CONFERENCE
2025./2026. gada astronomisko novērojumu sezona Latvijas Universitātes (LU) Astronomiskajā tornī, pagaidām nesola būt tik bagāta ar notikumiem kā pagājušā: apmeklētāji vēroja komētu C/2024 A3 (Tsuchinshan - ATLAS), planētu parādi un bija iespējams novērot arī katru planētu atsevišķi.
Šogad LU Astronomiskajā tornī sāks darboties jauns teleskops, kura iegādi nodrošināja LU fonda projekta 109 ziedotāji. Jaunā teleskopa objektīva diametrs ir 254 mm - vislielākais objektīvs, kāds līdz šim tornī ticis uzstādīts, kas dos iespēju saskatīt arī tālākas, sīkākas un blāvākas zvaigznes. Pateicoties elektroniskai sekošanai, teleskopā varēsim parādīt Urānu un Neptūnu, kas ar neapbruņotu aci vispār nav saskatāmi.
Bez iepriekš nosauktajām planētām, Urāna un Neptūna, oktobrī varēsim aplūkot Saturnu un Mēnesi. Sākumā Saturns būs redzams bez tā gredzeniem, jo būsim vienā plaknē ar tiem, bet novembra beigās Saturna gredzeni atkal būs redzami. Tāpat novembra beigās parādīsies Jupiters. Tās būs šogad aplūkojamās planētas. Bet 2026. gada februāra beigās, 28. datumā īsi pirms plkst.19 vienlaicīgi varēs ieraudzīt Jupiteru, Saturnu, Venēru un Merkuru. Šajā vakarā tikai ar teleskopa vai laba binokļa palīdzību varēs ieraudzīt arī Urānu un Neptūnu. [1]
Šosezon pārsvarā visas komētas būs saskatāmas tikai ar teleskopa palīdzību, bet oktobra beigās 90 miljonu kilometru attālumā no mums palidos komēta C/2025 A6 (Lemmon). Tā ir dinamiskā komēta, kas jau vairākas reizes apciemoja Sauli. Šo komētu atklāja 2025. gada 3. janvārī Mount-Lemmon observatorijā ASV. Pašreiz komētai ir 8. zvaigžņu lielums (sīkāk par zvaigžņu redzamo spožumu, ko mēra zvaigžņu lielumos visi interesenti var izlasīt šajā rakstā), kas ļauj to saskatīt binoklī vai teleskopā. Tomēr šādas vecas komētas, kas daudzkārtīgi apciemojušas Zemi, perihēlija tuvumā (jeb orbītas punktā, kas ir vistuvāk Saulei), bieži paliek krietni spožākas un tas nozīmē varbūtību komētai sasniegt 3. zvaigžņu lielumu, kas ļautu to ieraudzīt ar neapbruņoto aci. Liela astronomu uzmanība patreiz pievērsta komētai 3I/ATLAS. Perihēlijā tā būs 29. oktobrī un mēs to varēsim novērot novembra beigās, bet Zemei garām komēta palidos 19. decembrī. Indekss I nozīmē Starpzvaigžņu (angliski Interstellar). Tātad šī komēta ir 3. novērotā komēta, kas atlidojusi pie mums no starpzvaigžņu telpas, jeb no kādas citas galaktikas. Patiesais izmērs vēl nav zināms, bet pēc astronomu novērotā, tās diametrs varētu būt 24 km. Salīdzinājumam iepriekšējās divas tādas komētas bija 100-1000 m lielā Oumuamua (1I) un 975 m lielā Borisova (2I) komēta. [2] [3][4]
Katru gadu notiek vairākas meteoru plūsmas, ko tautā saucam par “zvaigžņu lietu”. Populārākā meteoru plūsma ir Perseīdas, kas maksimumu sasniedz naktī no 12. uz 13. augustu un meteoru skaits var būt līdz 100 stundā. Šis “zvaigžņu lietus” notiek pateicoties Svifta-Tatla komētai, kas pirms 33 gadiem bija apciemojusi Sauli. Pēc 3 gadiem, 2028. gadā, šis Perseīdu meteoru lietus var sasniegt 1000 meteoru stundā. Var apskaust mūsu mazbērnu mazbērnus, kas dzīvos gadsimta beigās un piedzīvos burtisku meteoru vētru. 2098. gadā Pūķa zvaigznājā būs novērojamas Drakonīdu meteoru vētra ar plūsmu līdz pat 20 000 meteoru stundā. Bet šogad visaktīvākā meteoru plūsma būs decembra sākumā redzamā Gemenīdu plūsma līdz 150 meteoriem stundā. Šī plūsma notiek pateicoties asteroīdam 3200 Phaeton, kura orbīta šķērso Zemes orbītu un reiz 523 dienās asteroīds palido mums garām. [5]
Bez minētā, kā vienmēr, LU Astronomiskajā tornī jūs gaida zvaigžņu, galaktiku, zvaigznāju demonstrējumi un stāsti par tiem, kā arī atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Demonstrāciju sezona LU Astronomiskajā tornī notiek no oktobra sākuma līdz marta beigām darba dienās, kad skaidras debesis. Demonstrējumiem jāpiesakās ŠEIT un jāsagaida e-pastā uzaicinājums dalībai. Cenrādis
