Tieši Lāčplēša dienā pirms gada Latvijas Universitāte ieguva savu valstiski atzīto heraldisko ģerboni. Tā autors ir vēsturnieks un heraldikas eksperts Edgars Sims. Apstiprinātais ģerbonis (līdzās LU vēsturiskajai zīmei un logotipam) bija īpaša dāvana Latvijas Universitātes 105. jubilejas gadā un Latvijas Valsts dibināšanas svētku nedēļā.
Ģerbonis ietver LU un Latvijas simbolus un krāsas – nakts zilo un sudrabaini pelēko, tas greznots ar zeltu, kas simbolizē saules gaismu un zināšanu spēku, tāpat kā katrs LU vēsturiskās ēkas ķieģelis. Tā centrā kuplo sudraba ozols ar 12 zariem, kas apdziedāts LU himnā un atspoguļo Latvijas tautas spēku un mūžīgumu. Ozols izaug no ģerboņa vairoga pamatiem, tiecoties augšup – pretī zināšanām un nākotnei.
Virs ozola novietota atvērta grāmata ar zelta iesējumu un dabīgām baltām lapām, kas ir zināšanu un pilnības simbols, apliecinot LU devumu Latvijas attīstībā un tās nozīmi augstākajā izglītībā. Šī grāmata arī godina LU bibliotēkas vēsturiskās saknes, kas aizsākās jau 1524. gadā ar BIBLIOTHECA RIGENSIS izveidi – vienu no vecākajām Eiropas grāmatu krātuvēm.
Ģerboņa augšpusē virs vairoga iemirdzas trīs zelta zvaigznes – Brīvības pieminekļa un LU rektora amata ķēdes simbols, kas vēsturiski veido LU vienotību ar valsti. Vairoga apakšdaļā uz lentes izcelta devīze latīņu valodā – “Scientiae et Patriae” jeb “Zinātnei un Tēvzemei” – apliecinājums LU mērķim kalpot zināšanām un Latvijai.
Video stāstus par LU ģerboņa izveidi iespējams skatīt Latvijas Universitātes Youtube kontā.