CONFERENCEJaunu rīku izstrāde bioekonomikas ilgtspējas novērtējumam
Projekta nosaukums: Jaunu rīku izstrāde bioekonomikas ilgtspējas novērtējumam
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/065
Projekta sadarbības partneri (ja ir): LUKE, Somija
Projekta īstenošanas termiņš: 2017. gada oktobris – 2019.gada septembris
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 89 204,21 EUR
Projekta mērķis:
Šīs projekts attīstīs pēcdoktoranta prasmes un kompetences ietekmes uz vidi novērtēšanā un dzīvescikla analīzē, kā arī palielinās zinātnisko kapacitāti, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas Latvijas Universitātē. Pētījuma tiešais mērķis ir piedāvāt starpdisciplināru pārskatu par jautājumiem, kas saistīti ar potenciālo bioekonomikas izaugsmi Latvijā un tās nākotnes tendencēm: (1) izmantojot ielaides-izlaides un dzīves cikla ietekmes uz vidi novērtējuma metodes, lai noteiktu zināšanu trūkumu un novērtētu ilgtspējīgu bioloģisko resursu izmantošanas robežas; (2) nodrošinot detalizētu un pilnīgu priekšstatu par trīs bioekonomisko nozaru ekoloģisko novērtējumu: pārtikas un ēdināšanas, produktu un enerģijas jomās.
Projekta īstenošana:
Šis projekts veicinās esošās akadēmiskās un rīcībpolitikas debates par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, piedāvājot jaunus instrumentus ilgtspējīgai attīstībai. Projekta rezultāti ietvers 2 aprakstus (esošās situācijas novērtējums un rīcībpolitikas rekomendācijas) un 3 zinātniskās publikācijas par dzīvescikla novērtējuma gadījumu izpētēm atbalstītu multireģionāla ielaides-izlaides modeļa izstrādi; vides pārvaldības pieeju potenciāla novērtējumu un rīcībpolitikas rekomendācijas bioekonomikas zaļināšanai.
Laika posmā no 01.10.2017. līdz 31.12.2017. veiktās darbības:
Uzsākta literatūras analīze. SCOPUS un Science Direct datubāzēs atlasīti, apkopoti un izanalizēti 30 jaunākie pētījumi par bioekonomiku Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē (Apskatīto pētījumu saraksts pievienots sadaļā Citi pielikumi). Turpinās darbs pie literatūras analīzes. Apkopota jaunākā informācija par Latvijas un Eiropas Savienības bioekonomikas stratēģijām un to attīstību.
Turpinās darbs pie resursu plūsmas datu apstrādes un ziņojuma par resursu plūsmu Latvijā izstrādes, gatavojot ziņojumu Latvijas Universitātes konferencei 2018.gada 31.janvārī.
Uzstāšanās ar referātu “Resursu izmantošanas globālie izaicinājumi” VARAM organizētā konferencē “Latvija virzībā uz aprites ekonomiku: iespējas un izaicinājumi”, kas 2017.gada 14.decembrī notika LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Konferences programma pieejama šeit.
Tiek veidota sadarbības ar projekta partneri LUKE un plānota savstarpējā sadarbība. Novērtētas un atlasītas pieejamās datubāzes, kas nepieciešamas pētījuma veikšanai.
Apkopotas tuvākajos gados plānotās zinātniskās konferences bioekonomikas jomā un pētnieciskie žurnāli projekta rezultātu publicēšanai.
Uzsākts darbs pie resursu plūsmas datu apkopošanas un analīzes. Apkopoti un analizēti Latvijas statistikas pārvaldes un Eurostat dati par resursu plūsmām Latvijā, analizējot DMC, DMI un iekšzemes kopprodukta attiecības (ekoefektivitāti), kā arī pārrēķinot resursu patēriņu un iekšzemes kopprodukta atsaistes indeksu. Darbs pie ziņojuma par resursu plūsmu Latvijā izstrādes, gatavojot ziņojumu Latvijas Universitātes konferencei 2018.gada 31.janvārī.
Laika posmā no 01.01.2018. līdz 28.02.2018. veiktās darbības:
Otrajā ceturksnī tika turpināta literatūras analīze, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko procesu ietekmes uz vidi novērtēšanai, padziļināti vērtējot aprites cikla ietekmes uz vidi novērtējumu un ielaides-izlaides analīzes metodes (metožu pārskats pievienots atskaitei).
Sadarbībā ar projekta partneri LUKE tika veikts nepieciešamo datu apstrādes programmu (OpenLCA, SimaPro, BEES, Umberto NXT, Team & Gabi) un datubāžu (ecoinvent, idea, GaBi, Agri-footprint, ARVI, Agribalyse, soca, EuGeos' 15804-IA, NEEDS, ESU World Food, ELCD, LC-Inventories.ch, ProBas, bioenergiedat, USDA, Ökobaudat, openLCA) izvērtējums, par labākajām atzīstot OpenLCA un SimaPro. Par apmācībām aprites cikla ietekmju izvērtēšanā tika panākta vienošanās ar projekta partneri LUKE. Apmācības paredzētas pirmās vizītes laikā (pārcelta uz projekta trešo ceturksni, jo ir aizkavējusies partnerības līguma, bez kura vizīte nav iespējama, noslēgšana). Sagatavots arī pārskata “Bioekonomikas ietekmes uz vidi novērtēšanas metodes” projekts, kā arī pārskatu “Resource flows, efficiency and decoupling – Latvia’s case study” par resursu plūsmām Latvijā.
Uzstāšanās ar referātu “Resursu plūsma Latvijā: bioekonomikas efektivitātes novērtējums” Latvijas Universitātes 76. konferences sekcijas sēdē "Vides pārvaldība un piekrastes ilgtspējīga attīstība" (2018. gada 31. janvāris). Gatavojot konferences prezentāciju, tika veikta resursu plūsmas datu (Latvijas statistikas pārvaldes un Eurostat) apkopošana un analīze, aprēķinot būtiskākos rādītājus: ekoefektivitāti (DMC un DMI iekšzemes kopprodukta attiecību), Kuzneca līkni un resursu patēriņu un iekšzemes kopprodukta atsaistes indeksu. Tika veikta arī dekompozīcijas analīze, lai noskaidrotu galvenos resursu plūsmas izmaiņas nosakošos parametrus. Konferences prezentācija pievienota atskaitei un konferences programma pieejama tiešsaistē.
Prezentācija “Resource flows in Latvia`s economy: bioeconomy approach” Stokholmas Universitātes studentiem LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (2018. gada 9. aprīlis).
Sagatavots un iesniegts pieteikums (abstrakts) dalībai 15th Congress of the International Society for Ecological Economics (2018.09.10-12). Kongresā paredzēts prezentēt multireģionālās ielaides-izlaides analīzes rezultātus par bioekonomikas iespējām aizstāt fosilo resursu patēriņu Eiropas Savienībā. Aprēķinā paredzēts izmantot EXIOBASE 3 datubāzes datus, kurus paredzēts publicēt 2018. gada aprīlī.
2018. gada 28. martā, no plkst. 11:00 - 15:00 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 projekta ietvaros notika ieinteresēto pušu iesaistes seminārs “Bioekonomika, aprites ekonomika un oglekļa mazietilpīga attīstība – alternatīvi attīstības modeļi Latvijai”. Uz dalību seminārā pieteicās 31 cilvēks, bet seminārā piedalījās 24 dalībniekiem no valsts pārvaldes iestādēm, akadēmiskā sektora, nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.
Dienaskārtība:
11:00 Atklāšana: Jānis Brizga, Latvijas universitāte un Maija Kāle, Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Latvijā
11:10 Dalībnieku iepazīšanās
11:30 Ekonomiskā attīstība un ekosistēmu robežas. Jānis Brizga, Latvijas Universitāte
12:10 Aprites ekonomika. Ērika Lagzdiņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
12:30 Bioekonomikas stratēģija. Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrija
13:10 Diskusija
13:30 Kafijas pauze
13:50 Retropolācija: kopīgas attīstības vīzijas izstrādē un veicamo pasākumu identificēšanā, lai nodrošinātu integrētu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
15:00 Noslēgums
Laika posmā no 01.03.2017. līdz 30.06.2018. veiktās darbības:
Trešajā ceturksnī tika pabeigta literatūras analīze. Sagatavots ziņojums “Bioekonomikas ietekmes uz vidi novērtējuma metodes”, aprakstot dzīvescikla novērtējuma, ielaides-izlaides analīzes un resursu plūsmu analīzes metodes. Sagatavots arī ziņojums “Environmental limits to bioeconomy – literature review”, kas apskata jaunāko literatūru bioenerģijas un bioplastmasas jomā.
Projekta trešajā ceturksnī notika darba brauciens ar mērķi piedalīties Eiropas Komisijas un ANO Vides programmas kopīgi rīkotajos pasākumos par ietekmes uz vidi novērtējuma metodoloģijas attīstību. Komandējuma laikā piedalījos:
- Enviromental Footprint gala konference (23.-25.aprīlis);
- Ieinteresēto pušu seminārā par produktu un organizāciju ekoloģiskās pēdas nospieduma pētījumu potenciālajiem nākotnes politikas iniciatīvām (26.aprīlis)
- ANO Starptautiskajā forumā par LCA sadarbību (26.-27.aprīlis).
Konferences un semināru laikā tika gūtas jaunas zināšanas par ietekmes uz vidi novērtējuma metodikas attīstību pasaulē, jaunākajām pētniecības metodēm un tendencēm, kā arī veidoti jauni kontakti ar pētniekiem no citām valstīm. Notika arī tikšanās ar projekta partneru (LUKE) pārstāvjiem, lai plānotu gaidāmo vizīti pie partnera Somijā.
Sadarbībā ar projekta partneri LUKE notika apmācības (2.-4. maijs, Helsinki) dzīves cikla ietekmes uz vidi novērtējuma analīzes (LCA) veikšanā, izmantojot SimaPro programmatūru. Vizītes laikā tika arī plānota turpmākā sadarbība ar partneri un izvērtēta vairāku projekta partnera LUKE īstenoto bioekonomikas projektu pieredze:
- MarSusBio projekts, kas vērsts uz Somijas melleņu nozares social-ekoloģisko ietekmju invertējumu;
- FinForestLCA projekts, par Somijas meža nozares ietekmes uz vidi novērtējumu;
- proAcria,
- Sustainability Of NWFP Business projekts, par nekoksnes meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
- FootprintBeef projektu, par lopkopības ietekmes uz vidi novērtējumu Somijā.
Otrā partnera vizīte (07.06.2018. - 08.06.2018., Helsinki) tika veikts ar mērķi tikties ar Somijas dabas resursu institūta-LUKE (projekta partneris) darbiniekiem, lai plānotu tālākās pētniecības attīstību. Komandējuma laikā: (1) tika apspriesta tālākā pētniecības attīstība meža bioekonomikas jomā, izmantojot EXIOBASE3 datubāzi un ielaides-iziets analīzes metodi, vērtēt un analizēt meža sektora lomu Baltijas jūras reģiona vides slodžu mazināšanā; (2) tikšanās ar LUKE bioplastbasas speciālistu (Jyri Maunuksela, LUKE), lai plānotu tālāko sadarbību bioplastmasas vides slodžu novērtēšanā; (3) tika plānotas turpmākā sadarbība ar partneri.
Uzsākts darbs pie diviem LCA pētījumiem: par enerģētiskās koksnes un piensaimniecības ietekmi uz vidi Latvijā. Apkopoti pieejamie statistikas dati un informācija no A un B kategorijas piesārņojuma atļaujām par resursu plūsmām un emisijām. Uzsākts darbs pie LCA modeļa izveides SimaPro programmatūrā.
Uzsākts darbs pie multireģionālā ielaides-izlaides modeļa izstrādes, izmantojot EXIOBASE 3 datubāzes datus, lai veiktu pētījumu par bioplastmasas iespējām aizstāt konvencionālās plastmasas resursus un to ietekmes uz vidi izmaiņām.
Izstrādāta MS Access datubāze, kas aptver ūdens patēriņa, siltumnīcas efekta gāzu emisiju, zemes lietojuma un resursu patēriņa datus par 46 pasaules valstīm un reģioniem. Datubāzes vizualizētu kopsavilkumu par Baltijas jūras valstīm skatīt interaktīvā attēlā zemāk.