Latvijā vairums studentu ir dzirdējuši par bridžu, taču vien retais zinās vai nojautīs, ka tas ir prāta sporta veids, kā to spēlē, un, ka ar to nodarbojas arī Latvijā! Bridžs ir uz stiķu ņemšanu balstīta pāru kāršu spēle, kas attīsta atmiņu, loģiku un komunikācijas prasmes. Laika gaitā bridžisti ir novērojuši vairākus mītus, kas, iespējams, liedz dziļāk iepazīties ar šo prāta spēli. Šeit apkopoti 8 mīti, kas ļaus labāk iepazīties ar bridžu un iespējams radīs interesi par vienīgo kāršu spēli, kurai ir oficiāli piešķirts sporta statuss!

  • Bridžu spēlē tikai seniori

Lai gan kino un literatūrā pieminētās bridža partijās piedalās tikai vecākās paaudzes cilvēki, mūsdienās ir novērojama izteikta tendence ar bridžu sākt nodarboties jau pavisam agrā – skolēna vecumā. Austrumeiropā tendence skaidrojama galvenokārt ar aizvien pozitīvāku priekšstatu par bridžu, savukārt ASV un Ķīnā bridžs skolēnu un studentu vidū ir krietni populārāks - dažviet bridžs tiek mācīts skolās kā mācību priekšmets, savukārt studenti, līdzīgi kā citos sporta veidos, spēlē un sacenšas savā starpā universitāšu bridža klubos. 

  • Bridžs ir elitārs sporta veids

Bridža priekšgājējs – vists – bija populārs jau 17.gs. vidū, taču bridžs daudzus gadus bija izmeklētas sabiedrības - elites spēle. Pirms otrā pasaules kara spēja spēlēt un sazināties bridža valodā piemita tikai inteliģencei – mākslinieki un aristokrāti bija vienīgie, kas tam pievērsās. 20.gs. sākumā ASV un Lielbritānijā bridžs palielināja savu popularitāti tā laika elites vidū un īsā laikā bridža popularitāte kļuva globāla.

  • Bridžs ir garlaicīga spēle

Bridža kāršu kava sastāv no 52 standarta kārtīm. 4 spēlētāji ikreiz saņem 13 nejauši izdalītas kārtis. Iespējamais kāršu izkārtojumu skaits ir 29 ciparu skaitlis – 53 644 737 765 488 792 839 237 440 000. Pavisam droši ir secināms tas, ka nekad visā savā bridža pieredzē neviens nepiedzīvos identisku nejauši izdalītu sadalījumu otrreiz, kā arī, bridžs ir spēle, ko var mācīties un kurā var trenēties visu mūžu. Mūsdienu bridža turnīros piedalās cilvēki no visas pasaules un dažādiem sabiedrības slāņiem. Pie viena bridža galda var gadīties sastapt studentu pāri no Nīderlandes un Bilu Geitsu pārī ar Vorenu Bafetu.

  • Bridžs ir azartspēle un veiksmes faktoram ir liela nozīme

Šis mīts par bridžu sakņojas padomju laikā populārajā aizspriedumā par spēļu kārtīm. Lai gan ar spēļu kārtīm mēdz spēlēt azartspēles, bridžs ne velti oficiāli ir atzīts kā prāta sporta veids, turklāt pašas kārtis ir tikai rīks šīs aizraujošās spēles nodrošināšanai. Kā daudzas spēles, arī bridžu iespējams spēlēt izklaides nolūkos draugu vai paziņu lokā. Sporta bridžā sasniegtie rezultāti tiek salīdzināti ar citu spēlētāju veikumu. Lai iegūtu labu rezultātu, bridžistiem ir jāspēj demonstrēt citiem sporta veidiem raksturīgās īpašības: koncentrēšanos, iegūtās prasmes un izturību.

  • Bridža noteikumus ir neiespējami apgūt

Šobrīd dzīvojam laikmetā, kurā bez mūsu apzinātas piekrišanas, mēs tiekam radināti pie tūlītēja iegribu apmierinājuma un arvien īsākas uzmanības noturēšanas. Bridžs māca spēlētājam vienlaicīgi uzņemt un aptvert lielu daudzumu zināmas un nezināmas informācijas. To, ka bridžs nav tik populārs kā šahs, lai gan spēles sarežģītības līmenis ir ļoti līdzīgs, var skaidrot ar ilgāku noteikumu apguves laiku, kas prasa vairāk laika kā šaha kauliņu gājienu un kombināciju apguve. Taču, ja meklējiet hobiju dzīves garumā, bridžs ir īstā spēle!

  • Bridžs padodas tikai eksakto zinātņu entuziastiem

Iepazīstoties ar bridža entuziastiem un profesionāļiem Latvijā un pasaulē pavisam viegli secināms, ka ar bridžu var nodarboties jebkuras profesijas pārstāvis, ne tikai tie, kas ieinteresēti varbūtību teorijā, statistikā vai programmēšanā. Bridžs, līdzīgi kā šahs, pirms sniedz uzvaras laurus, prasa pamatīgu spēles apguves laiku, ieinteresētību, pacietību un zinātkāri, taču labākais veids, kā apgūt bridžu, ir to spēlēt!

  • Bridžu spēlē pārāk maz cilvēku

Lai gan bridžs nav Latvijas sabiedrībā plaši pazīstama spēle, bieži tie, kas iepazīst bridžu, paliek tam uzticīgi uz mūžu, kaislīgi piedalās turnīros un aizrautīgi stāsta par spēli savam tuvāko lokam, ar cerību aizraut arī citus.

2019. gada jūlijā tepat kaimiņos – Erebrū, Zviedrijas bridža festivāla ietvaros otrdienas rītā tiekas 1050 cilvēku, lai sacenstos savā starpā.

  • Bridžu var spēlēt tikai amatieru līmenī

Lai gan par bridža lielvalstīm tiek uzskatīta Polija, Nīderlande, ASV, Itālija, Zviedrija un Ķīna, arī Latvijas nelielajā bridža kopienā gadu laikā ir izveidojušies pasaules līmeņa sporta bridžisti, kuri uzrāda ievērojamus rezultātus Eiropā un pasaulē.

Latvijas jauktā izlase Pasaules jaukto komandu čempionātā 2019. gada septembrī Ķīnā izcīnīja 5. vietu.

Bridžu bez maksas iespējams apgūt LU sporta bridža nodarbībās ceturtdienās 17.00 LU BVEF ēkā jeb Aspazijas 5, 121. kabinetā. Aicināti interesenti ar vai bez priekšzināšanām. Plašāka informācija: https://www.lu.lv/sports/sporta-veidi-un-abonements/sporta-veidi/bridzs

Dalīties