CONFERENCE
No 17. līdz 18. februārim Briselē, Beļģijā, norisinās European Cancer Screening and Early Detection Policy Summit, ko organizē Eiropas Vēža organizācija (ECO), un tajā īpaša uzmanība pievērsta trīs Eiropas Savienības (ES) veselības programmas 2021.–2027. gadam “ES – veselībai” (EU4Health) projektiem – PRAISE-U, SOLACE un TOGAS, kā arī politikas risinājumiem, kas veicinātu skrīninga pieejamību un agrīnu diagnostiku visiem iedzīvotājiem. Šogad uzmanības centrā ir arī jaunu, praksē ieviešamu skrīninga programmu izstrāde prostatas, plaušu un kuņģa vēža agrīnai atklāšanai.
Diskusiju aktualitāti pastiprina nesenais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ziņojums, kurā secināts, ka vēzis Eiropā joprojām pārāk bieži tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, un šāda kavēta diagnostika izraisa augstu mirstību. Saskaņā ar datiem 33% plaušu vēža gadījumu ES tiek atklāti vēlīni, savukārt 44% krūts vēža gadījumu tiek diagnosticēti progresējošā stadijā. Turklāt skrīninga aptvere saglabājas nepietiekama: 2023. gadā krūts vēža skrīningā piedalījās 57% sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem, dzemdes kakla vēža skrīningā – 54% mērķgrupas, bet kolorektālā vēža skrīningā – 44%.
Īpaša uzmanība samitā tiek veltīta kuņģa vēzim, kas Eiropā joprojām ir viena no nāvējošākajām onkoloģiskajām slimībām. ES 2021. gadā ieviesa Eiropas Vēža apkarošanas plānu (Beating Cancer Plan), kurā būtiska loma atvēlēta profilaksei un agrīnai diagnostikai. Savukārt 2022. gada decembrī Eiropas Komisija aicināja izstrādāt un ieviest kuņģa vēža prevencijas stratēģiju.
Latvijai šis jautājums ir īpaši aktuāls. Latvija gan Eiropas, gan pasaules mērogā joprojām ir viena no valstīm ar augstāko kuņģa vēža saslimstību, pat ņemot vērā pakāpenisku saslimstības samazinājumu. Tas nozīmē, ka mērķēti prevencijas un agrīnas diagnostikas pasākumi varētu sniegt īpaši augstu efektivitāti un būtisku ieguvumu sabiedrības veselībai.
Bijušais Čehijas veselības ministrs Vlastimils Vāleks samitā uzsvēra, ka Čehijā skrīninga programmu ieviešana kļuva iespējama, pārliecinot Finanšu ministriju par to izmaksu efektivitāti. “Agrīni atklāts vēzis nozīmē ne tikai mazākas ārstēšanas izmaksas un mazāku slogu veselības aprūpes budžetam, bet arī to, ka cilvēki pēc ārstēšanās var atgriezties darba tirgū, turpināt maksāt nodokļus un radīt pievienoto vērtību ekonomikai," norādīja V. Vāleks.
Arī profesors Mārcis Leja, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors uzsvēra, ka ieguldījumi skrīningā jāvērtē kā stratēģisks ieguldījums cilvēkkapitālā: “Savlaicīgi diagnosticēta un izārstēta slimība nozīmē saglabātu darbaspēku, mazāku invaliditātes un sociālo pabalstu slogu, kā arī augstāku produktivitāti ilgtermiņā. Lēmums par finansējuma palielināšanu vēža skrīningam ir ieguldījums gan sabiedrības veselībā, gan valsts attīstībā."
Latvija pašlaik vada Eiropas līmeņa projektu TOGAS (Towards Gastric Cancer Screening Implementation in the European Union), kura mērķis ir apkopot trūkstošos datus un izstrādāt ieteikumus organizēta kuņģa vēža skrīninga ieviešanai valstīs ar augstāko saslimstību. Vairākas valstis, tostarp Horvātija, Lietuva un Portugāle, jau izvērtē kuņģa vēža skrīninga ieviešanas iespējas, kamēr Latvijā, neskatoties uz augstāko saslimstību, šāds lēmums vēl nav pieņemts.
“Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un Latvijas iesaisti starptautiskos projektos, valstij būtu iespēja uzņemties vadošu lomu ne tikai pētniecībā, bet arī mērķtiecīgā un pragmatiski plānotā kuņģa vēža prevencijas programmu ieviešanā. Savlaicīga rīcība var nozīmēt ne vien izglābtas dzīvības, bet arī ilgtermiņa ieguvumu valsts ekonomikai," sacīja profesors M. Leja.
