Pilsoniskās izglītības līmeņa ietekme uz vērtībām un drošību: situācija

Projekta nosaukums: Pilsoniskās izglītības līmeņa ietekme uz vērtībām un drošību: situācija Latvijā Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu salīdzinājumā
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/020
Projekta sadarbības partneri: Arhus Univeristāte, Tallinas Universitāte, Tamperes Univeristāte
Projekta īstenošanas termiņš: 01.11.2017.-31.10.2020.
Projekta kopējais finansējums: 133 806,00 EUR, LU daļa: 6 690,30 EUR
Projekta mērķis: Pierādīt pilsoniskās izglītības līmeņa sasaisti ar vērtībām un drošību.
Projekta rezultāti: Trīs zinātniskie raksti un publikācijas.
u.c. informācija par projekta īstenošanu: Projekta galvenais fokuss ir vērsts uz pilsoniskās izglītības, drošības un vērtību sasaistes izpēti 14-15 gadus vecu jauniešu vidū. Pētījuma datu pamatbāze ir IEA Starptautiskā salīdzinošā pilsoniskās izglītības pētījuma (IEA International Civic and Citizenship Education Study) trīs ciklu (1999, 2009 un 2016) dati un kvalitatīvie pētījumi. Projekta laikā, padziļināti tiek veikta Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu datu salīdzinošā analīze ar mērķi atrast aspektus, kas ietekmē valsts drošību un stabilitāti, jauniešu vērtību veidošanos un līdzdalību sabiedrībā notiekošajos procesos. Paralēli pētnieciskajam darbam, projekta laikā notiks arī populārzinātniskas aktivitātes ar uzdevumu veicināt jauniešu un citus sabiedrības locekļu izprastni par pilsoniskās kompetences nozīmi sabiedrības labklājības un valsts drošības veidošanā un uzturēšanā. Tāpat arī projekta laikā notiks sadarbība ar Latvijas Republikas Ministrijām un citām iestādēm, kas ir iesaistītas pilsoniskās izglītības, vērtību un drošības politikas veidošanā un uzturēšanā.  LU 76. starptautiskā zinātniskajā konferencē "Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte" prezentē pētījuma rezultātus 2018.gada 12.februārī pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Pilsoniskās izglītības līmeņa ietekme uz vērtībām un drošību: situācija Latvijā Baltijas jūras reģiona demokrātisko valstu salīdzinājumā” vadītāja, pētniece Ireta Čekse uzstājās LU 76. starptautiskā zinātniskajā konferencē "Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte" plenārsēdē ar priekšlasījumu par ICCS 2016 pētījuma rezultātiem.   Ziņojumā klausītāji tika iepazīstināti ar ICCS pētījuma saturu, mērķiem un galvenajiem starptautiskajiem un nacionālajiem rezultātiem. Kā būtiskākais tika izcelts Latvijas skolēnu zemie pilsoniskie sasniegumi un pilsoniskās kompetences līmeni. Salīdzinājuma, starp Baltijas jūras reģiona valstīm Latvijas skolēni ir pēdējie, bet starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalījās ICCS 2016, otrie no beigām. Šis fakts projekta ietvaros ir būtisks rezultatīvs rādītājs, kas liek meklēt atbildes, kāpēc Latvijas skolēnu pilsoniskās kompetences līmenis ir tik zems, kā to paaugstināt un kā šie rezultāti nākotnē var ietekmēt valsts drošību un sabiedrībā pastāvošās vērtības. Pētījuma datu pamatbāze ir Starptautiskais izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA (International Association Evaluation Educational Achievement) organizētā Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS iegūtie dati. Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums ir longitudināls un līdz šim plašākais pilsoniskās izglītības pētījums Latvijā un pasaulē. Par ICCS pētījuma drošticamību un ilgtspējību norāda longitudinālitāte, plašais dalībvalstu skaits.   Maijs-jūlijs, 2018

Zinātnei ir daudzas svarīgas konsekvences, kas nav tieši saistītas ar zinātniskajiem sasniegumiem

                                                                                                                             /Vaira Vīķe-Freiberga/

Pēdējo trīs mēnešu laikā paralēli zinātniskajai darbībai notika arī intensīvs darbs, popularizējot manu postdoktorantūras pētniecības pieteikumu dažādām auditorijām. Izcelšu trīs pasākumus – atklātās lekcijas “Pilsoniskā izglītība: kādi esam patiesībā?” organizēšana Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, uzstāšanās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā un piedalīšanās sarunu festivālā LAMPA, kas man ļāva iegūt pieredzi turpmākajam zinātniski pētnieciskajam darbam un saprast, kas ir tās lietas, ko nepieciešams pilnveidot savā kā zinātnieka izaugsmē. Atklātās lekcijas “Pilsoniskā izglītība: kādi esam patiesībā?” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā organizēšana, veidošana un uzstāšanās radīja vairākus izaicinājumus. Vispirms man bija miglaina priekšnojauta par to, kas būs klausītāji. Tie tikpat labi varēja būt gan profesionāļi pilsoniskajā izglītībā, gan diletanti, kuri ir pārliecināti, ka pārzina jebkuru tēmu, gan cilvēki, kuri lasa žurnālu “Rīgas laiks”, gan tādi, kuri skatās tikai televizoru un nelasa neko. Auditorija, kas klausījās lekciju, tiešām bija heterogēna un tas nodrošināja dažādu jautājumu klāstu pēc lekcijas. Otrs izaicinājums – iziet no savas komforta zonas un izmēģināt citādu pieeju lekcijas veidošanā. Pirmo reizi praksē izmēģināju, ko nozīmē vispirms prezentāciju veidot uz papīra lapas, secīgi liekot līmlapiņu slaidus, un tikai pēc tam veidot prezentāciju datorā. Šāda metode man šķita ērta, lai es to praktizētu arī turpmāk un ieteiktu citiem. Iespaidīgs pasākums gan emocionāli, gan profesionāli bija IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kurā īpašu zinātnisku baudījumu guvu no pirmās konferences dienas. Esmu līdzīgās domās ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura izteica tēzi, ka salīdzināšana ir zinātnes pamatprincips. Šis apgalvojums sevī ietver laika un telpas plašumu un norāda uz nepieciešamību izkāpt ārā no savas komforta zonas, atrasties nemitīgos meklējumos un paplašināt savu zinātnisko redzējumu. Kongresu caurstrāvoja arī drošības un tehnoloģiju faktoru klātesamība un to radītie izaicinājumi  mūsdienu sabiedrībā. Kongresā vairākkārt atkārtojās viens un tas pats jautājums – vai Latvijas sabiedrība tam ir gatava? Vai mēs spējam orientēties vidē, kurā sabiedrībai paliek arvien grūtāk saprast ikdienas realitāti un pieņemt lēmumus. NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos (NATO Stratcom) direktors Jānis Sārts kādā no diskusijām norādīja, ka šis ir laikmets, kurā cilvēkam spēju izdzīvot sniedz ne tikai zināšanas un prasmes, bet arī dziļa un prasmīga kritiskā domāšana. Arī daudzās citās kongresa paneļdiskusijās pastiprināta uzmanība tika pievērsta tādiem jēdzieniem kā “drošība” un “kritiskā domāšana”, kā arī jautājumam – vai Latvijas sabiedrība spēj tikt līdzi tehnoloģiju straujajai attīstībai. IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā ne tikai klausījos, bet arī piedalījos ar stenda referātu un uzstājos vienā no vakara pasākumiem Research Slam, kura vadmotīvs ir vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas, izmantojot PechaKucha™ (20 slaidi 400 sekundēs) prezentācijas formātu. Man tas bija kārtējais izaicinājums, kas lika pārdomāt gan slaidu saturu, kas automātiski mainījās ik pēc 20 sekundēm, gan to, kā ierobežotā laikā – nepilnās septiņās minūtēs – pateikt svarīgāko tā, lai teikto saprastu jebkurš. Sarunu festivālu LAMPA vienmēr esmu uztvērusi kā pasākumu, kurā uzzināt kaut ko jaunu un saprast, ko citi domā par man būtiskiem jautājumiem. Minētais sarunu festivāls ir veiksmīga demokrātijas izpausmes miniforma, kurā ikviens dalībnieks var paust savu viedokli. Šogad LAMPAS tēma bija uzticība. Piedalījos divās diskusijās, ko rīkoja Latvijas Radio 1 raidījums Ģimenes Studija (audio ieraksts te: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/izaudzinat-bernu-kurs-saka-es-lepojos-ar-savu-valsti-un-lepojos-.a105811/) un Tiesībsarga birojs, savukārt vēlu vakarā Rīgas Tehniskās universitātes organizētajā ResearchSlam pasākumā vēlreiz man bija iespēja pastāstīt par savu pētījumu LAMPAS un LMT Straume auditorijai PechaKucha™ formātā. Minētajos trīs pasākumos, kurus var raksturot kā dažādu formātu un auditoriju pasākumus, guvu pārliecību, ka ir svarīgi attīstīt spēju “lasīt” auditoriju un savu vēstījumu pasniegt tai saprotamā formātā.