Astromaģija, kuru dēvē par astroloģiju

No «ZvD» 234. numura  IEROSINA LASĪTĀJS  Arturs Balklavs-Grīnhofs  (Nobeigums, sākums ZvD 2015, Vasara, 67.-70.  lpp.)   Kosmiskie ritmi un kosmiskie hronometri Nav noliedzams, ka cilvēka dzīvības norises un līdz ar to visa dzīve ir pakļauta noteiktiem ritmiem. Labi pazīstami ir, piemēram, diennakts ritmi un sezonas maiņu iespaids uz cilvēku fizisko un garīgo stāvokli. Ir pētīti un atrasti pierādījumi arī Saules aktivitātes ciklu iespaidam uz vairākām dzīvības procesu norisēm, ko pēta zinātnes nozare, kuru sauc par Saules-Zemes sakariem. Nav izslēgta arī citu kosmiskas dabas ciklu un ritmu iespaida pastāvēšana. Savulaik, ņemot vērā lielo interesi, var pat teikt ažiotāžu, kas izvērsās ap astroloģiju un kura diemžēl, kā jau apcerējuma sākumā atzīmēts, nav rimusi pat mūsu dienās, un vēlēdamies žurnāla “Zvaigžņotā Debess” lasītājiem atvieglot personīgas un galvenais – objektīvas pieredzes uzkrāšanu, sākot ar 1991. gadu, šajā žurnālā tiek publicētas divas debess spīdekļu kartes: viena – ar Saules un planētu (skat. 1. att.), otra – ar Mēness kustības (stāvokļu) attēlojumu zodiaka zīmēs attiecīgajā gadalaikā (skat. 2. att.). Šīs kartes faktiski ir kosmiski hronometri, kuriem par skalām kalpo zodiaka zīmes (kā zināms, zodiaka zīmes mūsdienās vairs neatbilst zodiaka zvaigznājiem (Birzvalks, 1992), taču tas netraucē astrologiem attiecināt uz zodiaka zīmēm to pašu, ko pirms tūkstošiem gadu, kad zodiaka zīme apzīmēja tā zvaigznāju). Tas paver iespēju datēt visus notikumus (laimīgus un nelaimīgus gadījumus, t.i., veiksmes un neveiksmes, interesantas sastapšanās, garastāvokļus utt. utt.) attiecībā pret debess spīdekļu stāvokli dotajā momentā un objektīvi izpētīt un atklāt, vai personīgo dzīvi nenosaka kāds vēl līdz šim nezināms ritms, kāda objektīva likumsakarība un līdz ar to, paredzot sekas, plānot izturēšanos.
Šādas kartes, kuras pēc šī raksta autora ierosinājuma ir programmējis un veidojis Juris Kauliņš un kuras tiek publicētas atbilstoši gadalaikam katrā žurnāla “Zvaigžņotā Debess” numurā, ļauj atklāt un izpētīt personīgos ritmus (ja vien tādi, protams, objektīvi pastāv), kas saistīti ar tā vai cita debess spīdekļa stāvokli attiecībā pret zodiaku, kā arī ļauj nodrošināt zinātnisku precizitāti citu iespējamu Kosmoss-Zeme kopsakarību meklēšanā. Tātad, šīs kartes (kosmiskie hronometri) ir domātas visiem tiem, kas nopietni vai vispār interesējas par reāliem vai iespējamiem sakariem starp Kosmosu un Zemi vai starp Kosmosu un Cilvēku. Tās ir objektīva un precīza atskaites sistēma, kas ļauj sasaistīt jebkuru parādību vai notikumu ar jebkura debess ķermeņa stāvokli zodiakā, laikā un gadalaikā un līdz ar to noskaidrot vai atklāt to savstarpējās saistības vai sakarības, no kurām vispirms ir jāizceļ korelatīvās sakarības kā visplašākā parādību kopsakara klase. Starpību starp korelatīvām un šķietami labāk pazīstamām cēloniskām sakarībām var saprast, ja aplūkojam divus piemērus. Pirmais – zvana mēles trieciens pret zvana sienu un tā nodimdēšana ir parādību cēloniska sakara piemērs (zvana mēle izraisa skaņas ģenerāciju). Otrais – gaiļa dziedāšana un Saules lēkts ir parādību korelatīva sakara piemērs, jo gaiļa dziedāšana neizsauc Saules lēktu, bet abu šo parādību cēlonis ir Zemes griešanās ap savu asi, kas ir par iemeslu gan Saules lēktam, gan sinhronizē gaiļa bioloģisko pulksteni. Ne visas korelatīvās sakarības ir cēloniskas, bet visas cēloniskās sakarības ir arī korelatīvas. Kā vienu, tā otru sakarību zināšana ļauj veikt to prognozēšanu, it sevišķi jau tad, ja parādības ir cikliskas, t.i., pakļautas noteiktiem ritmiem, kā to ļoti bieži var vērot dzīvajā dabā. Runājot par dabas cikliem, tomēr jāievēro viens apstāklis, proti, Zemes, faktiski, Saules kustība (rotācija) ap Galaktikas centru (Balklavs, 1967), kas, kā zināms, notiek pa gandrīz riņķveida orbītu ar ātrumu ap 250 km/s. Pilns apgrieziens ap Galaktikas centru tiek veikts apmēram 250 miljonu gadu laikā. Tas nozīmē, ka Saules (un Zemes) stāvoklis attiecībā pret zvaigznēm, lai arī it kā nemanāmi, bet tomēr nepārtraukti mainās un līdz ar to, tā kā nav iespējama pilnīgi precīza kosmisko apstākļu atkārtošanās, tad arī precīza situāciju atkārtošanās, pat ja process ir cēloniski ciklisks, nav gaidāma un nevar notikt, jo ļoti reti – tikai pēc 250 miljoniem gadu – Saule atkal atrodas tajā pašā Galaktikas vietā. Taču, ja ņem vērā, ka pa šo laiku ir ievērojami mainījies arī citu zvaigžņu stāvoklis Galaktikā, jo arī tās kustas un turklāt katra ar savu ātrumu un periodu, kā arī Zemes ass precesiju, tad var teikt, ka pilnīgi precīza zvaigžņu stāvokļu atkārtošanās vispār nav iespējama un līdz ar to no eksakto zinātņu viedokļa astrologu pieņēmumam, ka zvaigžņu stāvoklis nosaka cilvēku likteni, nav absolūti nekāda racionāla pamata; sīkāk apsvērumus šajā ziņā var lasīt arī (Birzvalks, 1992).   Avoti
  • Alksnis A. Astroloģijas vērtējums Amerikas žurnālā. – Žurnāls "Zvaigžņotā Debess", 1994/95. gada ziema, nr. 146, 59.-60. lpp.
  • Balklavs A. Kāds ir Zemes “absolūtais ātrums”? – "Zvaigžņotā debess", 1967. gada pavasaris, nr. 35, 21.-23. lpp.
  • Balklavs A. Visas zvaigznes ir vienādi laimīgas. – Žurn. “Labā Vēsts”, 1999, Aprīlis/Maijs, Nr. 2(52), 28.-29. lpp.
  • Balklavs A. Cik dziļi grimsim tumsonības purvā? jeb Aicinājums abonēt skolās “Zvaigžņoto Debesi”. Atklātā vēstule izglītības un zinātnes ministram K.Greiškalnam. – "Zvaigžņotā Debess", 2002. gada pavasaris, nr. 175, 62.-66. lpp.
  • Birzvalks J. Precesija, zodiaka zvaigznāji un zīmes. – “Zvaigžņotā Debess”, 1992. gada pavasaris, nr. 135, 27.-33. lpp.
  • Birzvalks J. Astroloģija sānskatā. – “Zvaigžņotā Debess”, 1992. gada pavasaris, nr. 135, 62.-65. lpp.
Pēdējās izmaiņas 01.08.2003. Arturs Balklavs-Grīnhofs, 2003 LIIS, 2003