Baldones observatorijas darbinieki Andrejs Alksnis, Mārīte Eglīte,  Dzintra Blūma
No kreisās: Baldones observatorijas darbinieki Andrejs Alksnis, Mārīte Eglīte,  Dzintra Blūma

2008. gada 6. augusta naktī Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kosmisks objekts. To, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklāja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet precīzus koordinātu mērījumus nodrošināja Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis. Šajā pavasarī pēc atklājēja priekšlikuma Starptautiskā astronomu savienība (International Astronomical Union, IAM) apstiprinājusi asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu – (733173)) Mārīteeglīte.

Asteroīds, kura diametrs ir apmēram 1,3 kilometrs, 2008. gadā saņēma pagaidu apzīmējumu 2014 QP21 un tas pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. 13 opozīciju (pietuvošanās Zemei) laikos iegūtie 248 mērījumi beidzot ļauj pietiekoši precīzi noteikt tā atrašanās vietu debesīs simts gadu robežās ar precīzitāti līdz 0".77 loka sekundēm. Asteroīda atklājēja I. Eglīša ietektais asteroīda nosaukums publicēts IAU izdevumā WGSBNBulletin.

Asteroīds Mārīteeglīte riņķo vidēji apmēram 2,94 astronomisko vienību (aptuveni 438 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa gandrīz riņķveida orbītu (tās izstiepums – ekscenticitāte ir tikai 0.07) kura izvietota starp Marsu un Jupiteru. Vienu apli tas veic 5.7 gados. Atklāšanas brīdī šis kosmosa ceļinieks atradās ļoti zemu pie debess Ūdensvīra zvaigznājā ziemeļu daļā un bija redzams tikai ar ļoti jaudīgo Baldones Šmita teleskopu, jo tā spožums sasniedza vien 21.2 zvaigžņlielumu.

"Izvēloties vārdu “Mārīteeglīte”, vēlējos godināt savu sievu par viņas iecietību, pavadot daudzās vientuļās naktis, vīram promesot Baldones observatorijā. Ar Mārīti laulībā tika pavadīti 43 saskanīgi gadi līdz pat viņas aiziešanai no dzīves pēc deviņu mēnešu smagas slimības peioda. Mārīte man dāvājusi divas meitas Viju un Zani,” komentē Ilgmārs Eglītis

Mārītes dzīves gājums aizsākās 1951.gada 14. martā Rīgā. Viņas bērnība saistījās ar notikumiem Pārdaugavā. 

Skolas gadi pagāja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā (tagad Rīgas 5.vidusskola). Pēc ģimnāzijas beigšanas 1969. gadā, neskatoties uz vecāku cerībām par jaunākās meitas studijām medicīnā, Mārīte uzsāka studijas LU Fizikas un Matemātikas fakultātē. Izvēlētais ceļš veda tuvāk mīļotajai astronomijas zinātnei. 

Jau studiju laikā uzsākta zvaigžņu spektru izpēte Baldones observatorijā (tolaik LZA Radioastrofizikas observatorijā). Studiju gados tālajā Prāgā studentu apmaiņas brauciena laikā uzsākusies cieša draudziba ar nākamo dzīves draugu Ilgmāru Eglīti. Draudzīgās saites stiprināja kopīgā interese par astronomiju un 1973. gada vasaras beigās tika svinētas kāzas. 

Neskatoties uz to, ka M. Eglītes sirdij tuva bija astranomija, valsts sadales rezultātā 1974. gadā, darba gaitas bija jāuzsāk kā fizikas skolotājai Pumpuru vidusskolā, Jūrmalā, kur tas ar pārtraukumu meitas dzimšanas laikā turpinājās 12 gadus. Vairākkārt Mārīte atsākusi darbu sirdij tuvajā astranomijas zinātnē, strādājot Latvijas Zinātņu Akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā. Viņas zinātniskā interese saistījās ar oglekļa zvaigžņu spektru klasifikāciju un analīzi. 

Tomēr dzīves pavērsieni gan ģimenē, gan valstī prasīja stabilu ienākumu avotu, kas piespieda Mārīti atkal un atkal atgriezties darbā skolā. Visilgāk pedagoga darbs turpinājās Baldones vidusskolā un Baldones mūzikas skolā jau kā fizikas, matemātikas un astranomijas skolotājai. Ar Baldones vidusskolas kolektīvu kopā pavadīti vairāk nekā 30 gadi. Mīlestība pret astronomiju neļāva fizikas skolotājai samierināties ar nelielo stundu skaitu, kuras veltītas astronomijas zināšanu apguvei fizikas kursa ietvaros. Mārīte panāca Izglītības un Zinātnes Ministrijas piekrišanu pilna astronomijas kursa atjaunošanai Baldones vidusskolā.

M. Eglītei raksturīgā pašaizliedzīgā atdeve darbam deva iespēju sasniegt ievērojamus rezultātus Baldones vidusskolas skolēniem fizikas olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos valsts līmenī. Viņas pilnīgā atdeve darbam 2011. gadā atzīmēta ar Ata Kronvalda fonda apbalvojumu. Seši viņas vadītie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi astronomijā ir guvuši uzvaru valstī, pie tam divi no tiem (2010. un 2013. gadā) izvirzīti uz Eiropas jauno zinātnieku konkursu.

Mārītei vienmēr sirdij tuvi ir bijuši ceļojumi. Jaunībā – pa straujajām Krievijas upēm. Viņu nebiedēja ne mežonīgās krāces, ne smagie pārgājieni līdz upju augštecēm, nesot vairāk nekā 30 kg smago mugursomu, ne pārvarāmās reizēm pat sniegotās kalnu pārejas. Brieduma gados ceļojumi turpināti joprojām ar mīļoto vīru nu jau pa Eiropas skaistākajiem dabas nostūriem ar auto.

Pateicoties Mārītes precizitātei un neatlaidībai darbā, tika atklāta svarīga sakarība starp oglekļa zvaigžņu efektīvajām temperatūrām un spektrafotometrisko gradientu. Viņai ir izdevies atklāt arī vairākus desmitus jaunu oglekļu zvaigžņu un izdalīt šo zvaigžņu koncentrācijas apgabalus Galaktikā. M. Eglīte ir vairāk nekā 10 zinātnisko publikāciju līdzautore. 

Neskatoties uz slimību, darbu astranomijā viņa turpinājusi līdz pat pēdējām dzīves dienām 2016. gadā. Lai mīļoto zvaigžņu gaisma Mārītei staro tālajā aizsaules ceļā. 

Share