Studente Rota Gūtmane 1939. gadā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Studente Rota Gūtmane 1939. gadā. Latvijas Valsts vēstures arhīvs

Rota Saveljeva bija īstena aizputiete, taču aizvien vilināja plašais Visums. Šogad viņai 100 gadu jubileja.

Rota Lilija Saveļjeva (meitas uzvārdā Gūtmane) dzimusi Aizputē 1922. gada 10. jūnijā. Tēvs Indriķis Gutmans (1844 – 1942) bija Aizputes miertiesas sekretārs, vēlāk grāmatvedis un kancelejas ierēdnis. Māte Matilde Gutmane (1888, dzimusi Fogele) bija mājsaimniece. Rota mācījās Aizputes pilsētas pamatskolā (1929 - 1934) un Aizputes Valsts ģimnāzijā (1934 – 1939). Ģimnāzijā divus gadus viņas skolotājs bija Jānis Ikaunieks, kurš mācīja arī astronomiju.

Visticamāk, ka J. Ikaunieka iespaidota, jaunā meitene aizrāvās ar astronomiju. Viņa atceras [1]: “Neaizmirstamas ir stundas par Saules enerģiju, zvaigžņu kustību un par Visuma bezgalību laikā un telpā. Tad skolotājs aizrāvās, filozofēja, bet mēs, skolēni, elpu aizturējuši, centāmies izsekot viņa domu lidojumam. Vēl labi atceramies tumšo rudens vakaru, kad mēs Ikaunieka vadībā gājām novērot zvaigznājus augstajā kalnā, no kurienes bija labi pārredzams viss debess jums un zvaigznes šķita sevišķi spožas. Toreiz bija labi novērojamas arī planētas Marss un Jupiters. Ilgi nenorima saruna par dzīvību ārpus Zemes pasaules telpā”.

1939. gadā Rota sāka studēt astronomiju Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā, cita starpā apgūstot 11 dažādus astronomijas kursus. Viņa atceras, kā notika studijas kara laikā [2]: „Vislabāk no aukstuma varēja paglābties Astronomiskajā observatorijā, kuras nelielo telpu apsildīja ar elektrisko krāsniņu. Tur lekcijas klausījāmies mēs - nedaudzie astronomijas nozares studenti. Profesors A. Žaggers lasīja praktiskās astronomijas kursu. Jau iepriekšējā gadā lielākā auditorijā bijām klausījušies viņa lasīto kursu sfēriskajā trigonometrijā un vispārīgajā astronomijā. Profesoram bija raksturīgi precīzi riņķa līniju brīvrokas attēlojumi uz tāfeles, sarežģītu attēlu un shēmu skaidrība un pārskatāmība. Vielu varēja apgūt jau lekcijas laikā. Profesors E. Gēliņš lasīja teorētisko mehāniku un vairākus speciālos kursus astronomiem: sfērisko astronomiju un stellārastronomiju. Viņa vadībā aprēķinājām komētu orbītu elementus, kā arī Saules un Mēness aptumsumus, izstrādājām arī kursa un diplomdarbus. Docents E. Leimanis lasīja lekcijas par orbītu teoriju, kā arī projektīvo ģeometriju matemātiķiem. Docents S. Slaucītājs - zvaigžņu fotometriju un spektroskopiju, kur bija jāveic arī praktiskie darbi zvaigžņu spektra līniju identificēšanā un dažādu uzdevumu atrisināšanā. Docentam S. Slaucītājam bija paradums pēc uzdevumu nodiktēšanas nozust blakus telpā. Kad bijām izstrīdējušies par atrisināšanas paņēmieniem un formulām, docents atgriezās un smaidot parādīja visīsāko - elegantāko atrisināšanas veidu”.

1944. gadā R. Saveļjeva ļoti sekmīgi pabeidza pilnu studiju kursu ar likumā paredzētām arodtiesībām. 1948. gadā nedaudz sašķobījās viņas veselība, ārsti konstatēja tuberkulozes atkārtošanos. Bija jāārstējas ambulatoriski, pēc tam Tērvetes sanatorijā. Tā kā kara laikā izdotos diplomus vēlāk neatzina, viņa nokārtoja dokumentus, lai 1950. gadā LVU saņemtu astronoma diplomu.

Visa R. Saveļjevas dzīve, ja neskaita studiju posmu Latvijas Universitātē, saistīta ar Aizputi. No 1944. gada beigām līdz aiziešanai pensijā viņa strādāja par matemātikas un astronomijas skolotāju Aizputes vidusskolā. Dz. Sondore raksta par R. Saveļjevu [3]: “Direktors Ansis Vītoliņš uzaicināja strādāt par skolotāju no 1944. gada 1. decembra, kad bija kara laiks un frontes līnija atradās pavisam netālu. Daudzi skolotāji bija palikuši frontes otrajā pusē. Pirmā audzināmā klase bija maza, vēlāk gan krietni palielinājās - nāca klāt kara laikā mācības pārtraukušie, vieni bija karā, citi bija mežā. Skola strādāja sešas dienas nedēļā, bet septītajā bija jābrauc uz mežu skolai gādāt malku. Pēckara gados daudz grūtību un arī kuriozu piedzīvots, piemēram, par godu Maskavas 800 gadu jubilejai skolotājiem vajadzēja iet Aizputes kūdras purvā strādāt. Pēc kara skolēnus bieži potēja pret dažādām slimībām. Skolotāja un ārste nolēma, ka zēni ir bailīgāki, potēs tos pirmos. Kad skolotāja aizgāja pēc meitenēm - klase tukša, pa logu aizmukušas”.

1946. gadā R. Saveļjeva sāka vadīt astronomijas pulciņu, kas darbojās 17 gadus. Viņa atceras [4]: “Kosmisko lidojumu laikmets ienesa pulciņa darbā jaunu pavērsienu. Tagad bieži izdodas novērot mākslīgo Zemes pavadoņu pārlidojumus, taču kosmisko lidojumu sākuma posmā tā mums likās sensācija, brīnums. Nekad neaizmirsīšu to sajūsmu un pārdzīvojumu, kādu izjutām, kolektīvi novērojot 2. padomju ZMP lidojumu 1958. gada 10. aprīļa vakarā”.

Turpmāk viņa bieži organizēja ikgadējus astronomijas pasākumus, kuros iesaistīja skolēnus, piemēram, 1971. gadā notika kosmonautikai veltīta konference, 1972. gadā – Jāņa Ikaunieka 60. dzimšanas dienai veltīta konference, 1973. gadā – Nikolaja Kopernika 500 gadu atcere, 1974. gadā – sanāksme par komētām, 1975. gadā – sanāksme par Saules aptumsumiem.

1951. gadā R. Saveļjeva iestājās un turpmāk aktīvi darbojās Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļā. Viņa ir piedalījusies pilnu Saules aptumsumu novērošanas ekspedīcijās Nīcas tuvumā (1954), Kopjevā (1981), Belomorskā (1990). 1966., 1968. un 1975. gadā kopā ar skolēniem novēroja daļēju Saules aptumsumu. Viņa raksta [5]: “1975. gada 11. maija Saules aptumsumu novēroja gan lielie, gan mazie skolēni. Katram novērotājam bija tumšs stikliņš. Ne pirmo, ne pēdējo kontaktu neizdevās atzīmēt, jo tanī laikā Sauli aizsedza mākoņi. Aptumsuma gaitai izsekojām ar diviem teleskopiem: ar Maksutova tipa teleskopu projicējām Saules attēlu uz ekrāna, bet ar refraktoru, ko ieguvām 1974. gadā, novērojumus izdarījām tieši, uzliekot objektīvam Saules novērošanai paredzēto tumšo filtru”.

Kā norāda astronome Ilga Daube [6], R. Saveļjeva ir „daudz darījusi astronomijas popularizēšanā, lasījusi lekcijas par dažādām astronomijas tēmām savā pilsētā un lauku centros, kā arī Aizputes Tautas universitātē. Vadījusi ekskursijas uz Baldones, LU, Tartu un Teraveres observatorijām. Regulāri organizētajos zvaigžņotās debess novērojumos piedalījušies ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un jebkurš interesents.”

Viņas audzēkņi piedalījās republikas matemātikas olimpiādēs un guva godalgotas vietas. Vairākus gadus R. Saveļjeva bija skolas mācību pārzine. Darbojusies Izglītības darbinieku arodbiedrībā. 1968. gadā saņēmusi LPSR Nopelniem bagātās skolotājas nosaukumu. No 1989. gada kādu laiku darbojusies Aizputes pilsētas Tautas deputātu padomē. Mirusi Aizputē 2018. gada 17. decembrī. Apbedīta Misiņkalna kapsētā.

Lasi vēl:

[1] R. Saveļjeva. Dažas atmiņu lappuses par Ikaunieku. Zvaigžņotā Debess, 1970. /71. Ziema (50), 46. lpp.

[2] R. Saveļjeva. Atmiņas par profesoru Blumbahu, Aleksandru Briedi un viņu laiku (nobeigums). Zvaigžņotā Debess, 1997, Pavasaris (155), 78. lpp.

[3] Time & Note.

[4] R. Saveļjeva. Ārpusklases darbs astronomijā Aizputes vidusskolā. Zvaigžņotā Debess, 1976, Vasara (72), 55. – 58. lpp.

[5] R. Saveļjeva. Aizputes vidusskolā novēro Saules aptumsumu. Zvaigžņotā Debess, 1968./69. Ziema (42), 56. – 59. lpp.

[6] I. Daube. Šopavasar jubileja: R. Saveļjevai (Gūtmanei) – 80. Zvaigžņotā Debess, 2002, Pavasaris (175), 29. lpp.

Dalīties

Saistītais saturs

ZEM LUPAS. LVU Astronomiskās observatorijas laika dienesta atjaunošana
16.05.2022.

ZEM LUPAS. LVU Astronomiskās observatorijas laika dienesta atjaunošana

“Zvaigžņu aicinājums” – jauna grāmata Muzeja sērijā
26.07.2021.

“Zvaigžņu aicinājums” – jauna grāmata Muzeja sērijā