Rapieru kultūrvēsturiskā vērtība
Latviešu studentu korporācijas Talavija biedra, LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļas studenta Jāņa Strautiņa rapieri LU Muzeja krājumā nonāca 2023. gada 9. oktobrī, kad, atklājot vācbaltiešu raķešu būves inženierim Frīdriham Canderam veltītu pastāvīgo ekspozīciju "Frīdrihs Canders Rīgā", LU Fizikas un matemātikas fakultātes absolvents Pēteris Rozenbergs ekspozīcijas atklāšanas laikā piedāvāja LU Muzeja direktorei Ivetai Gudakovskai dāvināt savas sievas Birutas Rozenbergas (dzimusi Strautiņa) tēva J. Strautiņa rapierus. Muzeja direktore pieaicināja klāt LU vēstures kolekciju krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni, kurš pieņēma dāvinājumu, iekļaujot tos LU Muzeja krājumā.
Rapieri slēpti P. Rozenberga ģimenes mājas bēniņos Jūrmalā, kamēr Latvija atradās PSRS (1940-1941, 1945-1991) un nacionālsociālistiskās Vācijas (1941-1945) totalitāro režīmu okupācijas varā. Totalitārie režīms slēdza studentu korporāciju Talavija, kuras biedrus pakļāva politiskajām represijām, materiālās vērtības konfiscēja vai iznīcināja. Tomēr Talavija turpina eksistēt līdz šodienai, jo tās legāla darbība turpinājās pēc Otrā pasaules kara trimdā (ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Rietumvācijā un Zviedrijā). Latvijā Talavija darbība atjaunojās tikai PSRS norieta laikā, atjaunojoties Latvijas valsts neatkarībai. Talavija materiālās vērtības tika slēptas, nodotas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam vai pārdotas antikvariātos, kas nodrošināja to izdzīvošanu totalitāro režīmu apstākļos.
Dāvinātie rapieri iekļauti LU Muzeja krājumā, kas papildina Mārtiņa Taurīša dāvināto akadēmiskās paukošanās ekipējumu. Līdz ar to radusies iespēja plašāk izpētīt, kas ir akadēmiskā paukošana un kāda tai ir nozīme studentu korporāciju tradīcijās. Vienlaikus rapieri papildina LU studentu akadēmisko mūža organizāciju priekšmetu klāstu, kas ir viens no apjomīgākajiem LU Muzeja krājumā (1151 priekšmeti). Pēdējos gados LU Muzejs veicis lielu ieguldījumu studentu akadēmisko mūža organizāciju vēstures izpētē, publicējot vairākus izglītojošus rakstus un virtuālās izstādes par šo seno, akadēmisko organizāciju kultūrvēsturisko nozīmi, kas brīvi pieejami LU e-repozitorijā.
Iesaistot sadarbībā metāla restauratoru G. Ajausku, tika konstatēta rapieru asmeņa korozija, netīrumu un putekļu slānis, kā arī viegli deformētas asmeņa smailes. Korozija izveidoja biezākas, dziļākas kavernas uz rapiera asmeņa, un koka rokturis bija netīrs, apbružāts un plūksnains. Krājuma glabātājs ar restauratoru vienojās glābt rapierus no ilgtermiņa sabojāšanās, kopīgi uzrakstot projekta pieteikumu VKKF rapieru restaurācijai un konservācijai.
Rapieru restaurācijas process un metodika
Sākotnējais stāvoklis un demontāža
Rapieru saglabātības stāvoklis pirms saglabāšanas darbu veikšanas bija samērā slikts, par to norāda korozijas klātbūtne uz metāla daļām, kas pilnībā klāj rapieru asmeņus un daļēji arī kurvjus (2. - 3. att.). Korozijas neskartās metāla daļas klātas ar melnu eļļas krāsu. Vispirms tika veikta priekšmetu tīrīšana un atputekļošana, lai virsmu atbrīvotu no netīrumu, putekļu un iespēju robežās no baltiem punktveida traipiem. Tā kā rapieri ir heterogēni, t.i. sastāv no dažādiem materiāliem (metāla, koka, ādas un tekstila), lai sekmīgāk veiktu to saglabāšanas darbus, bija nepieciešamība tos maksimāli demontēt. Tas ir ļoti būtiski, jo dažādiem materiāliem ir nepieciešama atšķirīga pieeja to saglabāšanā. Katrs no rapieriem tika demontēts piecās daļās (14. att.).
Lai demontētu rapieri, iepriekš roktura pogām bija jāveic eļļošana, lai tās būtu vieglāk atskrūvējamas un līdz ar to būtu iespēja izņemt pārējās rapiera detaļas, kas abiem rapieriem tika sekmīgi izdarīts.
Tīrīšana
Metāla daļām tika pielietota mehāniskā (kracēšana ar dažādas formas smalkām rokas un rotējošām tērauda saru birstēm, tērauda vati, adatveida un ultraskaņas skalpeļiem) un ķīmiskā apstrāde (Renaissance Metal De-Corroder un EDTA šķīdumā), lai to virsmu, iespēju robežās, atbrīvotu no korozijas produktiem. Šis process bija jāatkārto vairākkārtīgi un aizņēma visilgstošāko laiku, jo uzdevums bija saglabāt arī krāsojuma paliekas uz kurvjiem. Savstarpēji mehāniskās un ķīmiskās apstrādes metodes tika kombinētas, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu. Veicot korozijas noņemšanu uz viena rapiera asmens astes sānu daļas skaidrāk bija saskatāmi iespiesta abreviatūra A.B. bet otrā pusē C.W. Savukārt uz otra rapiera asmens plecu daļas pēc korozijas produktu noņemšanas var saskatīt svaru atveidu. (10. – 12. att.) Iespējams, ka tā varētu būt asmens izgatavotāja meistara zīme. Gan abreviatūru, gan meistarzīmju kontekstā būtu nepieciešama turpmāka detalizētāka izpēte. Tāpat pēc korozijas produktu noņemšanas uz abu rapieru kurvju šķēršu aizmugurējās daļas skaidrāk bija izlasāmi iespiestie uzraksti K.BANISCH RIGA (4. – 5. att.). Lai gan Latviešu studentu korporācijai Talavija ir 125 gadus senas tradīcijas kopš 1900. gada decembra, šie rapieri, visticamāk, būtu datējami ar 20. gs. 20. gadu pirmo pusi, jo periodikā ir atrodama reklāma par Velosipēdu un sporta namu K. Banisch, Rīgā, Vaļņu ielā Nr.24. [1] Ar lielu varbūtību varētu pieņemt, ka šajā uzņēmumā ir tikuši izgatavoti ja ne paši rapieru asmeņi, tad rapieru kurvji – pavisam noteikti.
Koka rokturu auduma auklu tinumi tīrīšanai izmantotas tikai mehāniskās metodes, izmantojot dažādas stingrības un struktūras sintētisko saru birstes, adatveida skalpeļus, lai noņemtu no virsmas netīrumus, kas laika gaitā pastiprināti sakrājušās auklu rievās (13. att.). Netīrumu noņemšana rokturu galos bija limitēta, jo līmes dēļ ar ko auklu gali ir fiksēti šo procesu praktiski nav iespējams veikt. Uz pārējās rokturu auklu tinumu virsmas netīrumu slānis ir veiksmīgi noņemts (8. – 9. att.).
Savukārt ādas starplikas sākotnēji tīrītas ar putekļusūcēju. Pēc tam virsma tīrīta ar izopropilspirtā samērcētiem vates tamponiem, lai atbrīvotos no noturīgākiem netīrumiem un baltajiem traipiem.
Konservācija
Rapieru metāla daļas pēc tīrīšanas tika attaukotas un pārklātas ar Paraloid B72 laku un mikrokristalisko vasku Cosmoloid H80 šķīdinātājā Shellsol T, veicot dubulto konservāciju, tādējādi labāk metāla virsmu pasargājot no ārējās vides ietekmes faktoriem. Ādas detaļu virsma tīrīta un daļēji mīkstināta ar glicerīna, ūdens un spirta maisījumu. Auklu tinumiem, kas aptīti ap koka rokturiem pēc tīrīšanas darbu veikšanas; nekāda papildus stiprināšana nebija nepieciešama. Pēc visu atsevišķo daļu tīrīšanas un konservācijas darbiem rapieru detaļas tika samontētas (3. att.). Turpmāk rapieri, atbilstoši restauratora rekomendācijām, pienācīgi tiks glabāti un nepieciešamības gadījumā arī izstādīti LU Muzeja ekspozīcijās vai izstādēs, kur tie var palīdzēt vizualizēt naratīvu par akadēmisko paukošanu kā fundamentālu studentu korporāciju tradīciju un ideoloģisku stūrakmeni.
LU Muzeja LU vēstures kolekcijās ir iespēja iepazīties ar J. Strautiņa akadēmiskās paukošanās rapieriem un citu studentu mūža organizāciju vēstures liecībām. Kontakti: Rūdolfs Rubenis, LU Muzeja vēstures kolekciju krājuma glabātājs, epasts rudolfs.rubenis@lu.lv, tālruņa numurs 67034031.
Papildus informācija
Ieskats akadēmiskās paukošanās nodarbībā
Studentu korporācija “Talavija”
Izstāde “Talavija līdzās Latvijai”
Reklāma, Latvija, 15. Jūlijs 1922: 4.lpp.












