A. Kukela Džosera piramīdas portretu galerijā. 2007. gada aprīlis

2020. gada martā Ēģiptē atvērta atjaunotā pasaulē vecākā akmens piramīda – Džosera pakāpju piramīda. Restaurācijas sagatavošanas darbos piedalījās arī Latvijas speciālistu zinātniskā ekspedīcija franču zinātnieka Dr.arh. Bruno Delāna (Bruno Deslandes) vadībā. Lai gan kopš Latvijas-Ēģiptes zinātniskās ekspedīcijas sākuma pagājuši 15 gadi, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte atgādina par savu veiksmes stāstu.

Latvijas pārstāvji ar tolaik moderniem aparātiem veica būves uzmērīšanu, skenēšanu un ģeoloģisko izpēti, un izveidoja piramīdas trīs dimensiju modeli. Lai pētītu arheoloģisku objektu, ekspedīcijā apvienojās arheoloģijas, fotogrammetrijas, ģeodēzijas, radiolokācijas, arhitektūras, ģeoloģijas, vēstures, paleoastronomijas, globālās pozicionēšanas sistēmas un informācijas tehnoloģiju speciālisti.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas Lietišķās ģeoloģijas katedras profesora Dr.ģeol. Valda Segliņa galvenais uzdevums bija ģeofizikālā izpēte un radiolokācijas pētījumi ar ģeofiziķa Georgija Sičova Latvijā radītu ģeoradaru. Pētniece un ģeoarheoloģe Agnese Kukela izstrādāja senās celtnes detalizētu arhitektonisko un strukturālo analīzi, seno būvmateriālu kvalitātes pētījumus, kā arī veica šī steidzami glābjamā kultūras pieminekļa ģeoarheoloģisko dokumentēšanu.

"Ēģiptes izpētes mūsdienu vēsturi vairāk nekā 200 gadu garumā ir veidojuši pētnieki no vairāk nekā 30 dažādām valstīm, tostarp, arī no Latvijas. Mēs ar profesoru Valdi Segliņu esam aizvadījuši Ēģiptē vairāk nekā 10 lauku darbu sezonas laika posmā no 2006. – 2015. gadam. Esam veikuši gan ģeodēzijas un uzmērīšanas, gan radiolokācijas, gan ģeoarheoloģiskos un seno būvmateriālu kvalitātes pētījumus, iegūstot terabaitus datu un desmitus tūkstošus fotoattēlu. Lielākā pētījumu materiālu daļa atrodas Kairā, Ēģiptes Senlietu Austākās padomes arhīvā. Tikai neliela daļa no pētījumu rezultātiem ir tikusi publicēta un vēl mazāka – ir apskatāma grāmatās un rakstos latviešu valodā, kas tapuši ar cieņu pret seno kultūru un patiesu mīlestību pret nezināmo," stāsta LU ĢZZF pētniece un ģeoarheoloģijas speciāliste Dr.ģeol. Agnese Kukela.

Latvijas ekspedīcija pirmo reizi zinātniski precīzi datēja laiku, kad pirmais zināmais arhitekts un akmens piramīdas celtnieks Imhoteps sāka būvēt Džosera piramīdu – aptuveni pirms 4670 gadiem. Vairāk par latviešu zinātnisko devumu vienā no pasaules dižākajiem senatnes mantojumiem var iepazīties Latvijas Zinātņu akadēmijas rakstā "Latvijas zinātniskās ekspedīcijas pētījumi Ēģiptē".

Iegūtie Džosera pakāpju piramīdas izpētes rezultāti ieguvuši Francijas, Ēģiptes zinātnieku atzinīgu novērtējumu, apstiprinot Latvijas zinātnieku spējas strādāt senatnes pieminekļu dokumentēšanas un izpētes jomā ar modernajām digitālajām tehnoloģijām.

Filma "Džosera piramīdas noslēpumi" (2010. g., režisors R. Pipars) ir dokumentāla liecība par Latvijas zinātniskās ekspedīcijas darbību Ēģiptē un 2006. līdz 2008. gada atklājumiem.

Share