Sociālās atmiņas pētījumi

Projekta vadītāja: Dr. hist. Vita Zelče

LU pētniecības projekta finansējums tika izmantots divu sociālās atmiņas pētniecības aktivitāšu finansējumam.

1.Starptautiskās konferences “Coming to terms with the traumatic experience of the 1940s in the Baltic States” (2012. gada 19.–20. oktobrī), kas notika Latvijas Universitātē, organizēšanai (proti, koordinatoru Mārtiņa Kaprāna, Lauras Ardavas, Aijas Rozenšteines atalgojumam).

Konferences uzdevums bija pulcēt iespējami plašāku Baltijas sociālās atmiņas problemātikas pētnieku loku, kā arī kaimiņvalstu pētniekus, kuru ziņojumi veidoja salīdzinošo kontekstu. Konferencē izskanēja 34 individuālie vai kolektīvie ziņojumi. Pētnieki pārstāvēja Latviju, Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju, Nīderlandi, Zviedriju, ASV, Vāciju.

Konferences saturiskais uzdevums – ne tikai analizēt 20.gs. 40.gadu traumatiskās vēstures, kas ietver valstu iznīcināšanu un pret vietējiem iedzīvotājiem vērstu vardarbību – represijas, deportācijas, holokaustu – pastāvošās vērtībsistēmas iznīcināšanu, bet arī vērtēt šīs traumas vietu sociālajā atmiņā ilgtermiņa perspektīvā un tās ietekmi uz šā laika cilvēku identitāti. Konferencē tika piedāvāts visai plašs uzskatu spektrs, ne reti arī pretrunīgs. Daudzi konceptuāli jautājumi palika arī neatbildēti. Savu galveno uzdevumu – sapulcēt kopā pētniekus un piedāvāt diskusiju platformu – šī konference izpildīja.

Līdzās LU pētnieciskā projekta finansējumam konferences organizēšanā un norises finansējumā tika ieguldīti F. Eberta fonda un M. un K. Molgardu fonda līdzekļi (dalībnieku ceļa un uzturēšanas izdevumu, kafijas paužu, pusdienu un vakariņu izmaksu segšanai). Vairāku dalībnieku saturiskais pienesums uzstrādāts valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros.

Informāciju par konferenci un tās programmu sk.: http://www.lu.lv/zinas/t/29663/ un http://www.lu.lv/zinas/t/20400/

2.Pētījuma “Latviešu leģionārs pēckara Latvijā” koncepcijas un iestrāžu veidošana (atalgojums Uldim Neiburgam un Kasparam Zellim). Pētījuma uzdevums ir izveidot zinātnisku grāmatu par latviešu leģionāriem kā lielu sociālu grupu, kuras eksistence nebeidzās līdz ar karu, bet kura pastāvēja arī padomju Latvijā un valstiskumu atguvušajā Latvijā. Šis pētījums turpina un padziļina sociologa Tālivalža Vilciņa 20.gs. 90.gados iesākto pētījumu par latviešu leģionāriem. Pētījuma uzdevums izveidot latviešu leģionāru socioloģisko portretu un analizēt viņu vietu Latvijas sociālajā atmiņa.