Attēlam ir ilustratīva nozīme

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (CFI) izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām. Šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija nodēvējusi par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2022. gadā.

CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadītāja LZA akadēmiķa Jura Purāna vadībā pētījuma komanda Dr.phys. Ilze Aulika, Dr.phys. Boriss Poļakovs, Dr.phys. Mārtiņš Zubkins un Dr.habil.phys. Smagul Karazhanov strādāja pie dažādiem inovatīviem viedo logu risinājumiem un materiāliem, kas ļautu sasniegt tirgus izaugsmes potenciālu un risināt globālās vides izaicinājumus Eiropas Savienībā.

Līdzšinējos zinātniskos sasniegumus attīstīt tālāk plānots nesen uzsāktajā prestižajā Eiropas Komisijas finansētajā ERA Chair projektā “Viedie logi nulles enerģijas ēkām” (Smart Windows for Zero Energy Buildings – SWEB), kura ietvaros tiks izstrādāti netoksiski, ilgtspējīgi un funkcionāli materiāli ar fotohromām, termohromām un elektrohromām īpašībām.). 

“Tie ir tādi metāla oksīdu materiāli, kas gaismas, temperatūras vai elektriskās strāvas iedarbības rezultātā maina gaismas caurlaidību un materiāla krāsu, vai arī laiž cauri vairāk vai mazāk siltumstarojumu, nezaudējot caruspīdīgumu. Piemēram, šobrīd mūsu parastie logi ir ļoti neefektīvi, ēkas zaudē līdz pat 30 % enerģijas, īpaši karstajā laikā, kad telpu gribam atdzesēt, vai tieši otrādi, kad ir auksti, siltums plūst caur logiem prom. Bet modernie stikli to var samazināt, saglabājot labu gaismas caurlaidību un siltums paliek istabā,” skaidro J. Purāns.

Parastais stikls ir dielektriķis – tas nevada elektrību un lieliski laiž cauri gaismu. Pārklājot stiklu ar metāla kārtiņu, kas vada elektrību, tiek iegūts spogulis – tas gaismu atstaro, taču nav caurspīdīgs. Līdzīgi izturas lielākā daļa mums zināmo materiālu, kuri vada elektrību, un tikai ļoti reti savienojumi atkāpjas no šā likuma. SWEB projekta mērķis ir radīt tādus materiālus, kas savā ziņā apvienotu abas īpašības, turklāt mums vēlamajā veidā (piemēram, tiek mainīta materiāla krāsa gaismas iedarbībā, vai arī materiāls nezaudējot savu caurspīdīgumu, nelaiž cauri siltumstarojumu).

“SWEB projekts demonstrē, ka Latvijā ir augsta līmeņa zinātne, kas spēj radīt ne tikai jaunas zināšanas, bet arī izcilas inovācijas,” bilst J. Purāns, akcentējot, ka pētījuma laikā arī tiks izstrādātas augsta līmeņa Nature publikācijas.

Pētījums ir tapis sadarbībā ar Enerģijas Tehnoloģiju institūtu Norvēģijā, kas turpinās darbu pie šādu logu izstrādnes.

Share

Related Content

Gada sasniegums zinātnē: radīts vienkāršs koncepts enerģijas menedžmentam
06.03.2023

Gada sasniegums zinātnē: radīts vienkāršs koncepts enerģijas menedžmentam

Zinātnieki rada zāļvielu antibiotikas rezistences apkarošanai
20.02.2023

Zinātnieki rada zāļvielu antibiotikas rezistences apkarošanai