Ja pārciesta seksuālā vardarbība

Seksuāla vardarbība ir jebkāda uzspiesta seksuāla aktivitāte, kurā esat iesaistīti bez jūsu piekrišanas. To biežāk piedzīvo sievietes, bet arī vīrieši nav pasargāti no tās. Seksuālā vardarbība visbiežāk ir saistīta ar spēka pielietošanu, fizisku piespiešanu, fizisku varmācību, iebiedēšanu un fiziskiem draudiem vai draudiem mutvārdos. Pretēji uzskatiem, ka seksuālā vardarbība ir ļaundarība, kas notiek uz ielas, lielākā daļa cietušo to ir piedzīvojuši no viņiem pazīstamiem cilvēkiem. Seksuāla vardarbība ir arī tad, ja, satiekoties ar kādu cilvēku, Jūs kļūstat fiziski tuvi, bet nevēlaties seksu, bet jūsu paziņa uz to uzstāj.            Kā šis nodarījums var izpausties Cilvēki dažādos veidos reaģē uz  seksuālo vardarbību:
  • jūtas šokēti, notikušais liekas neticams, ir apjukums, kauns, vainas izjūta, dusmas, trauksme, bailes, depresija, noliegums pret notikušo, taču cilvēks var arī neko nesajust;
  • nepatika pret savu ķermeni un bieži jāmazgājas;
  • bailes palikt vienam un bailes ierosināt kādas aktivitātes;
  • negribas iet uz darbu, mācībām;
  • gribas izvairīties no apkārtējās pasaules;
  • brīžiem ir depresīvas izjūtas, brīžiem jāraud;
  • bezpalīdzības sajūta;
  • dusmas, aizvainojums;
  • jūtas nelaimīgi;
  • ir grūtības sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem un viņiem uzticēties;
  • ir grūtības veidot jaunas, tuvas attiecības;
  • grūti, nepatīkami braukt sabiedriskajā transportā;
  • bieži atmiņu uzplaiksnījumi par notikušo vai nakts murgi;
  • slikts miegs;
  • mainās ēšanas ieradumi.
Kāpēc tādas izpausmes? Seksuāla vardarbība nav tikai seksuāls pārdarījums, bet tā ir varas, kontroles un pazemošanas izmantošana. Sabiedrībā diezgan izplatīti ir mīti par  seksuālās vardarbības cēloņiem, kas pauž domu, ka sieviete iespējams ir ģērbusies izaicinoši, pārāk seksīgi, flirtējusi, jo vēlas seksu, ka sievietes teiktais „nē” dažbrīd it kā nozīmējot „jā” un ka savā būtībā vīrieši nespējot kontrolēt savus seksuālos impulsus. Šie mīti nav nekāds attaisnojums seksuālai vardarbībai.         Emociju juceklis, kam nākas iziet cauri pēc seksuālās vardarbības, izpaužas kā dziļa krīze, jo piedzīvotais pārsniedz cilvēka spējas tikt galā ar tādu pārdarījumu. Ļoti būtiski, lai tūliņ pēc notikušā būtu iespējams saņemt drošu emocionālu atbalstu un palīdzību, kas varētu samazināt traumatisko ietekmi. Pat tad, ja vardarbības ietekme ir pārvarēta, un tomēr pamani, ka atkārtoti sevī piedzīvo  atsevišķus traumas simptomus, kas parādās tuvākā mēneša laikā pēc notikuma vai pat vairākus gadus pēc varmācības, svarīgi par to konsultēties. Simptomi var parādīties sakarā ar kādiem nozīmīgiem dzīves notikumiem, piemēram, tādiem kā jaunu attiecību uzsākšana, tiesas procesa norise u. c. Ko vari darīt savā labā. Pat ja jūties pilnīgi apjucis pēc pārciestās vardarbības, var mēģināt darīt turpmāko:
  • piezvani kādam, kuram uzticies. Ir ļoti būtiski dalīties ar kādu savās izjūtās. Reizēm ir vieglāk to darīt, ja notikušais ir bijis nejaušs gadījums un varmāka ir svešinieks. Grūtāk dalīties tad, ja notikušais saistīts ar pazīstamu cilvēku. Jebkurā gadījumā, rūpējoties par savu labklājību, ir būtiski runāt par savām izjūtām. Un atceries, ka tu neesi atbildīgs (-a) par notikušo. Kāds cits ir bijis vardarbīgs pret tevi, un nav nozīmes, vai šis uzbrucējs ir bijis pazīstams vai ne, ir izdarīta vardarbība;
  • zvani policijai;
  • dodies uz slimnīcu vai izsauc ātro palīdzību;
  • esi gatavs (-a) sniegt liecības. Tādēļ neej dušā, nenomaini apģērbu, nesakārto notikuma vietu;
  • ieteicams izmantot mediķu apskati. Tā ir būtiska, lai izvērtētu gūtos ievainojumus un pasargātos no seksuāli transmisīvām slimībām vai grūtniecības;
  • ja gribi ierosināt izmeklēšanu, tad ļoti būtiski, lai tu tiktu izmeklēts (-a) poliklīnikā vai slimnīcā;
  • atgādini sev, ka katram ir pilnīgas tiesības dzīvot dzīvi bez varmācības;
  • iesaisties tādās aktivitātēs, kas iepriecina un stiprina pašpaļāvību;
  • uzturies kopā ar cilvēkiem kuriem uzticies, kuri tevi atbalsta;
  • gādā par sevi. Iepriecini sevi, lasot kādu labu grāmatu, dodoties pastaigā. Esi labvēlīgs (-a) pret sevi.
Kad būtu nepieciešams meklēt palīdzību. Ja jūties pilnībā pārņemts (-a) ar notikušo vai nejūties drošībā, tad būtu nepieciešams saņemt palīdzību. Ja jūti, ka vēlies uzsākt tiesas procesu, tad tev arī ir nepieciešama palīdzība. Tev varētu noderēt gan individuālā, gan grupu terapija, kas palīdz tikt galā ar bailēm un pazemojuma izjūtu pēc vardarbības. Terapijā tiks strādāts pie tā, lai tu atgūtu uzticēšanos, pievērstu uzmanību robežām, kas jāņem vērā, un stiprināsi kontroles izjūtu. Tu vari atgūt spēka sajūtu ja apmeklēsi pašaizsardzības kursus. Kur vērsties pēc palīdzības. Policijā: 112 Tuvākā slimnīcā. Uzreiz pēc notikušā, varat vērsties Krīžu centrā „Skalbes”, diennakts dežuranta  tālrunis: 7222922. Tur vari saņemt vairākas bezmaksas konsultācijas. LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 7034392 e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv  LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 7034020  Ieteikumi: Drauga palīdzība vardarbībā cietušajam