CONFERENCE
Pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2025. gadā ESZF īstenoja pētījuma projektu par Latvijas ekonomikas attīstības iespējām klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas kontekstā - "Ekonomikas izaugsme un klimata mērķi". Pētījums analizē Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstības iespējas, ņemot vērā klimata un enerģētikas mērķus, kas definēti valsts stratēģiskajos plānošanas dokumentos. Tā mērķis bija izvērtēt, kā investīcijas enerģētikā ietekmē Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kā arī noteikt, kādas tehnoloģijas un nozares var nodrošināt klimatneitralitātes sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un labklājību.
2026. gada 6. februārī seminārā "Ekonomikas izaugsme caur viedu klimata un enerģētikas politiku" LV PEAK pētnieki iepazīstinās ar veiktā pētījuma rezultātiem, secinājumiem un priekšlikumiem politikas veidotājiem. Seminārs notiks Kalpaka bulvārī 4, konferenču zālē 1. stāvā. Semināru vadīs LU domnīcas LV PEAK direktore prof. Inna Šteinbuka.
Latvija ir apņēmusies līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, taču šā mērķa izpilde ir iespējama tikai tad, ja paralēli tiks risināti valsts ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas izaicinājumi. LV PEAK pētnieki apliecina, ka klimatneitralitāte un ekonomiskā konkurētspēja nav pretēji mērķi. Tos var sasniegt, ja valsts politika virzās prom no patēriņa orientētiem atbalsta mehānismiem un koncentrējas uz modernās rūpniecības izveidi, tehnoloģiju attīstību un augstas pievienotās vērtības ražošanu. Tas ir priekšnoteikums tam, lai Latvija līdz 2050. gadam spētu ne tikai sasniegt klimata mērķus, bet arī būtiski paaugstināt ekonomikas izaugsmes tempu un iedzīvotāju dzīves līmeni.
Pašreizējā politika pārāk lielā mērā balstās uz gala patēriņa risinājumiem, bet liela daļa gala patēriņa tehnoloģiju, kas dominē politikas dokumentos, nesniedz būtisku ilgtermiņa pienesumu IKP un ārējai tirdzniecībai. Lai klimatneitralitātes mērķis kļūtu reāli īstenojams, nepieciešama mērķtiecīga ekonomikas transformācija – pāreja no resursu un importa intensīva attīstības modeļa uz tādu, kas balstās zināšanās, augstajās tehnoloģijās un ilgtspējīgā vietējā ražošanā.
ESZF pētnieki secina, ka Latvijai noteiktais enerģētikas investīciju apjoms (34,4 miljardi eiro līdz 2050. gadam) ir makroekonomiski ļoti ambiciozs un rada būtisku spiedienu uz ārējo bilanci, darba tirgu un kapitāla pieejamību. Tas būtiski pārsniedz ekonomikas dabisko spēju absorbēt resursus, vidējā termiņā izraisa konkurētspējas samazināšanos un ekonomikas pārkaršanu. Tāpēc zinātnieki rosina pārskatīt investīciju prioritātes, pārstrukturēt investīciju politiku, atrodot veidus, kā sasniegt klimata mērķus, liekot uzsvaru uz to investīciju kvalitāti un strukturālo pienesumu ekonomikas attīstībai.
LV PEAK pētījumā piedāvā arī ceļa karti “2025–2035” rūpnieciskās attīstības stratēģijas zinātniski pamatotai izstrādei.
Interesenti aicināti reģistrēties līdz 4. februārim.
Semināra programma:
| 13.30–14.00 | Semināra dalībnieku ierašanās |
| 14.00–14.15 | Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa ievadvārdi |
Ziņojuma “Ekonomikas izaugsme un klimata mērķi” prezentācija: | |
| 14.15–14.30 | Ekonomikas attīstības un enerģētikas politikas plānošanas dokumentu savstarpējās sinerģijas analīzes rezultāti | Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns |
| 14.30–14.45 | Ūdeņraža ekosistēmas un neto nulles emisiju tehnoloģiju ekosistēmas | Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Laila Zemīte |
| 14.45–15.00 | Klimata un enerģijas politikas investīciju ietekme uz ekonomikas izaugsmi: vispārējā līdzsvara modeļa pieeja | “LU domnīcas LV PEAK” vadošais pētnieks Oļegs Krasnopjorovs |
| 15.00–15.45 | Paneļdiskusija “Priekšlikumi ekonomikas attīstības un enerģētikas politikas pilnveidošanai. Ekonomiskās un enerģētikas politiku savstarpējai sinerģijai (Ceļa karte 2025–2035)” Dalībnieki:
|
| 15.45–16.00 | Kopsavilkums un diskusija |
 Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” (LV PEAK) zinātnieki pētījumā secina, ka Latvija klimatneitralitāti un lielāku konkurētspēju var sasniegt, tikai klimata un enerģētikas politiku apvienojot ar modernas rūpniecības izveidi, kas balstās uz augstas pievienotās vērtības tehnoloģijām un lētu un pieejamu elektroenerģiju. Ar pētījuma rezultātiem politikas veidotājus, NVO ekspertus un nozaru pārstāvjus iepazīstinās seminārā 6. februārī no plkst. 14.00. Tas notiks LU telpās – konferenču zālē Kalpaka bulvārī 4, Rīgā.){kind=link}