Pārgājiena dalībnieki Cenas tīrelī. Grupas sākumā Īrijas Zemkopības ministrijas zemes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības ministre Pipa Haketa. Foto M. Pakalne

Atsaucoties Īrijas vēstniecības Latvijā uzaicinājumam iepazīstināt Īrijas Zemkopības ministrijas zemes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības ministri Pipu Haketu (Pippa Hackett) ar purvu aizsardzību un apsaimniekošanu Latvijā, 18. martā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Dr. biol. Māra Pakalne vadīja pārgājienu uz projekta izpētes teritoriju – Cenas tīreli, kas ir īpaši aizsargājams dabas liegums Latvijā.

Ekskursijā piedalījās Īrijas vēstniece Latvijā Eimeara Frīla (Eimear Friel), ministres padomnieks Deklans O’Rurke (Declan O’Rourke), privātā sekretāre Džekija Keisija (Jacquie Casey) un Īrijas vēstniecības misijas vadītājs Kris Boile (Chris Boyle), kā arī pārstāvji no Zemkopības Ministrijas un SIA “Rīgas meži“. Latvijas Universitāti pārstāvēja LIFE PeatCarbon projekta eksperts ģeoloģijā Dr. geol. Andis Kalvāns un projekta koordinators Pēteris Āboliņš.

Tikšanās laikā LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstināja ar Cenas tīreļa bioloģisko daudzveidību, tā lomu klimata regulēšanā, oglekļa piesaistē un globālās sasilšanas mazināšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta šeit sastopamajam augstajam purvam, kuru izplatība lielā daļā Eiropas cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā ir ievērojami samazinājusies. Līdz ar to Latvijas purviem ir ievērojama nozīme Eiropas kontekstā, tie ir prioritāri aizsargājams biotops Eiropas Savienībā. Arī Latvijā dabisko augsto purvu platība samazinās. Līdz ar to gan Latvijā, gan arī Īrijā aktuāls ir jautājums par purvu atjaunošanas iespējām.

Projekta vadītāja Māra Pakalne pastāstīja par projekta pieredzi Cenas tīrelī. Ministri Pipu Haketu īpaši pārsteidza purva atjaunošanas rezultāti Skaista ezera apkārtnē, jo šādu rezultātu viņa nebija vēl redzējusi. Veicot purva aizsardzības pasākumus tika samazināta purva ekosistēmai neraksturīga ūdens aizplūšana no purva. Tā rezultātā var vērot priežu, kas lielā mērā attīstījās tieši purva susināšanas rezultātā, nokalšana. Tādējādi purvs tuvojas tai sākotnējai, dabiskai situācijai ar nelielu kokaugu segumu. Pie Skaista ezera izraisījās diskusijas, jo Īrijā īpaši aktuāls ir jautājums par purvu atjaunošanu gadījumos, kad tie robežojas ar zemnieku īpašumiem. Atjaunojot purvus, ilgtermiņā samazinās siltumnīcas efekta gāzu emisijas no purviem, jo paaugstinoties ūdens līmenim purvā ieviešanas tam raksturīgie purva augi. Tomēr atjaunot sākotnējo purva veģetāciju un tās struktūru ar atklātā ūdens lāmu, ciņu un ieplaku mikro reljefu ir gandrīz neiespējami. Šie purva apstākļi ir veidojušies gadu tūkstošu gaitā veģetācijas un klimata mijiedarbības rezultātā. It īpaši sarežģīti ir atjaunot purvam raksturīgos apstākļus atklātos kūdras laukos pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, jo mūsdienās klimats nav tik piemērots purvu attīstībai, kā tas bija tūkstošiem gadu atpakaļ.

Ejot pa Cenas tīreļa purva laipu ministre Pipa Haketa ar interesi klausījās par nozīmīgākajiem purva augiem, tajā skaitā sfagniem, kuri ir galvenais kūdras veidotājs. Sarunās ar ministri noskaidrojās, ka, lai gan Īrijā un Latvijā ir augstie purvi, tomēr tie ievērojami atšķiras gan klimatisko apstākļu, gan to veidošanās īpatnību dēļ. Ministre pieminēja Klāra purvu (Clara Bog) Īrijā, kur tiek veikti nozīmīgi purva atjaunošanas darbi novēršot purva eroziju un susināšanas ietekmi, tajā pat laikā sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Šo purvu ir bijusi iespēja apsekot arī LIFE projekta vadītājai Mārai Pakalnei, kas veicināja interesantu pieredzes apmaiņu jautājumos par purvu aizsardzību. Par hidroloģiskajiem pētījumiem Cenas tīrelī pastāstīja projekta eksperts Andis Kalvāns, pieminot arī siltumnīcas efekta gāzu mērījumus Cenas tīreli, kuru veic projekta sadarbības partneris Mežzinātnes institūts “Silava”. Ministrei bija interese arī par sadarbības partneru lomu projektā, kuru skaists sasniedz 12, piedaloties 4 valsītim – Latvijai, Somijai, Vācijai un Dānijai.

Ministre atzinīgi novērtēja LIFE PeatCarbon projekta komandas veikumu, projekta pievienoto vērtību dabas aizsardzībā. Viņa minēja, ka īpaši pārsteidzis Cenas tīreļa atjaunošanas rezultāti, kā arī plašā dabiskā augstā purva ainava, kuru varēja vērot no skatu torņa.  

Nākamajā dienā pēc pārgājiena uz Cenas tīreli Īrijas vēstniecības organizētajā pieņemšanā ministre Pipa Haketa izteica lielu pateicību LU PeatCarbon projekta komandai par iespēju doties ekskursijā uz Cenas tīreli un iespēju uzzināt par Latvijas paredzi purvu aizsardzībā un apsaimniekošanā.

Vairāk par LIFE PeatCarbon projektu var iepazīties www.peatcarbon.lu.lv

Share