Aplis labības laukā

Ilgonis Vilks, Žurnāls "Terra" Kas tāds dīvains notika šajā vasarā netālu no Mālpils?
Laiku pa laikam labības laukos parādās dīvaini apļi. Šī parādība ir izplatīta visā pasaulē un tā neiet secen arī Latvijai. 2004. gada vasarā tāds aplis parādījās labības laukā pie Mālpils. Kas tas ir?

Daudzos gadījumos apļi ir cilvēku roku darbs, ir pat zināmi jokdari, kas atzinušies to izgatavošanā. Taču, šķiet, ka ne visi gadījumi ir tik vienkārši izskaidrojami. Zinātnieki ignorē šo parādību, tāpēc pie izpētes ķeras entuziasti. Vai patiesība ir tur – ārā?

Ilgonis Vilks intervē anomālo parādību pētīšanas centra UFOLats prezidentu Jevgeņiju Sidorovu

Kas tāds dīvains notika šajā vasarā netālu no Mālpils?

Notika tas, kas katru mēnesi notiek visā pasaulē. Rudzu laukā radās tā saucamā piktogramma - samērā sarežģīts pareizas formas ģeometrisks zīmējums, kas it kā ir iespiests laukā no gaisa. Ir daudzas pazīmes, ka šo piktogrammu nevarēja izveidot cilvēki.

Vai ir zināms, kurā datumā tā tika ieraudzīta?

Pirmais to pamanīja 14. jūlijā vietējais iedzīvotājs Mihails Lukačs. Viņš gāja pēc darba pa lauku ceļu un ieraudzīja rudzu laukā dīvainu zīmējumu. Mēs pēc tam mēģinājām noteikt iespējamo zīmes rašanās laiku. Iznāk, ka piktogramma ir radusies laikā no 8. līdz 14. jūlijam.

Kāda tad izskatījās šī zīme, kādi bija tās izmēri?

Zīmes maksimālais platums ir 40 metri, bet garums - 72 metri. Tā sastāv no liela pusapļa, garas joslas un sešiem koncentriskiem pusapļiem. Mums izdevās veikt arī aerofoto uzņēmumu.

Un visi stiebri figūras iekšienē bija noliekti noteiktā veidā?

Jā, mēs izveidojām stiebru noliekšanās diagrammu. Noliekto stiebru virziens rāda spēka darbības virzienu. Lielā pusapļa centrā bija neliels šahtveida padziļinājums. Man bija aizdomas, ka tā ir zibens trāpījuma vieta, bet 12 centimetrus dziļā un 5 centimetrus platā kanāla izpēte neparādīja nekādas apdeguma vai kusuma pēdas, kādas būtu zibens gadījumā, kad trieciena vietā plūst simtiem tūkstošu stipra ampēru strāva. Bet no šī centra stiebri ir radiāli noliekušies visos virzienos tā, it kā spēks būtu darbojies no šī punkta. Pats labības stiebrs ir deformēts posmu savienojuma vietā ļoti specifiskā veidā. Tas nav lūzums, bet noliekšanās. Dažādiem stiebriem ir dažāds noliekuma leņķis - līdz pat taisnam leņķim un vairāk. Mēs savācām daudzus stiebru paraugus. Vajadzētu izpētīt liekuma vietu ķīmisko sastāvu, varbūt veikt izotopu analīzi.

Šīs deformācijas mūs ļoti ieinteresēja, jo tā ir acīmredzama apļa autentiskuma pazīme. Cilvēks tādu efektu nespēj panākt, nedz noliecot stiebrus, ne ar kādas tehnikas palīdzību. Mēs vaicājām speciālistiem, tai skaitā lauksaimniecības stacijā pie Cēsīm, kas nodarbojas ar graudaugu selekciju, viņi plātīja rokas. Viņi ir saskārušies ar dažādām graudaugu mutācijām, ķīmiska un bioloģiska rakstura deformācijām, bet tādu stiebru deformāciju viņi nebija redzējuši.

Kādus mērījumus izdevās veikt uz vietas?

Iespēju robežās veicām dažādus mērījumus. Izmērījām radiācijas fonu (gamma starojumu, beta daļiņas) un konstatējām, ka figūras ass virzienā gamma starojuma fons ir divas reizes paaugstināts. Tas sasniedza 20 mikrorentgenus stundā, kas radiācijas fonam ir padaudz. Parastais fons ir 8 līdz 10 mikrorentgeni stundā, pat pilsētā. Blakus uz ceļa radiācijas fons bija 8 – 9 mikrorentgeni stundā. It kā sīkums, bet tomēr. Beta starojums bija normas robežās, tiesa, šī norma ir diezgan augsta. Pārbaudījām elektrostatisko lauku, potenciālus, domājām, ka varbūt aplī pastāv kāda lādiņu neviendabība. Nē, elektrostatisko lauku nekonstatējām. Arī elektromagnētiskais fons nebija paaugstināts.

Cik šī parādība ir izplatīta? Latvijā tādi apļi nerodas bieži, bet pasaulē?

Uz šo brīdi pasaulē reģistrētas jau vairāk kā 9000 piktogrammas. Kā jebkura fenomena gadījumā uzreiz atrodas gribētāji izāzēt citus. Ir cilvēki, kas “vilto” apļus. Šādu viltojumu ir visai daudz, tie pat ir kļuvuši par veselu mākslas nozari. Taču viltojumus ir viegli atšķirt no autentiskajiem apļiem pēc stiebru noliekšanās īpatnībām. Tādas deformācijas, kādas novēro autentiskajos apļos, cilvēks uztaisīt nevar.

Pirmo reizi mēs apmeklējām Mālpils apli 14. jūlijā. Otro reizi mēs tur bijām pēc nedēļas. Pa šo laiku pāri laukam bija gājis stiprs vējš un mēs varējām salīdzināt, kā noliekušies stiebri aplī un kā tie noliecas stiprā vējā. Vēja noliektie stiebri izskatās pavisam citādi, tur labības laukā veidojas līdzeni viļņi bez krasām robežām.

Iepriekšējais gadījums Latvijā bija 1999. gadā pie Ceraukstes. Tur arī bija visai interesantas formas piktogramma.

Vai labības apļi ir mūsdienu parādība, jeb tai jau ir gara vēsture?

Tā neapšaubāmi ir parādība ar senu vēsturi. Pirmās norādes uz “velna apļiem” (man šķiet, ka arī latviešu folklorā ir tāds jēdziens - “raganu aplis”) attiecas uz viduslaikiem, mītiem, leģendām un pasakām. Pat krievu pasakā “Zirdziņš Kuprainītis” tāds aplis ir minēts. Cits jautājums, ka šo apļu struktūra un sarežģītība laika gaitā ir pieaugusi. Pirmās figūras bija vienkārši apļi, svītras vai stari. Tagad piktogrammas kļuvušas sarežģītākas, īpaši pēdējo desmit gadu laikā. Komplicētā piktogrammā var būt līdz 100 elementu. Mālpils aplī ir 8 elementi – seši pusapļi, josla un lielais pusaplis.

Apļi rodas labības laukos. Bet kāpēc ne pļavās vai mežā?

Tā ir maldīšanās. Apļi rodas arī rīsa laukos, uz zāles, krūmos, smiltīs, pat sniegā. Ir pat radies speciāls pētījumu virziens – cereoloģija. To, protams, var nosaukt par parazinātni, bet tā nodarbojas ar šī fenomena izpēti.

Jūs teicāt, ka daļa apļu ir viltojumi. Netālu no Mālpils apļa bija skautu nometnes vieta – vai tas nevarēja būt viņu roku darbs?

Es runāju ar nometnes vadību, ar vienu no bērnu vecākiem – neviens ar to nav nodarbojies. Un kurš gan atļautu radīt kaitējumu privātpersonai, kam pieder šis lauks? Bet godīgi sakot, ja atrastos kāds, kas paziņotu: “Beidziet tur rakņāties, tas ir mans roku darbs!”, tad es teiktu viņam: “Braucam uz Lielbritāniju pie karalienes - viņa ir apsolījusi lielu naudas summu tam, kurš noskaidros apļu rašanās cēloņus”. Es būšu vienkārši iepriecināts uzzināt, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu. Es negribu šeit iejaukt nekādu mistiku, es uzdodu jautājumus, tāpat kā jebkurš pētnieks – kā tas varēja rasties?

Ja tas nav cilvēku roku darbs, varbūt vainīgi ir citplanētieši? Naita Šaimalana filmā “Zīmes” tas bija traktēts tieši tā.

Nu, tā ir viena no versijām, kas robežojas ar mistiku, kaut arī, bez šaubām, tai ir tiesības pastāvēt. Ir citas versijas, kas ir tuvākas zinātnei. Viena no tām ir elektromagnētiskā. Parastā zibens kanālā var veidoties kvazistacionāri lodveida zibeņi. Šai versijai par labu runā fakts, ka 90 % apļu rodas Lielbritānijā, kur nelabvēlīgi laika apstākļi (negaiss, zibens spērieni) ir bieža parādība. Arī pirms Ceraukstes piktogrammas parādīšanās 1999. gadā bija stiprs negaiss un tika fiksētas dažādas atmosfēras elektriskās parādības. Šķiet, ka pastāv apļu saistība ar stipriem elektrostatiskiem laukiem, kas rada stiebru noliekšanos. Ir arī versija par telūriskajām strāvām, kas cirkulē Zemes iekšienē un ir atkarīgas no apvidus ģeoloģiskās struktūras. Blakus Mālpils aplim ir purvs, tur varētu būt kādas pazemes ūdens plūsmas, bet ūdens, kā zināms, ir labs elektrības vadītājs. Nav izslēgts, ka notiek atmosfēras elektrības mijiedarbība ar pazemē plūstošajām strāvām un rodas šādas komplicētas figūras.

No citas puses, Anglijā ir veikti unikāls videouzņēmums, kuros redzams divu spīdošu objektu lidojums. Tie lidoja virs labības lauka un rezultātā radās skaista piktogramma. Es pieļauju, ka kaut kas līdzīgs varēja notikt arī Mālpilī. Pie kam, nav teikts, ka šiem objektiem jābūt redzamiem. To starojums var atrasties spektra neredzamajā daļā.

Daži saka, ka šos apļus veido mūsu planēta, kam piemīt saprāts – Gaija? Tā kā apļu struktūra kļūst arvien sarežģītāka, tie varētu izrādīties brīdinājuma signāli mūsu civilizācijai.

Jā, to var uzskatīt par mūsu apmācīšanu simbolu ābecē. Dzīva planēta – kāpēc ne? Jau sen laiks paplašināt dzīvības jēdziena traktējumu, izejot ārpus bioloģiskajām dzīvības formām. Varbūt, ka dzīvība aptver visu novērojamo realitāti, visās tās izpausmēs.

Es gan neizslēdzu citu versiju. Iespējams, ka tas nav apzināts vēstījums, bet gan kāda ar mums nesaistīta notikuma sekas. Piemēram, apauts cilvēks iet gar jūras malu un atstāj smiltīs pēdu nospiedumus. Mēs redzam zoles nospiedumu, tur pat var būt uzraksts “Adidas”. Un, lūk, garām rāpo skudriņa un ierauga smiltīs skaistu veidojumu. Kas tas ir?! Skudra nesaprot, kā tāda zīme radusies. Līdzīgi arī aplis var būt nospiedums, kas nav atstāts speciāli mums un nenes nekādu apzinātu informāciju. Tas var būt vienkārši radies kādu ārēju spēku darbības rezultātā, varbūt arī saprātīgu būtņu darbības rezultātā.

Nav izslēgts, ka šīs zīmes ir kādu ieroču izmēģinājumu rezultāts. Uz datora monitora elektronu stars uzzīmē vajadzīgās formas zīmējumu. Vai arī šeit nenotiek lauka apstrāde no augšas ar kādu staru, piemēram, ar mikroviļņu starojumu? Tam par labu runā stiebru deformācija savienojumu vietās, kur ir paaugstināts mitrums un pastiprināta mikroviļņu iedarbība. Posmu savienojumi strauji izžūst un stiebri noliecas. Tādā veidā no kosmosa var uzzīmēt zīmējumu. Kāpēc tas tiek darīts – tas ir cits jautājums. Varbūt tā ir ieroču kalibrēšana, vai arī mēģinājums iedarboties uz sabiedrības apziņu.

Kā tiek traktēta laukā pie Mālpils atstātā zīme?

Traktējums ir pretrunīgs. Kāda ekstrasense no Ogres piedāvāja katastrofas versiju – iekšējais aplis ir Zeme, bet pieci koncentriskie riņķi ir olimpiskie apļi. Zīmes atrašanās vietas ģeogrāfiskais garums sakrīt ar Atēnu ģeogrāfisko garumu, kur 13. augustā, piektdienā, tiks atklātas olimpiskās spēles. Olimpiādes atklāšanas dienā notiks terora akts – tiks uzspridzināta atombumba. Uz to norāda lielais pusaplis – atomsēnes galva un josla – atomsēnes kāts.

Lūk, arī pilnīgi pretējs traktējums – vidējais aplis ir cilvēks un pieci apkārtējie apļi ir viņa enerģētiskie apvalki. Josla ir ceļš uz Absolūtu (lielo pusapli), kas cilvēku aizsargā. Vai arī, pavisam vienkārši, šī zīme, kas izskatās pēc lāpstas, norāda, ka Latvijai ir laiks nākt pie prāta un ķerties pie darba.
Es, kā cilvēks ar fiziķa izglītību, esmu ieinteresēts šī fenomena izpētē un anomālo parādību izpētē kopumā. Es būtu priecīgs, ja šajā darbā iesaistītos arī zinātnieki. Šajos pētījumos varētu iesaistīt studentus, kam varētu tapt lieliski kursa un bakalaura darbi. Jo, galu galā, lai vai kāda nebūtu atbilde, galvenais ir saprast un izprast šo parādību.