LU rektors profesors Gundars Bērziņš
Foto: Toms Grīnbergs, LU

Saeima piektdien, 28.novembrī, kļūs par diskusiju centru jautājumam, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju: kāda būs mūsu valsts 2050.gadā? Konferencē parlamentā tiks prezentēti Latvijas Universitātes (LU) projekta “Valsts attīstības vīzija 2050: sabiedrības gaidas un attīstības scenāriji” rezultāti, kā arī spriests par nākotnes politikas izvēlēm un uzklausīti ekspertu ieteikumi. Konferenci rīko parlaments sadarbībā ar LU un Valsts kanceleju.

Pasākumu atklās Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Ministru prezidente Evika Siliņa.

“Latvija ir mūsu atbildība. Mūsu valsts nākotni mēs visi kopā veidojam ar izvēlēm, lēmumiem un rīcībām jau šodien. Ja vēlamies gudru, drošu un labklājīgu Latviju 2050.gadā, mums stratēģija jābalsta zināšanās un jāapzinās, ka tieši cilvēkkapitāls ir Latvijas lielākā vērtība. 2050.gada Latvija būs tik spēcīga, radoša un saliedēta, cik apņēmīgi mēs spēsim vienoties par kopīgu redzējumu jau šodien. Tā ir mūsu iespēja veidot tādu Latviju, kurā gribēs dzīvot mūsu nākamās paaudzes. Man ir liels gandarījums, ka stratēģijas izstrādi virza Latvijas Universitāte un tās centrā ir mūsu cilvēku gaidas,” pirms konferences akcentē Saeimas priekšsēdētājas biedre Z.Kalniņa-Lukaševica.

“Latvijas ilgtermiņa attīstības redzējums līdz 2050.gadam balstās uz valsts konstitucionālajām vērtībām – Latvijas pastāvēšanas nepārtrauktību, latviešu valodas un kultūras telpas saglabāšanu un attīstību, kā arī uz iedzīvotāju labklājības pieauguma nodrošināšanu. Šis stratēģijas ietvars ir veidots, analizējot Latvijas attīstības trajektoriju pēdējās desmitgadēs, vērtējot globālās un reģionālās tendences, sabiedrības gaidas un politikas iespējas. Tā mērķis ir radīt pierādījumos balstītu, caurspīdīgu un skaidri strukturētu ceļa karti Latvijas attīstībai nākamajiem 25 gadiem,” uzsver LU rektors Gundars Bērziņš.

Konferencē LU rektors Gundars Bērziņš sniegs ievadreferātu par valsts attīstības vīziju un sabiedrības gaidām. Sekos LU vadošās pētnieces Žanetas Ozoliņas prezentācija par reģionos veiktajām fokusgrupām un fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” stratēģisko projektu vadītājas Irinas Kuzņecovas ziņojums par dialoga apļu atziņām.

Deputāti, ministri, akadēmiskās vides pārstāvji, uzņēmēji un starptautisko institūciju eksperti paneļdiskusijās spriedīs par cilvēkkapitālu un izglītību, drošību, labklājību un pārvaldību. 

Paneļdiskusiju “Cilvēks” moderēs vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Sarunā piedalīsies LU tenūrprofesore Inta Mieriņa, ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Paneļdiskusijā “Drošība” tiksies Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja, LU pētniece Sigita Struberga, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, ārsts un Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Sarunu moderēs Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.

Savukārt diskusiju “Labklājība” moderēs žurnālists Arnis Krauze, un tajā piedalīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pēcpusdienas daļā Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijas vadītājs Jānis Ķīnasts prezentēs desmit dizaina scenārijus 2050.gadam. Tam sekos noslēguma  diskusija “Pārvaldība”, ko vadīs A. Krauze, un tajā piedalīsies SIA “KPMG Baltics” direktors Kristaps Kovaļevskis, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Valsts kancelejas Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai vadītājs Jānis Endziņš, kā arī domnīcas “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” vadošā pētniece Iveta Kažoka.

LU pēc Valsts kancelejas pasūtījuma ir izstrādājusi stratēģisko ietvaru Latvijas attīstībai līdz 2050.gadam. Galvenās pētījuma atziņas ir, ka Latvijai nepieciešama noturīga, inovatīva un uz cilvēku centrēta attīstības pieeja. Stratēģijas pamatā ir izglītība, drošība, labklājība un saliedēta sabiedrība. Līdz 2050.gadam sagaidāmi būtiski ģeopolitiskie un demogrāfiskie riski, tāpēc valstij jāstiprina suverenitāte, pārvaldības efektivitāte un tautsaimniecības konkurētspēja. Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi gudras, digitāli attīstītas un noturīgas pārvaldības jomā, norāda LU. 

Ikviens interesents konferencei varēs sekot līdzi tiešraidē saeima.lv, kā arī parlamenta un Latvijas Universitātes Facebook un Youtube kontos.

Konference 28.novembrī sāksies pulksten 9.30 un notiks Saeimas nama Sarkanajā zālē.

Programma.


Mediju ievērībai:

Mediju pārstāvjus, kuriem nav pastāvīgās akreditācijas darbam Saeimā, lūdzam savlaicīgi pieteikties, rakstot e-pastu uz prese@saeima.lv vai zvanot 67087244.

Share

Latvijas Produktivitātes padomē vērtīgas atziņas par “Latvija 2050” attīstības vīziju
31.10.2025

Latvijas Produktivitātes padomē vērtīgas atziņas par “Latvija 2050” attīstības vīziju

Latvijas Universitātes pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus
08.09.2025

Latvijas Universitātes pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus