Foto: Elīna Apsīte-Beriņa

Valsts pētījuma programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “DemoMig” pētnieki sadarbībā ar plānošanas reģioniem Latvijā ir apkopojuši reģionu ideju darbnīcās izskanējušos viedokļus un risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai Latvijā.

Projekta laikā pētnieki viesojās Latvijas reģionos: Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, kā arī Rīgā un Pierīgā, kur ideju darbnīcās noskaidroja reģionā dzīvojošo, studējošo un strādājošo viedokļus par reģionos būtiskiem demogrāfiskās attīstības un migrācijas procesu izaicinājumiem. Izmantojot pasaules kafejnīcas metodi, diskusijās kopumā piedalījās ap 250 cilvēku. Rezultātā ir tapis izdevums “Izaicinājumi un risinājumi ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai Latvijā”, kurā pētnieki ir apkopojuši diskusiju rezultātus un ieteikumus piecās tēmās: izglītības loma kvalificēta darbaspēka noturēšanā un piesaistē reģionā; kvalificētu speciālistu migrācija; kultūra kā reģiona attīstības virzītājspēks; demogrāfiskie procesi un migrācija; kā arī demogrāfiskā politika.

 

Atbalsts  jaunajām ģimenēm un senioriem

“Migrācijas un demogrāfijas procesi valstī ir ļoti svarīgi. Viens no jautājumiem, uz ko mums jāatbild – kā Latvija izskatīsies nākotnē, un mums ir jāsaprot, kā labāk rīkoties, kā reaģēt uz demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem,” par projektu stāsta tā vadītāja profesore Zaiga Krišjāne.

Ideju darbnīcu rezultāti būs noderīgi gan valsts pārvaldes institūcijām, gan plānošanas reģionu un pašvaldību darbiniekiem, gan nevalstiskajām organizācijām nozaru politikas pamatnostādņu izstrādei,  pārliecināta profesore, un to norādīja arī Izglītības un zinātnes, Kultūras un Labklājības ministrijas  pārstāvji.

Diskusijās pētnieki noskaidroja, ka iedzīvotāji vēlas iegūt jaunas kompetences un izmantot jaunākās tehnoloģijas,  bet  svarīgi neaizmirst seniorus, nodrošinot dažādus pakalpojumus un vides pieejamību. Tāpat tika uzsvērts, ka vairāk jāatbalsta jaunās ģimenes, jānodrošina jaunas darbavietas, bērnudārzi, skolas un mājokļi. 

 

Augstskolām liela loma reģionu attīstībā

Viens no jautājumiem, kas tika apskatīts reģionālajās diskusijās, bija izglītība. Iedzīvotāji ir vienisprātis, ka augstskolām ir ļoti liela loma reģionu attīstībā.

“Viens no jautājumiem, ko apskatījām – kā iesaistīt ārvalstu studentus darba tirgū. Mēs nonācām līdz tam, ka Latvijas likumdošanā ir jāievieš izmaiņas, kas sekmētu ārvalstu studentu un absolventu iesaisti darba tirgū Latvijā, jo pašreizējie noteikumi ir tādi: ārzemju studentam, saņemot diplomu, tiek liegta uzturēšanās atļauja Latvijā, viņam jābrauc uz mājām atpakaļ,” skaidro Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Velta Ļubkina.

Tāpat Ideju darbnīcās bieži tika uzsvērts, ka reģionos būtu  jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, lai piesaistītu augstskolu absolventus, un mazinātu to vēlmi migrēt uz galvaspilsētu.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore Iveta Mietule uzsver: “Piedaloties aktivitātēs dažādos reģionos, esmu sapratusi, ka problēmas ir diezgan līdzīgas, bet Latgales reģionam prasās īpaši risinājumi. Tie varētu būt fiskāli instrumenti, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi reģionā un mazinātu migrāciju un visas pārējās negatīvās sekas.”

 

Kultūras jaunā tendence – izglītot cilvēku

Kultūru kā nozīmīgu faktoru ekonomikas attīstībā pētīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dina Bite un docente Ženija Krūzmētra. Pašlaik pašvaldības kultūru veiksmīgi izmanto tūristu piesaistē, taču to nav attīstījušas uzņēmējdarbībā. Pētnieces iesaka, ka tie varētu būt jauni produkti vai pakalpojumi: dalība zaļajos tirdziņos, dažādos pasākumos, sportiskās aktivitātēs, pārgājienos. “Turpmākai kultūras virzībai vajadzētu paplašināt  izglītojošo funkciju, norādot, ka kultūrai ir svarīgs faktors iedzīvotāju piesaistē” skaidro D. Bite. “Kultūra palīdz izcelt vietas un vērtības ne tikai tūristiem, bet arī pašiem vietējiem justies pašpārliecinātiem par sevi,” papildina Ž. Krūzmētra.

 

Centrtiece Latvijā turpināsies

Demogrāfiskās politikas tendencēs iedzīvotāju skatījumā iedziļinājās Latvijas Universitātes profesors Juris Krūmiņš. Darbs, infrastruktūra, ceļu stāvoklis, skolas un bērnudārzi – iedzīvotāji apstiprināja, ka tie ir ļoti būtiski faktori dzīvesvietas izvēlē.

“Migrācijas komponente ieņem arvien lielāku īpatsvaru. Latvijai raksturīga liela centrtieces kustība uz galvaspilsētu vai reģionu ap galvaspilsētu. Tajā pašā laikā jārūpējas, lai pierobeža un citi Latvijas novadi attīstītos,” uzsvēra profesors.

 

Svarīga ne tikai liela alga, bet arī dzīves apstākļi

Savukārt diskusiju par  kvalificētu speciālistu migrāciju apkopoja  Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Bela.  Viņa uzsver, ka pēc reģionu iedzīvotāju domām, ir jāreklamē un jāveido pozitīvs tēls par dzīvi ārpus Rīgas, ka dzīve mazpilsētās un laukos ir mierīga, zaļa, videi draudzīga un aktīva. Tāpat tiek uzsvērts, ka kvalificētiem speciālistiem svarīga pievilcīga dzīvesvide, pieejams mājoklis un kvalitatīvi pakalpojumi – izglītība, veselības aprūpe, kultūra un brīvā laika pavadīšanas iespējas.


Ar reģionālo ideju darbnīcu apkopojumu var iepazīties ŠEIT. 

Share