Akadēmiskā humanitārā tradīcija Latvijā un demokrātiskās kultūras tapšana. Raksti un teksti (1920–1940)

Projekta nosaukums: Akadēmiskā humanitārā tradīcija Latvijā un demokrātiskās kultūras tapšana. Raksti un teksti (1920–1940)

Projektu īsteno: Filozofijas un socioloģijas institūts

Projekta vadītājs: Ella Buceniece

Apstiprinātais finansējums: 2 500.00 EUR

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2021.–31.12.2021.

Projekta apraksts:

Projekts paredz LU Akadēmiskajā apgādā sagatavot izdošanai grāmatu  “Akadēmiskās tradīcijas dzimšana no brīvības gara” (sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. phil. Ella Buceniece), ietverot manuskripta tekstu sagatavošanu (rediģēšana, tulkošana), datormaketēšanu un grāmatas vāka dizaina izstrādi.

Kolektīvā monogrāfija parādīs akadēmiskās humanitārās tradīcijas tapšanu, intelektuālo ideju panorāmu un izvērtēs personību devumu un nozīmi Latvijā, galvenokārt, Latvijas Universitātē 20.–30.gados, bet arī visā viņu darbības periodā, arī to, kas attiecas uz darbību ārpus Latvijas (P.Jurevičs, P.Ķikauka, M.Lazersons u.c.). Akadēmiskā tradīcija, kas ir objektivitātes un demokrātijas garants, pirmām kārtām ir saistīta ar institucionalizāciju – galvenokārt ar 1919. gadā dibināto Latvijas Universitāti (Latvijas Augstskolu), bet arī ar Latvijas Konservatoriju (1919.), ar 1927. gadā dibināto vācu privāto augstskolu - Herdera Rīgas institūtu, ar 1921. gadā dibināto privāto augstskolu – Krievu Universitātes kursiem. Grāmata pirmoreiz sniegs sistemātisku ieskatu Latvijas akadēmisko humanitāro ideju, vērtību un personību panorāmā 20.–30. gados, daudzus darbus pirmoreiz tulkojot latviešu valodā no vācu un krievu valodas, savācot vienkopus un izvērtējot dažādos izdevumos izkaisītos rakstus un iepazīstinot ar daudziem līdz pat šim laikam mazzināmiem vai nezināmiem vārdiem kā Valters Frosts, Kurts Štafenhāgens, Marks Vaintrobs, Marks Lazersons u.c., kā arī izpētot un restaurējot daudzu domātāju biogrāfijas (P.Ķiķauka, A.Veidemans u.c.). Latvijas Universitāte, koncentrējot sevī labāko Latvijas intelektuālo potenciālu, bija tā, kas nodrošināja iespēju paust un attīstīt atšķirīgas domas ievirzes un teorijas, tā veidojot un nostiprinot demokrātisku valsti.

Pēc nozīmes, novitātes, satura un apjoma tas ir unikāls enciklopēdiska tipa līdz šim nebijis darbs, kas sniegs atbalstu Latvijas humanitārajiem zinātniekiem, studentiem un visplašākajam lasītāju lokam, jo tāda aptveroša pētījuma par 20.–30. gadiem līdz šim nav bijis.

Projekta īstenotāji – LU FSI vadošie pētnieki (E.Buceniece, M.Kūle, S.Kovaļčuka, A.Priedīte-Kleinhofa, A.Balodis, U.Vēgners, M.Vecvagars, I.Cera, Z.Lapiņa u.c.) un LU fakultāšu profesori (S.Lasmane, A.Cimdiņa), kā arī citu Latvijas augstskolu (Kultūras akadēmija) pasniedzēji (A.Balodis, A.Hiršs), kas nodarbojas ar ideju un filozofijas izpēti Latvijā saistībā ar Eiropas filozofiskajām idejām un domātājiem.

Projekta rezultāts:

Izdota kolektīvā monogrāfija  “Akadēmiskās tradīcijas dzimšana no brīvības gara”.