Problēmu risināšana

Katru dienu mēs risinām problēmas un pieņemam dažādus lēmumus: mājās, universitātē, darbā, pat iepērkoties. Dažas problēma prasa lielāku piepūli nekā citas, tās izraisa arī dažādas domas un emocijas. Nav vienkārši nonākt līdz ātram un labam risinājumam. Problēmas risināšanas secīgie soļi

• Definē problēmu.
• Ievāc informāciju.
• Radi alternatīvas.
• Izvērtē alternatīvas.
• Izvēlies vislabāko alternatīvu.
• Īsteno risinājumu.
• Pārraugi risinājuma īstenošanu.

Šie soļi piedāvā problēmas risināšanas struktūru, kas ne vienmēr ir nemainīga. Risināšanas gaitā tu vari atgriezties pie sākuma soļiem vai vairākus no tiem izmantot vienlaicīgi, lai nonāktu pie labākā risinājuma.  Problēmas definēšana. Izproti, kas tev traucē sasniegt mērķi. Ne vienmēr problēma ir acīmredzama. Iespējams ka tev nepietiek informācijas, lai problēmu uzreiz definētu. Tu vari arī apjukt, atklājot iemeslus, kas rada un uztur problēmu. Izvērtējot problēmu, aprunājies ar kādu, kuram tu uzticies. Apspried savu problēmu. Izskati šādus jautājumus

• Kas ir problēma?
• Vai tā ir mana problēma?
• Vai varu to atrisināt? Vai vērts to risināt?
• Vai tā ir īstā problēma vai tas ir simptoms kādai lielākai problēmai?
• Ja tā iepriekš jau risināta, tad kas nav kārtībā ar tās iepriekšējo risinājumu?

• Vai problēmu jārisina nekavējoties jeb tā var pagaidīt?
• Vai izskatās, ka tā pati par sevi pazudīs?
• Vai to varētu ignorēt?
• Vai problēmai ir ētisks saturs, tā atklāj kādu negodīgu rīcību u. tml.?
• No kādiem nosacījumiem atkarīgs problēmas risinājums?
• Vai risinājums var ietekmēt ko tādu, ko nevajadzētu izmainīt?

Informācijas ievākšana. Kas ir ieinteresētās puses: atsevišķi indivīdi, grupa, uzņēmums, kurus ietekmē problēma vai risinājums. Iesāc pats ar sevi. Ļoti svarīgi ir identificēt tos cilvēkus, grupu, kuri pieņem lēmumus. Nepieciešamie fakti un informācija          .

• Pētījumi (ja tas attiecas uz kāda projekta idejām).
• Iepriekšējo eksperimentu un pētījumu rezultāti.
• Intervijas ar „ekspertiem” un tiem, kam uzticies.
• Novērojumi, iepriekšējā pieredze (personīgā vai kāda cita).

Ierobežojumi. Problēmas risinājumu var ietekmēt dažādi apstākļi, kas rada ierobežojumus tās risināšanai. Situācijas ierobežojumus grūti izmainīt, jo tie varētu būt saistīti ar resursiem, finansēm, to trūkumu. Ja situācija saistīta ar ļoti daudziem ierobežojumiem, tad šie ierobežojumi jau ir problēma. Uzskati un priekšstati. Galveno lēmumu pieņēmēju, komisiju vai cilvēku grupu, vai kādu ietekmīgu personu  uzskati ir būtiski, lai gūtu panākumus saviem risinājumiem. Būtiski ir izprast šo ietekmīgo grupu, cilvēku, uzskatu pamatotību vai aizspriedumus. Priekšstati, kas var būt maldīgi, var likties iedarbīgi tikai tik ilgi, kamēr tiek iegūti visi fakti. Jāizprot tas, ka daži priekšstati, kuri ir visai izplatīti, nemaz nav īsti pamatoti,. Šādi maldīgi priekšstati ir riska faktors, kurus jāatpazīst kā tādus, lai tos noraidītu, ja tie neliekas pietiekami pamatoti. Alternatīvu radīšana.

• Paraugies uz savu problēmu dažādos veidos. Atrodi jaunu perspektīvu, tādu par kuru iepriekš neesi domājis.
• Izmanto „smadzeņu vētru” vai ātri uzskaiti alternatīvas. Nav būtiski tas, ka tās varbūt liekas bezjēdzīgas, jo te ir noderīgs radošu atklājumu process.
• Ja esi uzskaitījis vai sarakstījis alternatīvas, pievērsies to iespējamībai.

Izvērtē un atzīmē tām blakus: nepieciešams vairāk informācijas; tas ir jauns risinājuma veids; to varētu kombinēt ar kādu citu vai izslēgt; vai tas radīs pretestību; kas te izskatās daudzsološi vai satraucoši. Alternatīvu izvērtēšana. Kad esi uzskaitījis visas iespējamās alternatīvas, tad izvērtē tās bez jebkādiem aizspriedumiem. Nav būtiski, cik katra no tām pievilcīga vai netīkama. Izvērtē visus kritērijus. Kritērijus vari izveidot pats atbilstoši saviem plāniem, situācijai un nepieciešamībām. Ņem vērā, ja esi atradis piemērotu problēmas risinājumu, tas var arī nedarboties, ja trūkst resursu, ja cilvēki to neakceptē vai tas var izraisīt jaunas problēmas. Alternatīvu izvērtēšanai vari izmantot SVID metodi. Katrā lodziņā ieraksti alternatīvas raksturojumu, to novērtējot ar skaitļiem no 1 līdz 5:

Stiprās puses:	Vājās puses:
Iespējas:	Draudi:

Pēc tam saskaiti kopējo rezultātu un izvērtē, kura no alternatīvām iegūst augstāko vērtējumu. Vari izmantot arī „Thomas Saaty`s” analītiskās hierarhijas matricu: http://www.studygs.net/problem/problemsolving.htm  Labākās alternatīvas izvēle.

• Nevienu no alternatīvām neuzskati par perfektu risinājumu. Ja tas tā būtu, tad nekādu problēmu vispār nebūtu.
• Paļaujies uz savu intuīciju vai izjūtām, izlemjot rīcības virzienu.
• Atgriezies pie sarunas ar cilvēku, kam uzticies. Noskaidro, vai esi ko palaidis garām, neņēmis vērā? Vai viņš/viņa līdzīgā veidā saredz problēmas risinājumu?
• Reizēm jāizmanto kompromiss. Pievērsies kompromisiem, ja esi aptvēris visu problēmu kopumā un dažādās risinājumu alternatīvas. Iespējami vairāki vienlaicīgi risinājumi.

Risinājuma īstenošana. Kamēr risinājums nav izmantots, tas ir tikai kā labs nodoms. Izveido rīcības plānu, kurā ir vairāki elementi:

• problēmas risināšanas process – rīcība soli pa solim;
• iepazīstini ieinteresētās puses ar savu stratēģiju. Ja tas būtiski vai  nepieciešams, informē tos, kuri par tevi rūpējas un/vai kurus var ietekmēt pārmaiņas. Tik, cik tas nepieciešams, iepazīstini viņus ar savu lēmumu.
• resursu, atbalsta identificēšana vai iegūšana. Piemēram, kur pieteikties uz stipendiju, pie kā konsultēties.
• risinājuma rīcības laika plānojums.

Risinājuma ieviešanas pārraudzība.

• Tava risinājuma īstenošana būs veiksmīga, ja pārraudzīsi risinājumu un tā ietekmi uz ieinteresētajām pusēm, resursiem, laika izmantošanu un progresu.
• Tā kā tu pārraugi risinājuma progresu, tad, ja gadījumā rezultāti nebūs tādi, kā esi paredzējis, jāpārvērtē izvēlētais risinājums un alternatīvas.
• Vai nu esi vai neesi sasniedzis mērķus, ir būtiski izprast to, ko esi ieguvis no šīs pieredzes: sev un uz sev nozīmīgiem jautājumiem.
• Ja esi izdarījis to labāko, uz ko esi bijis spējīgs, tad arī savu piepūli risināt problēmu vari uzskatīt par panākumu, jo esi ieguvis noderīgu pieredzi.