CONFERENCE
Projekta nosaukums: Zilā ekonomika: tehnoloģiju un ilgtspējības apvienošana, lai aizsargātu Baltijas jūru no piesārņojuma
Projekta numurs: LU-BA-ZG-2024/1-0022
Projekta vadītājs (zinātnieks (profesors)): Astrīda Rijkure
Projekta īstenošanas termiņš: 01.09.2024.-28.02.2026.
Projekta kopējais finansējums: 69 062,00 EUR
Projekta mērķis: Projekta mērķis ir radīt nozīmīgus zinātniskus rezultātus, kas veicina zināšanu bāzi ilgtspējīgai attīstībai zilajā ekonomikā, ņemot vērā zilās ekonomikas starptautiskā regulējuma tvērumu, un izstrādāt un izveidot ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības stratēģijas ietvaru, pamatojoties uz ieinteresēto pušu viedokli.
Projekta rezultāti: iesniegta publikācija – 2, iesniegts projekta pieteikums – 1
01.04.2025. – 30.06.2025.
2025.gada 3.–6. jūnijā Nicā, Francijā norisinājās viens no pasaulē nozīmīgākajiem okeāna zinātnes kongresiem — One Ocean Science Congress 2025 (OOS2025), kas pulcēja vairāk nekā 2000 zinātnieku no visas pasaules, lai kopīgi risinātu vienu no mūsdienu kritiskākajiem izaicinājumiem — okeāna aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu.
Dalība šajā starptautiskajā forumā bija lieliska iespēja pētniecei Astrīdai Rijkurei iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem, veidot sadarbības kontaktus ar citu valstu zinātniekiem un iedvesmoties tālākai darbībai zilās ekonomikas jomā.
Kongresa mērķis bija apvienot zinātniekus, politikas veidotājus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un industriju, lai kopīgi virzītu 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa (SDG 14: Life Below Water) īstenošanu — jomu, kas līdz šim saņēmusi vismazāko finansējumu no visiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Kongresā piedāvāja vairāk nekā 500 mutisko prezentāciju astoņās paralēlās sesijās katru dienu, sniedzot plašu pārskatu par aktuālajiem okeāna pētījumiem un risinājumiem. Tāpat notika sabiedrībai atvērti pasākumi — diskusijas, paneļi un “pilsētas sanāksmes”, kas veicināja dialogu starp zinātni, sabiedrību un politiku.
Okeāns ir būtisks planētas klimata regulētājs un vairāku miljardu cilvēku iztikas avots, īpaši attīstības valstīs. Vienlaikus tas saskaras ar bezprecedenta apdraudējumiem — klimata pārmaiņām, piesārņojumu, pārzveju un konfliktējošu izmantošanu. Kongresa laikā tika aktualizēta steidzama nepieciešamība pēc vienotas, zinātnē balstītas un taisnīgas rīcības.
Zinātnieki prezentēja 10 prioritārus rīcības virzienus, tostarp: jūras un piekrastes ekosistēmu atjaunošanu, nelikumīgas zvejas izskaušanu, dziļjūras izpēti, jūras plastmasas piesārņojuma samazināšanu, kā arī investīciju pieaugumu transdisciplināros pētījumos un jaunu tehnoloģiju attīstībā oglekļa samazināšanai okeānā.
Kongresa kulminācija bija vienotā zinātnieku manifesta “Zinātne okeāna labā” parakstīšana, kas uzsver: “Kur zinātne ir skaidra — rīkojieties ar drosmi. Kur pastāv nenoteiktība — rīkojieties ar pazemību.” Zinātnieki aicina politikas veidotājus visā pasaulē tūlītēji rīkoties, lai:
- pastāvīgi aizsargātu vismaz 30% okeāna,
- izbeigtu kaitīgās subsīdijas un nepārbaudītas tehnoloģijas,
- pārtrauktu fosilā kurināmā izmantošanu,
- ievērojami palielinātu okeāna pētījumu finansējumu un piekļuvi zināšanām,
- atzītu cilvēktiesības jūras pārvaldībā un nodrošinātu taisnīgumu piekrastes kopienām un mazajiem zvejniekiem.
Latvijas ieguldījums zilās ekonomikas attīstībā. Dalība šajā starptautiskajā forumā stiprināja Latvijas Universitātes iesaisti globālajā zilās ekonomikas pētniecībā un nostiprināja LU kā aktīvu partneri starptautiskā zinātnes telpā. Zinātnes balss okeāna vārdā ir skaidra — laiks rīkoties ir tagad.
Bez zināšanām nav iespējama ilgtspējīga pārvaldība. Zinātniskā sabiedrība apņemas dalīties ar saviem datiem un atziņām — atklāti, brīvi un bez ierobežojumiem — okeāna un mūsu kopīgās nākotnes aizsardzībai.
Zilās ekonomikas un finanšu forums (BEFF), ko 7. un 8.jūnijā organizēja Monako prinča valdība, Monako prinča Alberta II fonds un Monako Okeanogrāfijas institūts ar Francijas un Kostarikas atbalstu, pulcēja 1800 dalībnieku no gandrīz 100 valstīm Monako Okeāna konferences (UNOC3) ietvaros.
Okeāna aizsardzība ir globāla atbildība ne tikai, lai saglabātu planētas lielāko oglekļa piesaistītāju un daudzveidīgās jūras ekosistēmas, bet arī lai atbalstītu no tā atkarīgo iztiku un zilo ekonomiku. Piekrastes valstīm okeāns sniedz ievērojamas ekonomiskās iespējas un dabas mantojumu. Ilgtspējīga un atjaunojoša zilā ekonomika ir būtiska, lai aizsargātu okeānu, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi.
OECD prognozē, ka okeāna ekonomiskā vērtība līdz 2030. gadam pārsniegs 3 triljonus dolāru, padarot to par piekto lielāko ekonomiku pasaulē. Okeānam ir izšķiroša nozīme globālajā tirdzniecībā, pārtikas nodrošinājumā un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu, piemēram, jūras vēja enerģijas un dekarbonizēta jūras transporta, attīstībā. Turklāt jūras ģenētiskie resursi sniedz milzīgu potenciālu tādām nozarēm kā medicīna un lauksaimniecība.
Tomēr, lai realizētu šo potenciālu, ir nepieciešama starptautiska sadarbība, lai novērstu resursu noplicināšanu, palēninātu okeāna paskābināšanos, aizsargātu jūras ekosistēmas, samazinātu pārzveju un ierobežotu okeāna piesārņojumu. Taisnīgas piekļuves nodrošināšana zilās ekonomikas sniegtajām priekšrocībām un jūras resursu aizsardzība ir ļoti svarīga ilgtspējīgas nākotnes veidošanai.
Okeāna sociālekonomiskā un ģeopolitiskā nozīme pieaug eksponenciāli. Lai jūras ekonomika kļūtu ilgtspējīga un iekļaujoša, katru gadu ir nepieciešamas aptuveni 175 miljardu ASV dolāru investīcijas, nodrošinot ciešāku privātā sektora, valdību, starpvaldību organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību.
Pulcējot ekspertus, politikas veidotājus, investorus un inovatorus no visas pasaules, forums uzsvēra un popularizēja ilgtspējīgu investīciju, progresīvu inovāciju un tālredzīgas politikas kritisko lomu mūsu okeānu un ekonomiku ilgtermiņa veselības un labklājības nodrošināšanā. BEFF kalpo kā platforma ideju apmaiņai, sadarbības veicināšanai un jaunāko norišu demonstrēšanai zilajā ekonomikā, skaidri koncentrējoties uz noturīgas un plaukstošas okeāna ekosistēmas izveidi, kas sniedz labumu gan pašreizējām, gan nākamajām paaudzēm.
Zilās ekonomikas un finanšu forums (BEFF) apvienoja galvenos dalībniekus, kas iesaistīti labvēlīgas vides veidošanā, kura ļaus veikt miljonu un miljardu investīcijas, lai šī zilā pārveide kļūtu par realitāti. Valstu vadītāji, uzņēmumu līderi, investori, filantropi, attīstības bankas, NVO… visi atsaucās aicinājumam: mobilizēt vairāk finanšu resursu, lai investētu ilgtspējīgā un atjaunojošā zilajā ekonomikā. LU ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniecei PhD Astrīdai Rijkurei bija iespēja saņemt Monako prinča Alberta II ielūgumu un piedalīties šajā augsta līmeņa finanšu forumā.
Pasaules līderi ceļ trauksmi – rīcības laiks ir tagad
Lielbritānijas princis Viljams uzrunā uzsvēra, cik kritiskā stāvoklī atrodas mūsu jūras vide: “Jūras temperatūras paaugstināšanās, plastmasas piesārņojums un pārzveja rada spiedienu uz trauslajām ekosistēmām un cilvēkiem, kas no tām ir atkarīgi. Tas, kas kādreiz šķita bagātīgs resurss, mūsu acu priekšā samazinās.” Viņš piebilda: “Vienkārši sakot: okeāns ir milzīgi apdraudēts, taču tas var atdzimt. Bet tikai tad, ja mēs rīkosimies kopā un tagad.” Princis Viljams, Earthshot balvas dibinātājs, apliecināja savu optimismu, norādot, ka “steidzamībai un optimismam piemīt spēks panākt rīcību, kas nepieciešama, lai mainītu vēstures gaitu.”
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons stingri vērsa uzmanību uz zinātnes nozīmi un nepieciešamību rīkoties:
“Mēs esam dzirdējuši, ka būtībā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, okeānu jautājums, tas viss ir viedokļa jautājums. Es jums teikšu: nē, mums nav tiesību to darīt, jo tas nav viedoklis, bet gan zinātniski pamatots.” Viņš uzsvēra: “Nav neizbēgamības. Zinātne ir skaidra un fakti ir pieejami. Tuvākajās dienās kopā ar citām valdībām mēs pieņemsim stingrus lēmumus.”
Latvijas pārstāvniecība globālajā dialogā
Arī Latvija bija pārstāvēta šajā svarīgajā notikumā – Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētniece PhD Astrīda Rijkure saņēma īpašu Monako prinča Alberta II ielūgumu un piedalījās foruma darbā, apliecinot Latvijas ieguldījumu jūras aizsardzības un ilgtspējas veicināšanā.
Sinerģija starp valstu vadību un ekonomikas dalībniekiem
BEFF izveidoja vairākas jaunas alianses, kas stiprina finansējuma, inovāciju un sadarbības vidi:
“Filantropi un investori okeānā” – ieguldījumi augstas ietekmes projektos globālajos dienvidos
#BackBlue Ocean Finance – finanšu koalīcija ar 3 triljoniem ASV dolāru pārvaldībā
“Finansējums kopīgā finansēšanā” – 20 attīstības banku alianse ar vidēji 7,5 miljardiem ASV dolāru ikgadējām investīcijām
Monako princis Alberts II rezumēja foruma nozīmīgumu:
“Tikai divu dienu laikā kaut kas ir mainījies. […] Tagad viss ir savās vietās, lai sasniegtu būtisko pagrieziena punktu, ko mūsu okeāns pieprasa un ko pasaule sagaida.”
Jau ir identificēti 25 miljardu eiro ieguldījumi, un vēl 8,7 miljardi eiro ir atvēlēti okeāna pārejas paātrināšanai. BEFF uzsvēra vairāk nekā 25 miljardu eiro jau apzinātas investīcijas konkrētos okeāna pārejas projektos dažādās nozarēs: jūras transporta un ostu dekarbonizācija, jūras ekosistēmu atjaunošana, okeāna enerģija, biotehnoloģija... Daudznozaru dinamika, ko virza plaša publisko, privāto, filantropisko un finanšu dalībnieku koalīcija, kas pierāda, ka zilās finanses kļūst par realitāti. BEFF tika paziņots par jaunām stingrām finanšu saistībām 8,7 miljardu eiro apmērā līdz 2030. gadam, vēl vairāk veicinot virzību uz atjaunojošu un ilgtspējīgu okeāna ekonomiku: - 4,7 miljardi eiro no filantropiem un privātiem investoriem - 4 miljardi eiro, ko mobilizējušas publiskās finanšu iestādes. Šīs saistības veido aptuveni 8 % no pašreizējām ikgadējām zilā finansējuma plūsmām. Tas ir nozīmīgs solis uz priekšu un sūta spēcīgu signālu, ka rīcības laiks patiešām ir sācies, īpaši pēc nesen pieņemtajiem BBNJ (Bioloģiskā daudzveidība ārpus valstu jurisdikcijas) un GBF (Globālā bioloģiskās daudzveidības ietvara) nolīgumiem. BEFF tika formalizētas vairākas nozīmīgas iniciatīvas:
80 uzņēmumi no 25 valstīm, kuru kopējie ieņēmumi ir 600 miljardi eiro, parakstīja aicinājumu rīkoties “Bizness okeānā”, apņemoties: Integrēt ar okeānu saistītos riskus un iespējas savās stratēģijās; Investēt okeānam pozitīvos risinājumos; Atbalstīt taisnīgu un iekļaujošu pāreju no okeāna atkarīgām kopienām.
BEFF ietvaros tika izveidotas vairākas starptautiskas alianses, tostarp:
- “Filantropi un investori okeānā”, kas veicina ietekmes investīcijas globālajos dienvidos
- #BackBlue Commitment Ocean Finance, kuras pārvaldītie aktīvi pārsniedz 3 triljonus ASV dolāru
- “Finansējums kopīgā finansēšanā” alianse, apvienojot 20 attīstības bankas ar kopējiem ieguldījumiem 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā
Zilās ekonomikas un finanšu forums lika pamatus finanšu koalīcijai okeāna atbalstam, skaidri parādot, «cik efektīva var būt sinerģija starp politiskajiem līderiem un ekonomikas dalībniekiem, lai noteiktu jaunus rīcības veidus. Lai pielāgotu nacionālos un starptautiskos noteikumus ilgtspējīgākajiem risinājumiem. Lai atbalstītu šo risinājumu ieviešanu un finansēšanu [...]. Mums ir jāveido vairāk šādu alianšu.
Sadarbība ar Zilās ekonomikas un finanšu forumu sniedz unikālu iespēju paātrināt rīcību okeāna jomā. Tā ļauj piedalīties pārmaiņu veicinātāju kopienā no dažādām nozarēm, kas visi ir apņēmušies veicināt jēgpilnas un ilgtspējīgas pārmaiņas. Sadarbojoties, var risināt neatliekamas okeāna problēmas, radot ilgtspējīgus risinājumus, kas dod labumu gan videi, gan ekonomikai, nodrošinot okeānu ilgtermiņa veselību pašreizējām un nākamajām paaudzēm.
Zilās ekonomikas un finanšu forums sniedz organizācijām iespaidīgu pieredzi, savienojot tās ar augsta līmeņa valdību, starptautisko institūciju un privātā sektora pārstāvjiem, izmantojot:
- Dalību novatoriskā iniciatīvā, kas veicina ietekmīgas partnerības, kas vērstas uz okeānu veselību
- Saikni ar galvenajiem domu līderiem un profesionāļiem dažādās nozarēs
- Apliecinot apņemšanos risināt jūras vides jautājumus globālā mērogā
- Piekļuvi BEFF ekskluzīvajam privātā un publiskā sektora organizāciju tīklam
- Palielinātu redzamību un iesaistīšanos svarīgās tēmās, kas saistītas ar okeānu ilgtspējību
- Starptautisko mediju atspoguļojumu, pateicoties BEFF plašajai darbībai
- Zilās ekonomikas un finanšu forums piedāvā pielāgotas sponsorēšanas paketes, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
BEFF kļūst par globālu virzītājspēku ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstībā. Sadarbībā un ar skaidru politisko apņēmību iespējams nodrošināt dzīvotspējīgu nākotni mūsu okeāniem un visai planētai.
01.01.2025. – 31.03.2025.
Otrajā īstenošanas period pētniece aktīvi iesaistījās dažādos ar jūras vidi un piekrastes attīstību saistītos pasākumos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Zinātniskā darbība: dalība Latvijas Universitātes starptautiskajā konferencē ar ziņojumu "Jūras piesārņotāji – pamestie tīkli". Sagatavota un iesniegta zinātniskā publikācija "Ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības priekšnoteikumi" starptautiskajai konferencei "ENVIRONMENT. TECHNOLOGY. RESOURCES." Tāpat tika veikta anonīmā recenzija Springer Journals izdevniecībai Hydrobiologia. Sabiedriskā iesaiste un komunikācija ar kopienām: klātienes tikšanās ar piekrastes ieinteresētajām pusēm Kaltenē pasākumā “Stāsti no jūras dzelmes”, sarunās ar vietējo kopienu par piekrastes ekonomiskās attīstības iespējām. Stratēģiskā plānošana un sadarbība reģionos: aktīva līdzdarbība Kurzemes reģiona piekrastes tematiskā plānojuma izstrādes 5.darba grupā “Piekrastes telpas attīstības prioritātes un nākotnes prognozes – zilā ekonomika”, kas notika Kuldīgā. Politikas veidošana un starptautiskā sadarbība: dalība divās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajās Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas sanāksmēs, kur tika analizēti vides aspekti Jūras plānojuma grozījumos. Tika testēts interaktīvais Jūras un piekrastes plānošanas rīks, kā arī diskutēts par datu izmantošanu un ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanu plānošanā, kā arī sniegts nozares viedoklis Eiropas Komisijai topošā Okeānu Pakta (Ocean Pact) izstrādes kontekstā. Starptautiskā informācija un sadarbības iespējas: Piedalījos informatīvajā vebinārā SBEP First Call for International Access to Research Infrastructures par 2025.gada pētniecības infrastruktūru piekļuves iespējām (TA Call to RIs). Šīs aktivitātes veicinājušas ne tikai zinātnisku ieguldījumu, bet arī sekmējušas dialogu starp zinātniekiem, politikas veidotājiem un vietējām kopienām ilgtspējīgas un iekļaujošas jūras telpas attīstības virzienā
01.09.2024.- 31.12.2024.
Projekta vadītaja ir uzsākusi aktīvu darbu pie pētniecības īstenošanas. Izstrādāts Datu pārvaldības plāns Argos sistēmā, kurā definēti atvērtās piekļuves dati un publicēšanas principi. Notikušas tikšanās ar stakeholderiem Skultes un Salacgrīvas ostās. Notikušas tikšanās ar nozares ekspertiem seminārā “Jūras vides stāvokļa aktuālais novērtējums” un Piekrastes plānojuma 2020.-2023. starpposma novērtējuma perioda ziņojuma projekta sanāksmē, kurā bija iespēja ar sanāksmes dalībnieku palīdzību, izmantojot MIRO programmu modelēt zilās ekonomikas stiprās un vājās puses, kas būs pamats zilās ekonomikas SVID analīzes izveidei. Sadarbībā ar Norvēģijas arktiskās universitātes pētniekiem izveidota matemātiska metode ar kuras palīdzību var novērtēt pamesto tīklu nozveju sniega krabjiem Barensa jūrā, šī metode noteikti būs pielietojama arī aprēķiniem Baltijas jūrā, kad būs savāktas atbilstošas zivju datu kopas.