Plenārsēde un sekciju sēdes sniegs iespēju daudzdimensionāli analizēt cilvēkkapitāla attīstību, apvienojot izglītības, veselības, tehnoloģiju un sociālo zinātņu skatījumu, lai veicinātu zināšanās balstītas un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanu.
Plenārsēdē uzstāsies starptautiski atzīti pētnieki. Bjalistokas Universitātes (University of Bialystok, Polija) asociētā profesore ar habilitācijas grādu skolotāju izglītības jomā Marta Kovaļčuka-Valedzijaka (Marta Kowalczuk-Walędziak) savā uzrunā “No pētījuma līdz profesionālai nozīmei: ko izglītības zinātne ir parādā skolotājiem” pievērsīsies jautājumam, kā izglītības zinātnes pētījumi pārtop skolotājiem jēgpilnās un praksē izmantojamās atziņās. Balstoties uz vairāk nekā tūkstoš akadēmisku publikāciju analīzi, autore aplūkos, ko praksē orientētās pētījumu rekomendācijas patiesībā piedāvā pedagogiem, apvienojot lingvistisko, morālo un praktisko skatījumu. Uzruna aktualizēs izglītības pētniecības spēju – un reizēm arī nespēju – jēgpilni komunicēt ar skolotājiem, aicinot kritiski izvērtēt izglītības zinātnes profesionālo atbildību pret pedagoģisko praksi.
Ālto Universitātes (Aalto University, Somija) sistēmu neirozinātnes asociētais profesors Iiro Jēskeleinens (Iiro Jääskeläinen) referātā “Smalku starpgrupu aizspriedumu un emociju neiroattēlveidošana, lai veicinātu savstarpēju sapratni mūsdienu sabiedrības labā” pievērsīsies starpgrupu aizspriedumu neirālajiem mehānismiem un to lomai cilvēku lēmumu pieņemšanā un sociālajā uzvedībā. Priekšlasījumā tiks aplūkots, kā starpgrupu aizspriedumu ņemšana vērā var sekmēt cilvēkkapitāla attīstību un veselīgas, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu, tostarp izgaismojot pētījumus, kas rāda, ka aizspriedumi var kavēt indivīdu spēju pilnvērtīgi īstenot savu ekonomisko potenciālu. Referātā autors dalīsies arī ar jaunākajiem, tostarp vēl nepublicētiem pētījumu rezultātiem par starpgrupu aizspriedumu darbības mehānismiem.
Savukārt Dublinas Tehnoloģiskās universitātes (Technological University Dublin, Īrija) Mākslas un dizaina skolas (School of Art and Design) pasniedzēja Aija Freimane uzrunā “No kompetences līdz rūpēm: kvalifikāciju ietvarstruktūru un labklājības integrēšana dizaina studijās” pievērsīsies cilvēkcentrētas pieejas nozīmei dizaina izglītībā, uzsverot sociālekonomisko ietekmi un ilgtspējīgas labklājības aspektus.
Šajā konferences tematiskajā virzienā paredzētas deviņas starpdisciplinārās sekciju sēdes, kas notiks no 14. līdz 16. aprīlim, apvienojot LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāšu pētniecības potenciālu. To mērķis ir veicināt zinātnes un prakses sinerģijā balstītu dialogu, akcentējot sabiedrības ilgtspēju, labbūtību, iekļaujošas un vienlīdzīgas sabiedrības nozīmi, izglītības kvalitāti un skolotāju profesijas attīstību, tehnoloģiju inovācijas, kā arī valodas un literatūras lomu kultūras un identitātes kontekstā.
Tematiskās sesijas “Cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana” plenārsēde un sekcijas notiks klātienē LU Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā (Rīgā, Jelgavas ielā 3). Atsevišķi notikumi būs pieejami attālinātai dalībai. Sesijas pasākumi notiks latviešu un angļu valodās un to apmeklējums ir bez maksas. Reģistrācija ir atvērta līdz 11. aprīlim LU84 tīmekļvietnē konference84.lu.lv, izvēloties konkrētu sekcijas sēdi.
Par konferenci
LU 84. starptautiskās konferences virstēma ir "Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība". Tās mērķis ir izcelt universitāšu nozīmīgo lomu zināšanu radīšanā, sabiedrības attīstībā un ilgtspējīgu risinājumu veidošanā. Konferences ietvaros notiks deviņas tematiskās plenārsēdes par LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un 52 tematiskajās sekcijās būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 600 zinātniskajiem referātiem un vairāk nekā 180 stenda referātiem.
Konferencē piedalīsies LU, citu Latvijas institūciju un ārvalstu pētnieki, un pasākumus aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Konferences programmā īpaši akcentētie deviņi LU prioritārie pētniecības virzieni, kas atspoguļo augstākās izglītības un zinātnes būtisko ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un valsts attīstību, ir:
- cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana;
- vēsture, valodas un identitātes noturība;
- valsts tehnoloģiskā un digitālā attīstība;
- globālās konkurētspējas stiprināšana;
- inovāciju kapacitātes palielināšana;
- valsts finanšu sistēmas un kapitāla tirgus attīstība. Nodokļu sistēma un tās principi;
- ārējās un iekšējās drošības stiprināšana;
- vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana;
- valsts pārvaldes efektivitāte.
LU84 atklāšanas Akadēmiskā plenārsēde notiks 14. aprīlī plkst. 9.00 LU Zinātņu mājā, Alfa auditorijā, kad Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council – ERC) granta saņēmēja, Tartu Universitātes ģeoinformātikas profesore Evelīna Ūemā (Evelyn Uuemaa) ar referātu “No izcilības līdz ietekmei: kā plānot nozīmīgus pētījumus?” iezīmēs konferences galveno tematisko virzienu – veidot ciešāku saikni starp zinātni un sabiedrību, uzsverot pētījumu nozīmi mūsdienu problēmu risināšanā.
Konference notiks klātienē LU Akadēmiskajā centrā (Rīgā, Jelgavas ielā 1 un 3) un tiešsaistē. Konferences apmeklējums ir bez maksas un reģistrācija ir atvērta līdz 11. aprīlim.
Reģistrācija dalībai konferencē notiek LU84 tīmekļvietnē konference84.lu.lv, izvēloties atbilstošās tēmas konkrētu sekcijas sēdi.