Stipendija radīta 2019. gadā par godu Latvijas nacionālās universitātes 100. gadskārtai, tā cildinot gaišākos LU prātus. Grieķu valodas lietpratēji zinās, ka Sofija (no grieķu: σοφία (sofia) nozīmē “gudrība”. Savukārt Latvijas Universitātes fonds rūpējas par filantropijas pēctecību, ko jau senie grieķi pazinuši kā mīlestību uz cilvēku (no grieķu: philein ton anthropon). Šī saikne un sinerģija nesusi saldus augļus, proti, LU Gadsimta stipendijas izveidošanai ziedojuši vairāki desmiti LU absolventu, mecenātu un sadarbības partneru – 36 individuāli ziedotāji, tai skaitā, Lukas Alijošius, Elīna Auzāne, Juris Baldunčiks, Tomas Dacys, Karīna Grudula, Inga Jonāne, Mārtiņš Kālis, Lolita Kostjuka, Laila Kundziņa, Līga Kuzmane, Santa Murāne, Toms Pāvils, Jānis Švirksts, un 23 anonīmi ziedotāji. Lielākie ziedojumi bijuši 50 EUR apmērā, ko talantīga LU studenta izaugsmei veltījuši septiņi ziedotāji. Turklāt ar sīkmaksājumu lietotni Mobilly veikti 9 individuāli ziedojumi.
No stipendiāta par mecenātu
Viens no dāsnākajiem ziedotājiem, kurš regulāri sniedz atbalstu savai alma mater, ir 2019. gada LU Humanitāro zinātņu fakultātes absolvents, Kristapa Morberga stipendijas ieguvējs 2018./2019. akadēmiskajā gadā Toms Pāvils. Viņš ir ieguvis bakalaura grādu kultūras un sociālajā antropoloģijā, un pamato savu vēlmi atbalstīt arī citu jauniešu centienus iegūt kvalitatīvāku augstāko izglītību: “Mana motivācija ziedot radusies no vēlmes atdarīt LU fondam par visu to labo, ko tā dēļ es esmu piedzīvojis – gan interesantos pasākumus, gan iegūtos draugus un pieredzes, gan, protams, arī finansiālo atbalstu. Studentiem tiek dota iespēja fokusēties uz to, kas šajā dzīves posmā ir patiešām svarīgi – papildināt esošās zināšanas un apgūt jaunas iemaņas, piedalīties projektos un piepildīt savus sapņus. Un tā ir tiesa, ka mums viens otram ir jāpalīdz, lai kopā mēs varētu sasniegt savus mērķus.
Kvalitatīva augstākā izglītība sniedz neatsveramu devumu Latvijas nākotnes veidošanā. Par augstākās izglītības mērķiem mēs varētu nosaukt ne tikai progresīvas Latvijas valsts nākotnes veidošanu, bet arī pašizaugsmi katra paša studenta individuālā līmenī. Un tieši šī iemesla dēļ augstāko izglītību ir nepieciešams atbalstīt.
Tā kā man pašam bija tas gods saņemt LU fonda stipendiju, tad es uzskatu, ka tas ir mans pienākums atbalstīt arī citus studentus, lai viņi spēj piepildīt savus sapņus tieši tāpat, kā es spēju piepildīt savējos.”
LU Gadsimta stipendijas ieguvēja, LU Vēstures un filozofijas fakultātes studente Sofija Anna Kozlova. Foto no personīgā arhīva.
Ir pienācis laiks radīt!
Kā reiz teica mana skolotāja: “Mērķtiecības trūkums ir viena no jaunās paaudzes likstām.” Mērķtiecība un pastāvīgums savās vēlmēs ir viena no īpašībām, ko es arī sevī gribētu izcelt un nepazaudēt. (Sofija A. Kozlova)
LU Gadsimta stipendijas ieguvēja, filozofijas studente Sofija Anna Kozlova apgūst zinības LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Filozofija" 2. kursā. Uzsākot studijas 2018./2019. akadēmiskajā gadā, saņēma M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Sofija A. Kozlova komentē, ka LU Gadsimta stipendijas iegūšana viņai nozīmē “brīvību un mieru, nerauties uz pusēm, bet kā vienam veselam art savu lauku, tikai tā jau var kaut ko arī sasniegt, apvienojot pašam sevi”. Turklāt Sofijas pašreizējās darbības liecina, ka viņas sūtība ir pārbaudīt, izaicināt un testēt, cik tālu un kāpēc ne vēl tālāk.
Jautājot, vai, dziļi filozofiski spiežot, gadsimts universitātei ir daudz vai maz, Sofija atbild: “Manuprāt, atbildot uz šo jautājumu, svarīgāks ir vēsturiskais skatījums, nevis filosofiskais. Gadsimts uz gadu tūkstošu fona ir nedaudz, tomēr tas liecina par pastāvību, noturību. Gadsimts ir tieši tik, cik nepieciešams, lai apliecinātu savas eksistences noturību. Gadsimts ir pietiekami, lai pašapliecinātos un nostiprinātos. Kad šaubas par pastāvēšanu novērstas, ir pienācis laiks radīt! To arī novēlu, atkāpties no gadsimta laikā iemiesotās pastāvības un normas, nebīties no avantūrām un apzināties, ka universitāte ir un nepazudīs.”
Iepazīsti Sofiju – LU Gadsimta stipendijas ieguvēju!
Viedā LU Gadsimta stipendijas ieguvēja dalās savās akadēmiskajās un personīgajās perspektīvās, pauž viedokli par stipendijas nozīmīgumu un vēlreiz apliecina savas domas dziļumu.
“Nākotnē es gribētu arvien vairāk iedziļināties analītiskajā filosofijā, noteikti arī attīstīt nepilnīgās svešvalodu zināšanas un interesi par skaisto, tad to visu salikt kopā, un saprast, kā tad īsti ir ar mani un visiem man apkārt.
Es uzskatu, ka studijas patiesi ir pilna laika darbs. Lai pilnvērtīgi nodarbotos ar studijām, nepieciešams ne tikai apmeklēt lekcijas, bet arī aktīvi iesaistīties gan akadēmiskajā universitātes un paša izaugsmē, gan arī neakadēmiski attīstot savus talantus un prasmes un sniedzot palīdzību arī universitātes sabiedriskajā dzīvē. Manuprāt, [studiju laikā] ir daudz svarīgāk veltīt laiku pašizaugsmei un brīvprātīgajam darbam, nevis maizes pelnīšanai. Tomēr es atzīstu arī strādāšanu, saprotot, ka arī tā sniedz pieredzi turpmākajai dzīvei, taču ir svarīgi apzināties, ka algots darbs nedrīkst izkonkurēt studiju procesu un ierobežot to. Tas ir arī galvenais iemesls, kāpēc vēlējos pieteikties stipendijai – lai spētu pilnvērtīgi nodoties visiem ar studijām saistītajiem pienākumiem, kā arī pašizaugsmei un attīstībai, paplašinot savas zināšanas arī citās zinātniskajās un mākslinieciskajās disciplīnās, kuru apguve nav iekļauta filosofijas studijās, un padziļināt tās zināšanas, kuras mums tiek ieskicētas mācību procesā. Es nevēlos arī atteikties ne no vienas, no savām ārpus universitātes interesēm, jo uzskatu, ka arī tās dod daudz gan man, gan sabiedrībai un apkārtējiem.”