CONFERENCE
1. vietu datu izmantošanas virzienā ieguva Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes studiju programmas "Matemātiķis statistiķis" studente Patrīcija Preisa ar darbu “Empīriskās ticamības metodes izmantošana tieksmes rādītāja saskaņošanas algoritmā kauzālo efektu novērtēšanai”. 1. vieta rezultātu komunikācijas un ieviešanas virzienā – Rīgas Stradiņa universitātes studentei Ritai Aveņinai ar darbu “Multimediālais stāsts ‘Runāsim latviski!’ Speciālās izglītības skolotāju pieredze”. Savukārt Grand Prix ieguva Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes studiju programmas "Matemātiķis statistiķis" studente Diāna Antužāne par darbu “Empīriskās ticamības metodes lietojums instrumentālo mainīgo regresijā skolēnu matemātikas zināšanu kauzālajā analīzē”.
Darbi tika vērtēti trīs kategorijās, un katrā no tām konkursa komisija noteica uzvarētājus. Pirmās vietas ieguvējs datu izmantošanas virzienā un pirmās vietas ieguvējs pētījumu rezultātu komunikācijas un ieviešanas virzienā – katrs saņēma 1 250 eiro naudas balvu, savukārt Grand Prix balvas ieguvējam tika piešķirta 1 500 eiro balva un iespēja piedalīties starptautiskā konferencē Eiropā.
Konkursa mērķis bija veicināt augstskolu studentu interesi par starptautiskajiem izglītības pētījumiem (piemēram, OECD PISA, TALIS, ICCS u.c.) un to rezultātiem, veicināt studentu pētnieciskās domas attīstību un rosināt diskusiju par izglītības attīstības jautājumiem. Konkursam pieteiktajā darbā bija jāapskata kāda aktuāla ar Latvijas izglītības sistēmas jautājumiem saistīta tēma, nozīmīga izglītības sistēmas teorijas, rīcībpolitikas vai prakses problēma un jāpiedāvā iespējamie problēmas risinājumi.
“Studentu darbi apliecina, ka jaunie pētnieki ir gatavi ne tikai analizēt sarežģītus datus, bet arī ietekmēt izglītības nākotni. Viņu skatījums ir vērtīgs ieguldījums gan akadēmiskajā vidē, gan politikas veidošanā,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Konkursā piedalījās studenti no vairākām Latvijas augstskolām, parādot augstu zinātniskās pētniecības kultūru, datu analīzes prasmes un spēju sasaistīt pētījumu rezultātus ar praktiskiem risinājumiem.
“Pētījumi iedalāmi divos veidos – tādi, kas vērtīgu analīzi pamato ar starptautisko pētījumu datiem, un tādi, kas strādā ar datiem tiešā veidā. Pozitīvi, ka abos gadījumos tas darīts ar zinātniski korektu pieeju. Personīgi vēlos izcelt darbus, kuros bija precīzs matemātiskais darbs ar datiem – šāda veida pētniecība ļoti labi varētu palīdzēt, plānojot politiku nozarē,” vērtē vecākais datu zinātnieks un vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Ģirts Zāģeris.
Papildu informācija par uzvarētājiem un viņu akadēmiskie darbi no 30. jūnija būs pieejami IZM mājaslapā. Konkurss tika īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.
