Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu bibliotēkā Visvalža ielā 4a atklāta izstāde “Lāčplēša tēma latviešu apziņā, literatūrā, mākslā un LU mācībspēku pētījumos”.

2023. gadā aprit 135 gadi kopš 1888. gada jūnijā tika publicēts Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis" saistībā ar Trešo Vispārējo latviešu dziesmu svētku norisēm.

Darbs tapis, sintezējot teikas, pasakas un laikabiedru priekšstatus par senatni. Rakstnieka iecere izmantot literāra darba radīšanai folkloras materiālu cieši sasaucas ar 19. gs. nacionālā romantisma idejām Eiropā laikā, kad eposa esamība tika uztverta kā nācijas eksistences apliecinājums. Nozīmīgu impulsu autoram sniedza somu eposs “Kalevala” (Kalevala, 1835) un tā ierosmē tapušais igauņu eposs “Kalevipoegs” jeb “Kalevdēls” (Kalevipoeg, 1857–61).

Ar Lāčplēša tēlu un latviešu eposu saistīto tematiku vairāk nekā 20 gadu garumā pētījuši arī Latvijas Universitātes mācībspēki. 

Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Identitātes estētika" izdevumu sērijā "Latviešu pamattekstu pētījumi" 2010. gadā izdota profesores Ausmas Cimdiņas un profesora Ojāra Lāma sastādītā grāmata "Lāčplēša ceļš pasaulē. Latviešu eposs un Eiropas eposu tradīcijas". Tas ir pirmais jaunizveidotās LU Humanitāro zinātņu fakultātes kopīgi veidotais un ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes nosaukumu iegrāmatotais izdevums. Rakstus par eposa teorijas, vēstures un nacionālās kultūridentitātes tēmām tajā publicējuši dažādu fakultātē pārstāvēto valodu un kultūru studiju speciālisti (klasiskajā filoloģijā Vita Paparinska, anglistikā Sigma Ankrava, ģermānistikā Tomass Taterka, latvistikā Ausma Cimdiņa, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Janīna Kursīte, Ojārs Lāms, Silvija Radzobe u.c ), kā arī sadarbības partneri no citām Latvijas un ārzemju augstskolām. Krājumā dažādos aspektos tiek analizēta eposa simboliskā nozīme, kā arī Lāčplēša tēla izmantošana citu autoru darbos.

Eposu “Lāčplēsis” pasaulē popularizē tulkojumi, atdzejojumi un pārstāsti – angļu, armēņu, čehu, dāņu, igauņu, krievu, lietuviešu, poļu, somu, spāņu, vācu valodā. 

Izstādē skatāmi LU Bibliotēkas krājumā pieejamie “Lāčplēša” izdevumi, kuru tapšanā savu ieguldījumu devuši arī LU mācībspēki – sacerot un tulkojot priekšvārdus, pēcvārdus un komentārus: Ausma Cimdiņa, Kaspars Kļaviņš, Janīna Kursīte, Ojārs Lāms, Alla Placinska u.c. Izstādē iespējams aplūkot eposa 1888. gada izdevumu un noskatīties režisora Aleksandra Rusteiķa 1930. gada filmu “Lāčplēsis”.

Izstāde pieejama no 14. novembra līdz 31. decembrim.

Visi laipni aicināti!

Share

Related Content

Vergīlija Eneīda. Pasaules lasījumi un izstāde
20.03.2023

Vergīlija Eneīda. Pasaules lasījumi un izstāde

Izstāde “Valodniekam Jānim Endzelīnam – 150” LU Akadēmiskajā bibliotēkā
14.02.2023

Izstāde “Valodniekam Jānim Endzelīnam – 150” LU Akadēmiskajā bibliotēkā

LU rektors sveic Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā!
17.11.2022

LU rektors sveic Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā!

Medaļu mākslas izstāde “Iedomāta paSaule” aicina ļauties iztēlei
09.11.2022

Medaļu mākslas izstāde “Iedomāta paSaule” aicina ļauties iztēlei