2025. gadā klajā nāca Džeksona jaunākais darbs “Nevienaldzīgā ekonomika” (The Care Economy). Personiskā stāstā autors aicina tautsaimniecības attīstības iespēju izvērtēšanā vispirms definēt to jēgu un saturu (care) – pretstatā vienaldzībai (carelessness), ko, viņaprāt, iemieso pašreizējā tiekšanās uz atsevišķu nozaru izaugsmi vai iekšzemes kopprodukta pieaugumu pašu par sevi.
Profesora Tima Džeksona vieslekcija ir unikāla iespēja iepazīties ar vienu no pasaulē vadošajiem viedokļiem par ekonomiku, ilgtspējību un sabiedrībai un indivīdam labvēlīgu ekonomisko attīstību. Lekciju ievadīs Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka, LU rektora prof. Gundara Bērziņa un LU fonda vadītājas Zaigas Pūces uzrunas.
 profesors Tims Džeksons (Tim Jackson) 6. martā viesosies Latvijas Universitātē (LU) ar lekciju “Labklājība kā veselība: kāpēc dzīvošanai piemērotai nākotnei ir vajadzīga nevienaldzības ekonomika” (Prosperity as health – why we need an economy of care for a liveable future). ){kind=link}