© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

Decembrī žurnālā “Nature Plants” publicēta zinātniskā publikācija, kas analizē iespējamos scenārijus jaunai ģenētiski modificēto organismu likumdošanai Eiropas Savienībā, koncentrējoties uz augiem, kas iegūti ar jaunām genoma metodēm. Rekomendāciju izstrādē iesaistījusies arī Latvijas Universitāte.

GeneBEcon projektā pēta un ievieš inovācijas, izmantojot jaunās genoma metodes (angl. New Genomic Techniques, NGT), lai nodrošinātu lauksaimniecību un citas radniecīgās nozares ar klimatam draudzīgiem un mazāk piesārņojošiem lauksaimniecības un akvakultūras risinājumiem. GeneBEcon mērķis ir atbalstīt Eiropas zaļo kursu, aprites ekonomikas rīcības plānu un bioekonomikas stratēģiju. Projekta rezultāti tiks izmantoti, lai informētu zinātniekus, politikas veidotājus, augu audzētājus, lauksaimniecības nozari un patērētājus. LU komanda profesora Nila Rostoka vadībā piedalās 1. darba paketes (WP1) realizācijā, izstrādājot rekomendācijas NGT regulējumam Eiropas Savienībā.

“Ņemot vērā, ka pašlaik Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā notiek darbs pie Eiropas Komisijas sagatavotā ĢMO likumdošanas izmaiņu priekšlikuma apspriešanas, publikācija veicinās zinātniski pamatotas un izsvērtas ĢMO likumdošanas izveidi, kas dos iespēju izmantot NGT sniegtās iespējas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai Eiropas Savienībā,” norāda N. Rostoks.

Kas ir jaunās genoma metodes?

2012. gadā tika atklāta gēnu rediģēšanas tehnoloģija, kas pazīstama kā "CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres". Tās izmantojot, zinātnieki var rediģēt dzīvnieku, augu un mikroorganismu genomu ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Savukārt 2018. gadā Eiropas Savienības Tiesā tika pieņemts lēmums, ka šādi genomiski rediģēti organismi skaitās kā ģenētiski modificēti organismi.

“Tas bija diezgan liels šoks, jo visi bija cerējuši, ka uz viņiem šis ĢMO regulējums neatteiksies. Tiešām ir iespējams ļoti precīzi genomā veikt izmaiņas un ir iespējams veidot augus, kuros svešu DNS nemaz nav, tāpēc to saukt par ĢMO īsti pareizi nebūtu. Vēlāk tika izdomāts tāds termins kā “jaunās genoma metodes”. Eiropas Komisija pēdējos trīs gadus ir strādājusi pie jauna ĢMO regulējuma, kurā jaunajām genoma metodēm būtu atsevišķs vai īpašs statuss. Tātad šie augu valsts produkti vēl aizvien skaitītos ĢMO, bet viņi netiktu regulēti tādā pašā veidā kā parastie transgēnie augi,” skaidro profesors.

Sešas iespējas

Zinātnieki piedāvā sešus iespējamos variantus, kā pilnveidot un atbalstīt EK likumdošanas izmaiņu priekšlikumus, sākot ar to, ka likumdošanā nekādas izmaiņas netiek veiktas un beidzot ar to, ka šie produkti vispār netiek regulēti.

“Pirmā opcija apskata to, ka izmaiņas regulējumā netiek ieviestas – respektīvi ar jaunām genoma metodēm iegūtie augi tiek uzskatīti par ĢMO. Otrā opcija – tiek izmantota esošajā likumdošanā paredzētās iespējas samazināt prasības. Trešā opcija diezgan tuvu atbilst EK izstrādātajam priekšlikumam – ar jaunām genoma metodēm iegūtie augi tiek sagrupēti, lai tos diferencētu pēc viņu riska profila. Savukārt piektā opcija skatās nevis uz svešu DNS klātbūtni, bet uz pazīmēm, ko šī genoma rediģēšana ir izveidojusi. Pārējās opcijas izvērtēšanā pamatojas uz to, vai genomā ir svešs DNS vai nav,” īsumā zinātnieku izstrādātas rekomendācijas apraksta N. Rostoks.

Pilns publikācijas teksts pieejams šeit.

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte piedalās Horizon Europe (uzsaukums: HORIZON-CL6-2021-ZEROPOLLUTION-01) projekta “GeneBEcon - gēnu rediģēšanas potenciāla izmantošana ilgtspējīgai bioekonomikai (GeneBEcon - capturing the potential of Gene editing for a sustainable BioEconomy) realizācijā, kuru koordinē Zviedrijas lauksaimniecības universitāte (Swedish University of Agricultural Sciences.

Share

Related Content

LU izstrādā sintēzes gāzes ražošanas metodes inovatīvai metanola ieguvei
17.01.2024

LU izstrādā sintēzes gāzes ražošanas metodes inovatīvai metanola ieguvei

LU pēta, kā droši atgūt un izmantot ūdeni no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām
18.12.2023

LU pēta, kā droši atgūt un izmantot ūdeni no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

LU izstrādāta sistēma epidemioloģisko risku novēršanai telpās
04.12.2023

LU izstrādāta sistēma epidemioloģisko risku novēršanai telpās